Sabīne Niedola: “Nedrīkstu būt savtīga”
“Jākoncentrējas lietām, kuras tu dari. Vienai lietai vienā laikā. Ja tas ir darbs, koncentrējies tam. Man jāpiestrādā pie visa,” noslēdzot sešu vasaru darbu jaunatnes izlasēs, pirmdien Nikolas Teslas lidostā Belgradā teica Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības uzbrucēja Sabīne Niedola.
Sasniegumi Eiropas jaunatnes čempionātos:
– no 2006. līdz 2011. gadam Niedola sacentusies septiņos Eiropas jaunatnes čempionātos
– 58 spēlēs gūti 962 punkti un izcīnītas 632 atlēkušās bumbas
– Trīs U20 čempionātos 25 spēlēs savākti 395 punkti un izcīnītas 272 bumbas zem groziem
– Niedola trīs reizes iekļauta Eiropas čempionātu simboliskajos piecniekos, tai skaitā 2008. gada Eiropas U18 čempionātā B divīzijā Maķedonijā, 2009. gada Eiropas U18 čempionātā Zviedrijā un 2010. gada Eiropas U20 čempionātā Latvijā
– Eiropas čempionātos izcīnīti trīs medaļu komplekti – 2006. gadā otrā vieta Eiropas U16 čempionātā B divīzijā Somijā, 2008. gadā pirmā vieta Eiropas U18 čempionātā B divīzijā Maķedonijā un 2010. gadā trešā Eiropas U20 čempionātā Liepājā
– Pa trīs reizēm Eiropas jaunatnes čempionātos startēts treneru Daigas Jansones un Mārtiņa Zībarta vadībā, vienu reizi Aivara Vīnberga vadībā
– Vienu reizi sasniegts Eiropas čempionāta pusfināls (Liepāja 2010), trīs reizes spēlēts ceturtdaļfinālā (2008, 2009, 2010)
Liepājnieces kalendārs no 2009. gada decembra bijis piesātināts. Pēdējais gads vidusskolā tika apvienots ar startiem Latvijas un jaunatnes līgās. Izlaidumam 15. vidusskolā izdevās atvēlēt tikai vienu dienu, jo nākamajā rītā bija jāatgriežas U20 izlases sastāvā, lai gatavotos kārtējam Eiropas čempionātam.
Bronzas finišu Liepājā pēc pāris dienām nomainīja otrais starts pieaugušo izlasē un kvalificēšanās Eiropas finālturnīram. Septembrī sekoja ierašanās Francijā un pirmā profesionālā sezona. “Nantes Reze” kluba sastāvā Niedola tika līdz Eiropas kausa ceturtdaļfinālam, bet maijā izcīnīja Francijas izaicinājuma kausu. Nākamajos divos mēnešos sauca Latvijas pieaugušo un jaunatnes izlases.
Nākamajā rītā autobuss uz lidostu kavējas. Meitenes ar miegu cīnās viesnīcas lobijā izvietotajos klubkrēslos. Pārsēžoties autobusā, kādu laiku jāgaida šoferi, kurš uz kāpnēm ieslīdzis sarunā ar kādu vietējo daiļavu. Kondicionieri nav ieslēgti un pārpildītais salons atgādina saunu, taču pēc brīža brauciens tomēr sākas. Stundu vēlāk autobuss sasniedz lidostas terminālu. Reģistrācija lidojumam un mūsu saruna var sākties.
Salīdzini Eiropas čempionātu Polijā un U20 čempionātu Serbijā!
Domāju, ka šos čempionātus nevar salīdzināt. EuroBasket Women 2011 bija divreiz garāks un līdz ar to emocionāli grūtāks turnīrs. Otrkārt, tas notika, spēlējot lielās izlases sastāvā. Grūti bija gan fiziski, gan emocionāli. Sakrājās nogurums. Uzreiz pēc atgriešanās no Polijas bija jābrauc uz Serbiju. Bez treniņiem, bez spēlēm, bez nekā. Bija uztraukums, vai izdosies pārslēgties otrajam startam. Par laimi, palīdzēja komandas biedrenes. Viņu atbalsts īpaši noderēja ārpus laukuma, sadzīvē. Lai kā mums gājis iepriekš, prieks, ka pēdējā gadā jaunatnes izlasē atmosfēra komandā bija lieliska.
Otra iespēja bija otrās kārtas pēdējā spēlē uzvarēt Itāliju, taču tur vajadzēja rēķināt variantus. (Pēc Anglijas zaudējuma Nīderlandei) bija nepieciešams uzvarēt ar sešu punktu pārsvaru. Iekļūstot astonņiekā, skats uz dzīvi būtu citādāks.
Spēles šķirot nevar. Kad zemapziņā iesēdies, ka augstāk par devīto vietu nevar tikt, tā ir liela starpība. Savākties ir daudz grūtāk.
1991. gadā dzimušo spēlētāju paaudze divas reizes spēlēja Eiropas jaunatnes čempionātu ceturtdaļfinālos – 2007. gadā Valmierā un 2009. gadā Sēderteljē. Salīdzini, kā komanda izskatījās pirms četriem gadiem un tagad.
Sastāvs diezgan radikāli mainījies, jo četru gadu laikā tajā palikušas tikai piecas spēlētājas. Citas ir aizgājušas, dažām bijuši savainojumi. Atšķirība ir tā, ka šogad mums nebija saspēles vadītājas, kuras varēja nolikt spēli pa plauktiem. Šogad viņu pietrūka jau gatavošanās beigās. Tam bija ļoti liela nozīme izšķirošajos brīžos.
Trenere rēķinājās ar šādu iespēju no brīža, kad (pārbaudes spēlē Serbijā) savainojumu guva Linda Pagrode. Taču viss ir labi, jāturpina trenēties apstākļos, kādi ir. Spēle bez pirmajiem numuriem atklāja mūsu vājās vietas. Tā bija dzīves mācība.
Protams. Man jāpiestrādā pie visa.
Pirmā pilnā sezona ir nospēlēta. Divi čempionāti ir aizvadīti. Domāju, ka pilnībā brīvas nepieciešamas divas nedēļas. Tad būs jāatsāk darbs. Manuprāt, ilgāka pauze nav nepieciešama, lai nebūtu jāsāk no nulles. Jāieliek fiziskā bāze, jāuzsāk individuālie treniņi, jāveic pilnvērtīga sagatavošanās sezonai.
Eiropas čempionāta pirmo kārtu Polijā apmeklēja mani vecāki. Brīvajā laikā izstaigājām pilsētu. Bija cilvēki, kuri zināja pastāstīt par apkārt notiekošo. Katovice ir ogļraču pilsēta, varēja redzēt dūmos un sodrējos nokvēpušas māju siena.
Lodzā dzīvojām ekskluzīvā vietā – dizaina viesnīcā, kura atradās lielā iepirkšanās centrā. Tādos apstākļos Eiropas čempionātos vēl nebija nācies dzīvot. Taču tas nebija iemesls uzmanības novēršanai. Pārējo pilsētu neredzēju.
Jaunatnes čempionāta pirmās divas kārtas izspēlējām Zrenjaņina pilsētā Serbijas ziemeļos. Tur mūsu viesnīca atradās blakus gājēju ielai, varējām redzēt pilsētas dzīvi. Novi Sadā dzīvojām nedaudz tālāk no centra. Salīdzinoši nebija daudz laika un vēlēšanās doties apkārt.