“Galvenā diagnoze, kad nepieciešams implantēt jeb ievietot kardiostimulatoru, ir sinusa mezglu vājuma sindroms,” skaidro V. Stirna.

2020. gada decembrī LRS veica pirmās četras šādas operācijas Liepājā un Kurzemē. “Liels panākums ir tas, ka šie pacienti paši pie mums tagad var atbraukt, ka viņi paši var pārvietoties, kaut uz veikalu aiziet bez citu cilvēku palīdzības,” uzsver V. Stirna.

“Ja pirms tam viņi savu dzīves kvalitāti vērtēja ar divnieku piecu ballu sistēmā, tad tagad lielākā daļa savu veselību novērtē četri ar plusu vai pat visi pieci!”

Kardiologs norāda, ka bieži pacienti zemā pulsa dēļ ģībuši, pēc operācijas ģīboņi pārgājuši. “Novecošanas izmaiņu dēļ sirdī tā vairs nespēj izdot pietiekami stipru un biežu impulsu, kāds būtu nepieciešams normālai funkcionēšanai. Tādēļ tai jāpalīdz ar dzirksteli no ārpuses,” operācijas nepieciešamību raksturo ārsts.

“Ja ir akūtie un sarežģītāki pacienti, joprojām viņus sūtām uz Rīgu. Liepājā veicam operācijas vietējiem un pacientiem no visas Kurzemes, kuriem ir grūtības ar izbraukāšanu, transportēšanu, finansiālas problēmas,” saka V. Stirna.

No 14 operācijām sešos gadījumos veikta kardiostimulatoru maiņa jeb bateriju nomaiņa, sešos gadījumos pacientiem ievietoti divkameru stimulatori, bet divās operācijās ievietoti vienkameras ierīces ar elektrodu labajā kambarī, uzskaita kardiologs.

Viens no gadījumiem bijis arī akūts, kad pacients nav varējis gaidīt uz operāciju ilgāku laiku. “Katrs gadījums ar stimulatoru operācijām ir individuāls, atkarīgs no pacienta līdzšinējā veselības stāvokļa, arī citām slimībām, kas viņam ir.”

LRS šādas valsts apmaksātas operācijas veic reizi trijos mēnešos, nākamās plānotas marta sākumā.

“Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir prioritāte. Kovids kā jebkura cita infekcija ietekmē un saasina sirds slimības – novērots vairāk infarktu, aritmiju, trombu, sirds mazspējas. Daudziem cilvēkiem ir sūdzības par sirdi pēc kovida pārslimošanas un uzliesmo citas veselības problēmas,” pauž V. Stirna.