”Krupju glābšana ir vienkāršs, taču ļoti atbildīgs darbs, kas prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret glābjamajiem. Eiropas un pasaules prakse rāda, ka ceļmalā uzstādītas pagaidu sētiņas ir viens no efektīvākajiem krupju glābšanas veidiem, kas ik gadu no nāves pasargā tūkstošiem abinieku. Taču tad to izdzīvošana ir tieši atkarīga no cilvēku palīdzības. Tādēļ, piesakoties patruļām, brīvprātīgajiem jābūt gataviem ar vislielāko atbildību pildīt krupju glābēju pienākumus, migrējošos krupjus fiziski pārnesot no vienas ceļa puses uz otru,” saka DAP vecākais eksperts, zoologs Vilnis Skuja.

Eksperts skaidro, ka, uzstādot sētiņu, tās vienā pusē tiek ierakti vairāki krupju kolektori – spaiņi vai bļodiņas, kurās krupji, kas vēlas šķērsot ceļu, iekrīt kā slazdā un, iekams cilvēks tos no šiem kolektoriem nav izņēmis, nevar turpināt migrācijas ceļu. Lai krupji saulē neizžūtu un neaizietu bojā, šādi kolektori jāpārbauda vismaz divas reizes dienā.

DAP pārstāve Baiba Ralle vēsta, ka krupju glābšanā var iesaistīties jebkurš interesents. Taču drošības apsvērumu dēļ bērni glābšanas darbos drīkst iesaistīties tikai pieaugušo pavadībā.

Tiesa, atšķirībā no posmiem, kur nav izvietotas sētiņas un kur galvenie glābšanas darbi noris 2–4 stundas pēc saulrieta, ceļa posms gar sētiņu pārbaudāms arī dienas gaišajā laikā. Līdz ar to šāda veida aktivitāte būs piemērotāka ģimenēm ar bērniem un skolēniem.

Bērni var krupīšus savākt vienā ceļa pusē un tad pieaugušo pavadībā šķērsot ceļu, lai tos izlaistu drošā vietā otrpus ceļam, kur tas var turpināt ceļu uz savu ūdenstilpi.

Glābšanas darbos ieteicams izmantot tīrus cimdus, spaini, atstarojošu vesti un lukturīti. Nepieciešams fiksēt datus par izglābtajiem un bojāgājušajiem abiniekiem, ko pēcāk jāiesniedz DAP, aizpildot tiešsaistes formu.

Pagaidu sētiņas paredzēts uzstādīt trijās vietās Kurzemē. Vēl tās tiks izvietotas Slīteres Nacionālajā parkā, pie Vaides dīķa, kā arī Rudbāržos, netālu no Bāliņu dīķa.

Kopumā DAP visā Latvijā ir apkopojusi 23 krupju migrācijas vietas, kas šķērso autoceļus un ir bīstamas abinieku dzīvībai un, kur, sākoties aktīvai krupju migrācijai, būs nepieciešama brīvprātīgo palīdzība.

Gadu no gada krupju migrācijas laiks atšķiras. Tā cieši saistīta ar gaisa temperatūru. Līdzko tā sasniedz vismaz +5°C un laikapstākļi ir lietaini, pastāv augsta varbūtība, ka krupji modīsies no ziemas miega un dosies uz nārsta vietām. Visagrāk parasti migrācija sākas Kurzemē. Ceļojums mēdz būt vienu vai pat vairākus kilometrus garš un var aizņemt dažas dienas, jo krupji pārvietojas apmēram 600 metrus dienā.

Pieteikties patruļām var DAP kampaņas vietnē, aizpildot anketu. Šeit pieejama arī plašāka informācija par kampaņu un aplūkojama karte ar visām reģistrētajām krupju migrācijas vietām. Atrodama arī rokasgrāmata, kuru pirms pieteikšanās ieteicams izlasīt. Jautājumu gadījumā DAP var zvanīt pa tālruni +371 67800389.