”Tas ir katra slimnīcas vadītāja primārais uzdevums – radīt interesi par savu veselības aprūpes iestādi un pilsētu,” norāda E. Striks.

Nesen LRS ciemojušies gan pediatrijas un neonatoloģijas pulciņa pārstāvji, gan dažu citu specialitāšu studenti, kuri iepazinušies ar savu potenciālo darbavietu. Vēl ir notikusi attālināta sapulce ar konkrētiem studentiem, kuriem ir bijusi interese par slimnīcu.

”Jaunajam speciālistam svarīgs ir ne vien atalgojums, bet arī darba vide, karjeras izaugsmes iespējas, dzīvesvide. Liepājai ir, ko piedāvāt, jo mums ar speciālistu piesaisti veicies diezgan labi,” saka E. Striks.

”Šobrīd mums ir 27 rezidenti, gribētu turēt 30 rezidentu skaitu katru gadu. Viens ir nodrošināt nepārtrauktību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā, otrs būtisks moments – lai būtu sekmīga paaudžu maiņa,” turpina slimnīcas vadītājs.

Gandarījums ir, ka piesaistīts vēl viens nefrologs (nieru ārsts) – tagad tādi slimnīcā ir divi, bet gadiem bija tikai viena daktere, ”kura viena pati darīja neiespējamo”. Vēl slimnīcai aktuāli ir domāt par neirologiem.

”Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka Veselības ministrija sadarbībā ar augstskolām un nozares profesionālajām sabiedriskajām organizācijām izstrādāja grozījumus normatīvajā regulējumā, padarot rezidentūras vietu un specializācijas plānošanu elastīgāku augstskolām un labvēlīgāku ārstiem.

Tāpat, sākot ar šo gadu, valsts pilnā apmērā sedz rezidenta darba samaksu arī rezidentiem, kuri studiju programmu apgūst par personīgajiem līdzekļiem. No nākamā studiju gada valsts palielinās arī apmaksāto rezidentūras vietu skaitu, vēsta Veselības ministrija.

Apmācību rezidentūrā varēs uzsākt 246 topošie ārsti speciālisti, savukārt turpmākajos divos gados valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaitu plānots palielināt, ļaujot katru gadu specialitāti apgūt 277 jaunajiem ārstiem.

”Esam pielikuši punktu gadiem neatrisinātai problēmai – turpmāk arī maksas rezidentiem būs gan alga, gan sociālās garantijas.

Vienlaikus veicam nozīmīgāko rezidentūras vietu palielinājumu pamatspecialitātes iegūšanai, kas pavērs iespējas līdzsvarotai paaudžu nomaiņai veselības aprūpes sistēmā,” saka veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Tāpat, lai uzlabotu ģimenes ārstu pieejamību, valsts paredzējusi iespēju apgūt ģimenes ārsta specialitāti ar iepriekš iegūtu internista vai pediatra specialitāti.

”Tas, ka palielina valsts apmaksātās rezidentūras vietas, ir tikai loģiski, un tas bija jādara jau sen,” komentē E. Striks. Viņš norāda, ka jaunie speciālisti bieži dodas praktizēties uz ārzemēm, kas arī rada speciālistu trūkumu. ”Taču jāņem vērā, ka ir medicīnas darbinieku deficīts. Mūsu ārsti ir jāapmāca šeit un jādod iespēja viņiem strādāt Latvijā,” viņš uzsver.

”Beidzot ņems vērā arī reģionu vajadzības un vēlmes. Mēs aizpildām tabulas ar savu redzējumu, taču atgriezeniskā saite – nulle. Ministrijas pienākumos būtu prognozēt darbiniekus, sekot līdzi situācijai, kādi speciālisti būs vajadzīgi,” pauž E. Striks.

Viņš norāda, ka bezdarba medicīnā nebūs, piebilstot, ka reizēm medmāsas ir pat grūtāk piesaistīt nekā ārstus. ”Mums ir izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas Stradiņa universitātes Liepājas filiāli jeb medicīnas koledžu, kur apmāca medmāsas, taču speciālistu skaits (kas nepieciešams slimnīcai) nav pietiekams.”