Svinīgi dievkalpojumi notiks četros pareizticīgo dievnamos. Šādās reizēs priesteri cenšas pievērst mūsu uzmanību vairāk nekā 2000 gadu veciem notikumiem, un mūsu sirdīs atkal būtu jāskan priecīgās vēsts vārdiem par Pestītāja dzimšanu.

Tie ir cēli mirkļi daudziem miljoniem kristiešu. Ticīgie gara acīm atkal vēro jaunās ēras sākumu un visu tās vēsturi. Ziemassvētkiem ir raksturīgi tas, ka tie vienmēr raisa pārdomas par cilvēka garīgo būtību, viņa galveno misiju. Katram ir par ko padomāt. Kaut uz mirkli iedomāsimies, kāda gan būtu mūsu pasaule bez kristietības! Tā arī šodien ir kā dzīvais ūdens, kas atkal un atkal modina ļaudis no nezināšanas un grēku miega. Mēs bieži dzirdam un nosodām cilvēku agresīvo rīcību, taču diemžēl aizmirstam, ka tieši Kristus ir mūsu drošākais samierinātājs.

Ir nenovērtējami pareizticīgo baznīcas ticības atdzimšanas veicināšanas centieni pēctotalitārisma posmā. Un šis darbs nes augļus. Ir grūti izteikt vārdos cilvēku apziņā notiekošo. Taču ir lietas, kurām nav nepieciešami nekādi argumenti. Pietiek kaut vai pavērot, kā rit pareizticīgo dievnamu atjaunošana un arī jaunu baznīcu celtniecība. Pie mums par šādu piemēru kalpo Svētā Nikolaja Jūras katedrāle Karostā. Jo daudzi joprojām atceras, kā šī katedrāle izskatījās bezdievības gados, kad tur saimniekoja padomju militārais resors. 1991. gada septembrī katedrālē notika pirmais dievkalpojums, bet 1992. gada 6. janvārī tur norisa pirmā liturģija, un pēc tam sākās regulāri dievkalpojumi.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”