Biedrība “Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu” turpina vākt parakstus cukura nozares atbalstam, aģentūru LETA informēja biedrības vadītājs Ivars Prūsis. Pagaidām nav zināms, cik paraksti jau ir savākti, jo biedrība pagaidām tos nav apkopojusi resursu trūkuma dēļ. Otrdien Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai biedrība iesniedza aicinājumu ar 1891 parakstu cukura nozares saglabāšanas atbalstam. Paralēli tiek strādāts arī pie ekonomiska pamatojuma izstrādes. Plānots, ka tas apstrīdēs Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) pētījumu, kura rezultāti liecina par Latvijas cukura nozares likvidēšanas nepieciešamību.

Tāpat biedrība strādā pie likumprojekta “Par AS “Latvijas cukurs” izveidi un darbību” izstrādi, sabiedrības informēšanas un protesta akciju rīkošanas.

LETA jau ziņoja, ka biedrības dalībnieki uzskata, ka apgalvojumi par cukura rūpniecības nerentabilitāti ir nepatiesi un nozares plānotā likvidācija ir saistīta nevis ar atbildīgo amatpersonu nespēju rast risinājumu nozares saglabāšanai, bet gan ar nevēlēšanos to darīt.

Biedrība norādīja, ka iemesls ir vēlme nopelnīt un apbūvēt “Jelgavas cukurfabrikai” (JCF) piederošo aptuveni 30 hektāru lielo zemes platību Jelgavas centrā un Lielupes krastā.

Jaunā biedrība izveidojusi arī interneta mājaslapu “www.glabsimcukuru.lv”.

Jau ziņots, ka Latvijas cukurfabrikas nākamnedēļ plāno Zemkopības ministrijai (ZM) iesniegt restrukturizācijas plānus, kas pagaidām ir izstrādes stadijā, aģentūru LETA informēja fabriku vadība.

JCF valdes loceklis Māris Freifalts atzina, ka JCF restrukturizācijas jeb likvidācijas plāns būs pabeigts ne agrāk kā pirmdien – 22.janvārī.

“Liepājas cukurfabrikas” (LCF) ģenerāldirektore Valija Zabe aģentūrai LETA norādīja, ka restrukturizācijas plāns tiks iesniegts, tiklīdz tas būs gatavs. Viņa atzina, ka to nepieciešams paveikt pēc iespējas ātrāk, jo plānam jāgūst arī vairāku ministriju apstiprinājumi.

ZM Lauksaimniecības departamenta direktore Helma Jirgena uzsvēra, ka galīgais restrukturizācijas plānu iesniegšanas termiņš ir 31.janvāris. Tomēr ZM fabrikām iesaka to pabeigt agrāk, jo tad vēl būs iespējams to papildināt un precizēt, ja nepieciešams.

Laikus jāinformē arī Eiropas Komisija par Latvijas cukurfabriku lēmumu pārtraukt darbību – ja šādu lēmumu Eiropā pieņems daudzas cukurfabrikas, Restrukturizācijas fondā nebūs pietiekami naudas, tādēļ kompensācija par darbības pārtraukšanu tiks piešķirta rindas kārtībā. Tā fabrikas, kas pieteiksies restrukturizācijai vēlāk, naudu saņems gadu vēlāk.

LETA jau ziņoja, ka decembrī LCF akcionāru ārkārtas pilnsapulcē akceptēts lēmums pārtraukt ražošanu un īstenot uzņēmuma restrukturizāciju.

Fabrika nolēmusi iet pilnīgās restrukturizācijas ceļu, kas paredz demontēt visas iekārtas un atteikties no cukura kvotas. Pilnīga ražotnes likvidācija ir lētāka, bet saņemamā kompensācija šādā gadījumā ir lielāka, iepriekš teica Zabe.

Vietā, kur atrodas LCF, nākotnē plānots sakārtot infrastruktūru un izveidot jaunu ražošanas uzņēmumu, tomēr pagaidām nav nolemts, kādu produkciju tas ražos.

Freifalts iepriekš informēja, ka uzņēmums gatavo restrukturizācijas plānu, kas paredz pilnīgu iekārtu demontāžu un uzņēmuma likvidāciju. “Neredzam iespēju iet daļēju restrukturizāciju, prātīgāk ir likvidēt uzņēmumu un būvēt jaunu,” sacīja Freifalts.

LETA jau ziņoja: ja cukurfabrikas nolems pilnībā demontēt iekārtas, tās saņems 48 548 650 eiro (34 119 991 lata) kompensāciju. Ja fabrikas nolems atteikties no cukura kvotas un daļēji demontēt iekārtas, kompensācija būs 36 411 488 eiro (25 589 994 lati), iepriekš informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Ja fabrikas restrukturizāciju nolems veikt gadu vēlāk, kompensācija samazināsies: pilnīgas demontāžas gadījumā tā būs 41 miljons eiro (28,8 miljoni latu), bet vēl pēc gada – 34 miljoni eiro (24 miljoni latu).

20% no summas saņems cukurbiešu audzētāji.

Līdz 15.februārim cukurfabriku informācija jāpārbauda un par lēmumu jāinformē Eiropas Komisija.

LVAEI pētījums liecina, ka cukura nozare Latvijā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību un, no ekonomiskā viedokļa raugoties, prātīgākais ir to slēgt.

Tam par pamatu tiek minēta mazā cukurbiešu vidējā ražība, ko izraisa audzēšanai nepiemērotie Latvijas laika apstākļi, Latvijas cukurfabrikām ir arī mazas ražošanas kvotas, straujš gāzes un darbaspēka izmaksu pieaugums. Tomēr galvenais iemesls ir aizvien lielāka konkurence un prognozējamais cukura cenas pieaugums.

LETA