Jūnija apskats. Ints Grasis: Kad vēsās galvas uzkarsē tveice
Bieži vien pavasaris un vasaras ievads, kamēr jūra vēl nav iesilusi, piekrastē ir pavēss. Tā bija arī šogad, bet Līgosvētkos vasara beidzot atnāca nevis tā šā, bet pa īstam – ar tveici.
liepajniekiem.lv
Taču kovida pauzes dēļ pēc kultūras pasākumiem izsalkušie bija iekarsuši jau krietni pirms – aplūkojot svētku afišu ap saulgriežiem, vienam bija grūti apmeklēt pat nelielu daļu no Liepājā un Dienvidkurzemē saplānotajām zaļumballēm, izrādēm, tirdziņiem un citiem trādirīdu pasākumiem.
Arī triju amatierteātru ļaudis vienojošā izrāde “Skroderdienas Silmačos” nule jaunuzbūvētajā koncertdārzā “Pūt, vējiņi!” bija varen liela rozīne, ko kopīgi ar prieku saldi sūkāja līgotāji no Liepājas un tuvākām, tālākām vietām. Tātad vienoja arī viņus kopīgā latviskā un līksmā dažādu paaudžu piedzīvojumā.
Aizvadītajā mēnesī varējām piedalīties arī Karostas festivālā. Katrs varēja izvēlēties, vai baudīt seno spēkratu saietu, vai spāņu mākslinieces Klaras Kabreras un venecuēlieša Luisa Gevaras sienu gleznojumus un karostnieces Aijas Vīdneres instalāciju “Zaudētā paradīze” Karostas cietuma kamerās, vai absurdu un anarhiju mīlošā britu mākslinieka Huges Silito performanci cietuma pagalmā, vai Ritvara Embrekta instalāciju “Patvērums” 19. gadsimta munīcijas noliktavā Karostas mežā, vai mākslinieku rezidenci Karostas ūdenstornī, vai… Nu, te taču mākslas mīļotājs traks var palikt no karstuma!
Bet tiem, kam labāk patīk apģērba gabali un patrīt mēles par to, kā jaunie mākslinieki apģērbuši savus modeļus uz mēles, varēja apmeklēt Liepājas Mūzikas un mākslas vidusskolas Apģērbu dizaina nodaļas absolventu skati “Lielajā dzintarā”.
Karsti gāja, jo jaunajiem censoņiem pēc divu gadu pārtraukuma atkal bija iespēja sevi apliecināt un viņiem bija vienalga, ka kāds uz viņu darbu rādīja ar līku pirkstu vai pat lika pirkstu pie deniņiem…
Man gan tuvāks ir sports, ne mākslas tēma, kaut gan sports dažkārt arī ir māksla, jo, piemēram, kurš var pateikt, kādēļ futbola kluba “Liepāja” īpašnieks Oļegs Hramovs galvenā trenera amatā baltkrievu Alšeuski sezonas vidū nomainīja pret gruzīnu Pertiju? Tas ir tāpat kā mākslā: var saprast un var nesaprast.
Diemžēl lielajā karstumā izkusa hokeja kluba “Liepāja” Latvijas hokeja virslīgas čempionāta ledus… Proti, komanda ir atteikusies no līdzdalības valsts čempionātā nākamajā sezonā.
“Nauda, nauda, nauda…” – kā dziedāja slavenais zviedru kvartets. Taču galvenais ir saglabāt piramīdas pamatu – mazo hokejistu vēlmi trenēties. Gan jau nāks labāki laiki.
Atgriežamies pie futbola. Tas nav tikai lielais un elitārais leģionāru klubiņš. Ir jaunie futbolisti, un tuvojas tieši viņus pirmām kārtām priecējošs notikums.
Šomēnes simboliski iebetonēja kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm topošās futbola halles pamatos. Un jau šoruden mazajiem sportistiem vairs nebūs jātrenējas vējā, lietū un sniegā vai nepiemērotās zālēs. To viņi varēs darīt apjumtā hallē, lai arī zem pūšļa. Futbolisti par šādu iespēju runājuši gadiem. Beidzot!
Uzņēmums “Jensen Metal” savukārt par saviem līdzekļiem Tosmares un Karostas mazajiem žiperiem ierīkojis multispēļu laukumu Sila ielā. Malači! Katrs šāds sakārtots punktiņš Liepājas pilsētas kartē ir kā medus karotīte nākamajām paaudzēm.
Jūnija būtiskākie notikumi mūspusē
Vērienīgākais. Līgosvētki pēc pandēmijas piedzīvo visdažādāko pasākumu sprādzienu.
Nenovēršamākais. Liepājas partija pārtrauc sadarbību ar ZZS un iestājas jaunā apvienībā.
Cerīgākais. Absolventi svin izlaidumus un dodas lielajā dzīvē.
Klusākais. Atceres pasākumos pieminam 1941. gada 14. jūnija deportācijas.
Tveicīgākais. Kopš Jāņiem mūspusi sasniedzis sen nepieredzēts 30 grādu karstums.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.