Sešos mūspuses novados iedzīvotāju skaits desmit gadu laikā jūtami sarucis. Turpretī Durbes novadā tas mazliet pieaudzis, rāda tautas skaitīšanas dati.

Vislielākais mīnuss ir Priekules novadā – tur, salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, ir par 1459 cilvēkiem mazāk. Vairāk nekā tūkstotis pazudušo ir arī Grobiņas un Aizputes novados.

“Nav tā, ka nu ir tukša pilsēta, nē,” saka Priekules Novada domes kancelejas vadītāja Vizma Rēriha. “No rīta, uz darbu nākot, piecas minūtes jāstāv ielas malā, līdz var tikt pāri,” viņa norāda, ka transporta un ļaužu plūsma pilsētā ir. Tas gan, ka pirms dažiem gadiem no ģimenes uz ārzemēm braucis tikai pa kādam cilvēkam, bet tagad, ja brauc prom, tad visa ģimene.

Vienīgā pašvaldība, kurā, pēc tautas skaitīšanas datiem, ir iedzīvotāju skaita pieaugums, ir Durbes novads. Tur, salīdzinot ar 2000. gadu, klāt nākuši 126 cilvēki, rāda informācija Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā atrodamajās datu bāzēs.

Durbes Novada domes kancelejas vadītāja Aiva Kasparoviča gan nogroza galvu, ka tautas skaitīšanas dati neesot tie paši precīzākie. Arī viņa pati strādājusi pie tautas skaitīšanas. Piemēram, vecāki likuši pieskaitīt pie novada iedzīvotājiem bērnus, kuri jau sen dzīvo Rīgā vai kur citur. “Mums nebija iemesla atteikt,” saka A. Kasparoviča.

Pašvaldības darbiniece šaubās, vai novada iedzīvotāju skaits būtu kļuvis lielāks, manīt to katrā ziņā nevarot. “Bet mazāks arī ne,” viņa piebilst. Dunalkā, kur A. Kasparoviča dzīvo, ļaudis priecājoties, ka daudz bērnu dzimst. “Esam līderi novadā,” viņa nosmejas. Arī jauniešiem saglabājoties saikne ar vecākiem, kas dzīvo laukos. Viņi bieži vien deklarē savu dzīvesvietu novadā, nevis pilsētā, kur ikdienā dzīvo, brīvdienās brauc pie vecākiem.

“Kurzemes Vārds”