LETA
Jaunākā informācija:
22:48 ASV pirmdien paziņoja par jaunu ieroču sūtījumu Ukrainas spēkiem 550 miljonu dolāru apmērā, kas ietver munīciju raķešu iekārtām un lielgabaliem.
Jaunā 550 miljonu dolāru pakete “ietvers vairāk munīcijas raķešu sistēmām “Himars”, kā arī munīciju” artilērijai, žurnālistiem sacīja Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs.
Palīdzība ietver 75 000 lādiņu 155 mm artilērijas munīcijas, teikts Pentagona paziņojumā.
Saskaņā ar Pentagona datiem Ukrainai kopš prezidenta Džo Baidena stāšanās amatā kopējā militārā palīdzība sasniegusi vairāk nekā 8,8 miljardus dolāru.
19:21 Ukraina saņēmusi vēl vairākas raķešu sistēmas no Rietumiem, tviterī pirmdien paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs.
Ukraina saņēmusi no ASV vēl četras zalvju sistēmas HIMARS un pirmo Vācijas sistēmu MARS-II sūtījumu, paziņoja Reznikovs.
Viņš pateicās Vācijas kolēģei Kristīnei Lambrehtei un ASV prezidentam Džo Baidenam un aizsardzības ministram Loidam Ostinam par piegādātajiem ieročiem, ko Kijiva uzskata par būtiskiem kara dinamikas mainīšanai.
“Mēs esam pierādījuši, ka protam gudri darboties ar šiem ieročiem. HIMARS zalvju skaņa kļuvusi par šīs vasaras hitu frontes līnijās,” tvītoja Reznikovs.
Vācijas piegādātās zalvju sistēmas MARS-II ir trešais moderno daudzlādiņu reaktīvo iekārtu veids aiz HIMARS un M270, ko Ukraina saņēmusi no Rietumu partneriem.
Līdz šim ASV apņēmušās piegādāt Ukrainai 20 HIMARS sistēmas.
Jūlijā Reznikovs lūdza Vašingtonu sūtīt vairāk šo sistēmu, norādot, ka Kijivas spēki izmantojuši tās, lai iznīcinātu aptuveni 30 Krievijas komandpunktu un munīcijas noliktavu.
Ministrs paziņoja, ka Ukrainai nepieciešamas vismaz 100 šādu sistēmu, lai veiktu efektīvu pretuzbrukumu Krievijas karaspēkam. Viņš arī lūdza tālas darbības munīciju, lai būtu iespējams nogriezt apgādi Krievijas karaspēka vienībām.
Vašingtona atzinusi, ka Kijiva lieliski izmantojusi HIMARS, bet atteikusies sūtīt tālas darbības munīciju, bažījoties, ka Kijiva varētu to izmantot pret mērķiem Krievijā.
17:19 Ukrainas armijai Hersonas apgabalā izdevies atgūt kontroli pār vairāk nekā 40 apdzīvotām vietām, pirmdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Butrijs.
Krievijas karaspēks sagrāba savā kontrolē lielāko daļu Hersonas apgabala pirmajās dienās pēc iebrukuma sākuma 24.februārī.
Taču pēdējās nedēļās Ukrainas armija ar Rietumu piegādātās tālas darbības rādiusa artilērijas palīdzību centusies veikt pretuzbrukumu Krievijas karaspēkam Hersonas apgabalā.
Ukrainas armija veic uzbrukumus Krievijas armijas noliktavām un pozīcijām aiz frontes līnijas un cenšas sagraut tiltus, pa kuriem tiek veiktas piegādes Krievijas karaspēkam Hersonas pilsētā.
Butrijs televīzijā paziņoja, ka līdz šim Hersonas apgabalā atbrīvotas 46 apdzīvotas vietas.
Viņš piebilda, ka vairums atbrīvoto ciematu atrodas apgabala ziemeļos, bet daži dienvidos netālu no Melnās jūras un Mikolajivas apgabala, ko ienaidnieks spēcīgi bombardē.
Butrijs pavēstīja, ka vairāki no atbrīvotajiem ciematiem gandrīz pilnībā sagrauti un vēl arvien tiek spēcīgi apšaudīti.
Viņš uzsvēra, ka humānā situācija Hersonas apgabalā ir kritiska un aicināja visus civiliedzīvotājus, kas tur vēl palikuši, evakuēties uz drošākām vietām.
Krievijas karaspēks sagrāba savā kontrolē Hersonas pilsētu 3.martā. Hersona bija pirmā lielā pilsēta, kas krita Krievijas karaspēka rokās kopš iebrukuma sākuma.
11:18 No Odesas ostas pirmdienas rītā devies ceļā kuģis ar labības kravu, un tas ir pirmais kuģis, kas atstājis Ukrainu kopš starptautisko vienošanos parakstīšanas par labības eksporta atsākšanu no Ukrainas, ziņo telekanāls “CNN Turk”, atsaucoties uz Turcijas Aizsardzības ministriju.
Kuģis “Razoni”, kam ir Sjerraleones karogs, devies uz Libānas ostu Tripoli ar kukurūzas kravu.
Šī ir atvieglojuma diena pasaulei, uzsvēris Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
“Atvieglojuma diena pasaulei, īpaši mūsu draugiem Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā, pirmajai Ukrainas labības [kravai] atstājot Odesu pēc mēnešiem ilgas Krievijas blokādes. Ukraina vienmēr bijusi uzticama partnere un tāda paliks, ja Krievija ievēros vienošanos,” tviterī ierakstīja Kuleba.
Savukārt ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paudis cerību, ka Ukrainas labības eksporta atsākšana pa Melno jūru “dos ļoti vajadzīgo stabilitāti un atvieglojumu globālajai pārtikas drošībai, īpaši vistrauslākajos humānajos kontekstos”.
Pa ceļam kuģis piestās Stambulā, kur to pārbaudīs pagājušajā nedēļā atklātajā Ukrainas labības eksporta kopīgajā koordinācijas centrā. Tajā strādā civilais un militārais personāls no Ukrainas un Krievijas, kā arī Turcijas un ANO pārstāvji. Viņu galvenais uzdevums ir uzraudzīt, lai Ukrainas kuģi ar labības kravām droši pārvietojas pa noteiktajiem maršrutiem, kā arī uzraudzīt pārbaudes, vai kuģos uz Melno jūru un no tās netiek vesti aizliegti ieroči.
Ukraina un Krievija 22.jūlijā Stambulā parakstīja atsevišķas vienošanās ar Turciju un ANO par graudu eksporta atsākšanu no Melnās jūras ostām.
Ar ANO un Turcijas starpniecību panāktās vienošanās paredz izveidot drošus koridorus, pa kuriem Ukrainas kuģi var ienākt un izkļūt no trim Melnās jūras ostām Odesā un tās apkaimē.
Ukrainas lauksaimniecības sektors ir svarīgs labības avots pasaules tirgos, īpaši Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur situācija ap pārtikas nodrošinājumu ir sevišķi saspringta.
10:00 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 41 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1768 tankus, 4011 bruņutransportierus, 932 lielgabalus, 259 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 117 zenītartilērijas iekārtas, 223 lidmašīnas, 190 helikopterus, 736 bezpilota lidaparātus, 174 spārnotās raķetes, 2912 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 82 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:12 Krievijas karaspēkam bombardējot Mikolajivu, nogalināts Ukrainas labības eksporta magnāts Oleksijs Vadaturskis, paziņoja amatpersonas.
74 gadus vecais Vadaturskis un viņa sieva Raisa gājuši bojā, kad Krievijas raidīta raķete naktī uz svētdienu trāpīja viņu mājai.
Vadaturskis bija labības eksporta uzņēmuma “Nibulon” dibinātājs, vairākuma akcionārs un vadītājs. Tiek lēsts, ka viņa īpašumu vērtība bija apmēram 400 miljoni eiro.
“Nibulon” ir uzbūvējis daudz noliktavu un citu infrastruktūru labības eksportam.
Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis sacīja, ka Vadaturska nāve ir liels zaudējums.
Savukārt Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks pieļāva iespēju, ka raķete, kas trāpījusi Vadaturska mājai, bijusi vadāma un ka Krievijas nolūks bijis nogalināt šo uzņēmēju.