Patiesībā jau tagad gandrīz nav, jo pilngadīgam ģimnāzistam pat vecāka paraksts nav vajadzīgs, par atbildību nemaz nerunājot, – viss uz viņa paša pleciem. Bet tad nu atbalstu centienos savas mazās kaimiņienes, kas mācās pamatskolā, dažus radu bērnus, protams, arī pāris studentus. Jo ir patiešām interesanti sekot līdzi mācību procesam, ārpusstundu piedāvājumiem, citādākiem vielas apguves risinājumiem, radošajiem uzdevumiem utt. Un vairumā gadījumu tas ir stāsts par skolotāju izdomu un ieinteresētību, par viņu degsmi.

Jā, dažreiz arī par nogurumu, iesēdēšanos pierastībā un citiem trūkumiem, arī neatbilstību izvēlētajam darbam. Jo gadās visādi, tomēr

man paveicies no saviem bērniem dzirdēt vārdus par skolotājiem, kas ir spēcīgas personības, kas iedvesmo, kas tiek galā ar pusaudžu spurainību un pie kuriem vienmēr pēc tam gribas atgriezties.

Skolas aizvien biežāk satiekas ar nozaru profesionāļiem, arī ārpusstundu aktivitātes nereti tiek piedāvātas daudz un dažādas, tikai jauniešus kādam jāpamudina izmēģināt. Diemžēl jāsecina, ka tikai retajā ģimenē šo redz kā nozīmīgu pieredzi, veidu, kā mudināt savu bērnu augt un attīstīties. Labākajā gadījumā to uztver kā papildu aktivitāti, lai sagaidītu darba dienas beigas, kad no darba atgriežas vecāki.

Ģimenes ietekme uz katru skolēnu ir vislielākā no visām. Pieaugušie ar atvērtu prātu noteikti iemācīs arī savam bērnam uzdot jautājumus, pamudinās gribēt zināt, noskaidrot, iemācīties. Un šādi pieaugušie paši turpinās uzzināt, mācīsies un noskaidros kopā ar bērnu.

Gribēt uzzināt, kā pasaule darbojas! Tas ir motīvs, kas patiesi virza mūs visus uz priekšu. Gribēt saprast, kāpēc ļaudis rīkojas tā, kā mēs nerīkojamies, ir stāsts par izpratni. Gribēt iemācīties ko darīt pašam ir stāsts par prasmēm, ko apgūstam.

Tā visa ir skola, tik svarīga mums katram kā personībai un mums visiem kopā kā sabiedrībai.

Skola kā vieta, kur satiekam citas vērtības, uzskatus, arī citu pasaules redzējumu. Vieta, kur iemācāmies, kas esam mēs paši starp citiem, tik atšķirīgiem. Vieta, kur saprotam, kas gribam būt, ko gribam prast un saprast. Burvīgākā vieta uz pasaules.

Šoruden man būs iespēja doties uz skolu, lai satiktu jauniešus un runātu ar viņiem par medijiem, un es ar patiesu nepacietību gaidu šīs tikšanās. Esmu satraukusies, gatavojoties šim brīdim, jo negribu pievilt, un patiešām būšu iedvesmota, ja vismaz kādam izdosies būt par bāku, kas rāda ceļu viņa turpmākajā peldējumā. Tik lieliska iespēja un milzu atbildība reizē. Tiekamies skolā!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.