Tā, runājot par skotu terjeriem, apgalvo liepājniece Zigrīda Rodoviča, kura tagad ir saimniece nu jau piektajam šīs sugas pārstāvim. Viņu sauc Bens. Pirmais bija Roko, tad sekoja Grino, Udo un Īrisa.

Zigrīdas kundze apgalvo, ka skotu terjeri ir suņi ar ļoti augstu pašcieņu, neatkarīgi un labestīgi, viņi ļoti novērtē, ja pret tiem izturas ar mīlestību un cieņu, tad tieši to pašu ir gatavi dot cilvēkam. Kādi ir bijuši Z. Rodovičas suņi?

Roko. “Viss sākās astoņdesmito gadu vidū. Tad pirmo reizi iepazinu skotu terjerus. Mūsu pirmais suņupuika gan nebija tīrs skots, bet skotu terjera kucītes un kādas Liepājas sētas kranča mīlestības bērns. Roko bija intelektuālis, neuzbāzīgs, ātri apguva visu, ko viņam mācīja,” atcerējās stāstītāja. “Ar vīru viņu bijām ļoti iemīļojuši, taču notika nelaimes gadījums, automašīna uz ielas sabrauca Roko.”

Īrisa. “Mana vienīga skotu terjera meitene. Ja par dzīvnieku var teikt “saprātīgs kā cilvēks”, tad tieši tāda viņa arī bija! Ir kāds notikums, kuru piedzīvojām Amerikā, kad dzīvoju šajā zemē. Īrisai bija pienācis laiks kļūt par māti, un kopā ar maniem Amerikas draugiem meklējām viņai līgavaini. Atradām skotu terjeru, izcilnieku ar Kalifornijas čempiona titulu, taču, kad vajadzēja darīt to, ko daba prasa, šis suns bija tik nobijies, ka nekas galu galā nesanāca. Cik Īrisa bija aizvainota! Ja esi izstāžu čempions, izrādās, tā nav nekāda garantija, ka spēj un vari kļūt par tēvu! Kad atgriezāmies Latvijā, savai meitenei sameklēju citu puisi Rīgā. Vārdos neizstāstāmi, kas tas bija par talantīgu mīlnieku! Vispirms šis suns ar Īrisu tik aizraujoši īstenoja savu priekšspēles deju, ka viņa saimnieks, to visu vērodams, savai sievai smaidīdams teica: “Es vairs nevaru tajā noskatīties. Ejam uz guļamistabu!” Īrisai piedzima pieci brīnišķīgi kucēni. Viņa nodzīvoja desmit gadu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14.maija numurā.
 #kvards-20110514-13#