Liepājas 6.starptautiskā ērģeļmūzikas festivāla dalībnieki novērtējuši vairāku Liepājas ērģeļu stāvokli un to skanējumu, aģentūru LETA informēja Liepājas Kultūras pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Hmieļevska. Libāņu izcelsmes franču ērģelnieks Naži Hakims, latviešu ērģelniece Jevgeņija Ļisicina, ērģeļspēles profesors Tālivaldis Deksnis, Liepājas pilsētas ērģelnieks Lotars Džeriņš un izcilais latviešu soprāns Inese Galante dalījās iespaidos par festivālu

un festivāla instrumentiem – Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģelēm un Jaunliepājas Lutera baznīcas ērģelēm, kā arī diskutēja plašāk par situāciju, kāda ir Latvijā, kaimiņvalstīs un citviet Eiropā ērģeļbūves un ērģeļu restaurācijas jomā.

Jevgēņija Ļisicina aktualizēja jautājumu par Liepājas Svētās Annas baznīcas ērģeļu stāvokli, ko sīkāk iztirzāja profesors Tālivaldis Deksnis. Viņš atzina, ka, lai arī instruments nav ticis rekonstruēts un to nepieciešams labot, baznīcas remonta un apkures sistēmas ierīkošanas laikā, ērģelēm nodarīts būtisks kaitējums. Situācijas, kad apkures sistēmu ierīkošanas vai remonta laikā radītu temperatūras un gaisa mitruma svārstību rezultātā tiek bojātas ērģeles Latvijā neesot retums, un līdzīga pieredze esot arī ar Cēsu Svētā Jāņa baznīcas ērģelēm.

Kā norāda Latvijas Radio programmas “Klasika” veidotājs Orests Silabriedis, festivāla galvenajam instrumentam – Liepājas svētās Trīsvienības katedrāles ērģelēm un nepieciešamībai tās atjaunot pēdējā laikā pievērsts maksimāli daudz uzmanības.

Naži Hakims sacīja: “Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāles ērģeles ir aristokrātisks instruments! Atbildīgajiem par tā restaurāciju jācenšas to saglabāt arī turpmākajiem gadsimtiem.”

6.Starptautisko ērģeļmūzikas festivālu rīkoja Liepājas Kultūras pārvalde. Festivālu atbalstīja valsts Kultūrkapitāla fonds, Francijas Kultūras un informācijas centrs un AS “Liepājas metalurgs”.

LETA