Daudziem izlaidumu laiks saistās ar prieku, taču pašiem skolas beidzējiem reizēm šis laiks mēdz būt visai saspringts. Ikviens absolvents tuvojoties nozīmīgajai dienai vēlas izskatīties lieliski. Portāls no absolventiem noskaidroja, kāds ir viņu svētku tērpa atrašanas stāsts un kāds ceļš bijis jāveic, lai nonāktu līdz īstajam.

Svētku drēbes šuj, pērk salonos un interneta veikalā

Liepājas Raiņa 6. vidusskolas 12.a klases skolniece Edija Pelnēna savu izlaiduma kleitu pirkusi internetā: ”No sākuma, protams, izķemmēju veikalus Rīgā, taču, kad neko sev piemērotu neatradu, izlēmu no interneta veikala pasūtīt sen noskatītu kleitu. Sākotnēji bija bail sūtīt, taču, kad savu preci saņēmu, biju ļoti apmierināta.” Tā kā Edija izvēlējusies mežģīņu kleitu, viņa uzskata, ka ar aksesuāriem nepārspīlēs: ”Likšu ap kaklu sudraba ķēdīti ar skolas žetona kuloniņu, lai vēl pēdējajā skolas dienā justos piederīga savai skolai.” Kleitu meklējot, viņa nav apmeklējusi Liepājas veikalus, jo uzskata, ka interesējošā apģērba cenas ir pārāk augstas.

Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniece Diāna Aiše uzskata, – ja grib, kleitu var atrast arī nedodoties uz citām pilsētām, lai gan cenas tiešām ir augstas. ”Zinu dažus veikalus Graudu ielā, kur esmu gājusi pielaikot un pirkt kleitas, jo tās tur ir ļoti skaistas un kvalitatīvas. Dažreiz domāju, kas tādos veikalos iepērkas, jo nešķiet, ka ir pietiekami daudz liepājnieku, kuri ir spējīgi tērēt tik dārgam apģērbam.” Viņa pati kleitu iegādājusies Rīgā kleitu salonā. Diāna mērījusi ļoti daudz kleitu un galu galā izvēlējusies to, kas iepatikusies visvairāk un bijusi ar optimālāko cenu, piebilstot, ka, ja meitenes grib labu, kvalitatīvu kleitu no Itālijas, tad ir jārēķinās ar vismaz 150 eiro.

Dāvids Brucis-Meiris šogad absolvēs Liepājas Raiņa 6. vidusskolu un atzīst, ka izlaiduma tērpu iegādājies tepat Liepājā jau pirms pusgada. Tiesa, kreklu arī viņš sūtījis no interneta veikala, taču atzīst, ka izlaidumam iegādāties apģērbu un kurpes 100 eiro robežās ir ļoti grūti. Citi klasesbiedri uzvalku dodoties pirkt uz Rīgu, vai pat Lietuvu. ”Zinu, ka citos izlaidumos puiši velk vestes, taču mēs visi iesim uzvalkos, jo tas tomēr ir svinīgāk. Protams, katrs pēc izvēles pieskaņos tauriņu vai kaklasaiti.” Dāvids atceras, ka, pērkot uzvalku 9. klases izlaidumam, tolaik pa mazāku summu izdevies nopirkt skaistāku uzvalku, jo cenas gadu laikā ir ievērojami cēlušās.

Linda Ķuņķe no 6. vidusskolas izvēlējusies savu kleitu šūt pie šuvējas: ”Pati šogad kleitas izvēlei pieeju nedaudz vieglprātīgāk – visu cenšos paturēt ļoti vienkāršu, akcentu likt uz aksesuāriem un matiem.”

Šuvēja Gunta Ignatova skaidro, ka meiteņu vēlme šūt kleitas ar katru gadu samazinās, jo tas vairs nav finansiāli izdevīgi, kā arī, kleitu pērkot veikalā, ir iespējams to apskatīt un uzmērīt uzreiz. Ir meitenes, kas kleitas šuj, taču to skaits ar katru gadu sarūk.

Ne vienmēr jāturas pie pierastā

Marta Pagraba no 6. vidusskolas portālam atklāja, ka sākotnēji vēlējusies uz izlaidumu iet sieviešu uzvalkā: ”Gribēju kaut ko interesantu un nebijušu. Sapratu, ka nevēlos pirkt kleitu tikai izlaidumam, jo pēc tam to vairāk neuzvilkšu, kā tas bija 9. klases izlaidumā.” Tā kā Marta nevēlējās izskatīties pārāk vulgāri, viņa tomēr atmeta sākotnējo domu un par savu izlaiduma tērpu izvēlējās košu un vasarīgu bikškostīmu, ko noteikti vilkšot arī uz citiem pasākumiem. Šo tērpu viņa iegādājusies Rīgā, jo pat tad, ja Liepājā varot atrast kaut ko sev piemērotu, ir jārēķinās ar to, ka tādas pašas drēbes būs daudziem citiem. Tā kā Marta izlaiduma tērpu pirkusi par savu naudu, nav vēlējusies pārtērēties, taču atzīst, ka jebkura ietērpa summa ir atkarīga no zīmola un materiāla. Tā kā viņa nevēlas pārspīlēt ar aksesuāriem, tad izlēmusi rotāties ar hennas zīmējumu.