Gan jau katrs no mums kaut vai reizi iedomājies: cik labi būtu Ziemassvētki, ja nebūtu tās trakās dāvanu pirkšanas. Stop! Vai tad vienmēr dāvanas ir jāpērk? Tikpat labi tās taču var sarūpēt pašu spēkiem. Nav ideju? Te būs dažas ierosmei.

Katrs var kļūt par mākslinieku

Ar dāvanu darināšanu ZANE MELNACE nodarbojas pēdējos pāris gadus. “Arī es, tāpat kā vairums cilvēku, savulaik pirms Ziemassvētkiem pēdējās dienās skrēju pa veikaliem un kā traka ķēru, ko vēl varēju saķert, tā sapērkoties tik dumjus niekus, ka vēlāk pašai bija kauns,” smejas Zane. “Līdz beidzot sapratu – ko es daru? Es taču nevis dāvinu, bet atpērkos! Vai man tas ir vajadzīgs? Nē!”

Tagad, tuvojoties svētkiem, Zanes dzīvoklis ir pārvērties par mākslinieku darbnīcu – top dāvanas gan radiniekiem, gan draugiem. Lielākoties tās ir visdažādākās rotaslietas – auskari, krellītes un cits. Zane tos darina no plastikas jeb polimēra māla, ko var iegādāties mākslinieku veikalos. Liepājā tāds ir “M-Ideja”. Zane gan teic, ka bieži vien tur materiālu pietrūkst, tāpēc pirkt viņa labāk brauc uz Rīgu. Auskariem āķīšus no stieples darina viņas draugs, savukārt materiālus, no kā taisīt kaklarotas – pērlītes, akmentiņus, stiprinājumus un daudz ko citu viņa pasūta internetā, jo tā esot daudz lētāk. Un šis darbiņš patiešām ir aizraujošs, saka Zane.

Viņa apgalvo, ka nebūt nav jābūt māksliniekam, lai ar savām rokām izveidotu tādas rotas, kādas nebūs nevienam citam. Turklāt rotas ir piemērotas ne tikai meitenēm, bet arī puišiem. Tāpat arī bērniem – dažādas brošiņas. Un tieši tāpat var pagatavot piekariņus gan telefonam, gan atslēgām un daudz ko citu – vajag tikai dot vaļu fantāzijai.

Viņai pašai šī aizraušanās sākusies pavisam negaidīti. “Pirmos pašas darinātos auskarus man uzdāvināja draudzene, kas dzīvo Rīgā,” stāsta Zane. “Es biju par tiem starā, un tā tas viss sākās. Tiesa gan, pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi – karsējot pirmos auskarus sadedzināju, bet pamazām iemanījos.” 

Kā pareizi strādāt ar plastiku, var izlasīt gan internetā, gan arī jautāt pārdevējām veikalā, stāsta Zane. “Taču, karsējot tos cepeškrāsnī, ir jāievēro divas svarīgas lietas. Pirmkārt, temperatūra nedrīkst būt par augstu un, otrkārt, nevajadzētu plastiku karsēt kopā ar raušiem, jo plastikai tomēr ir ļoti specifiska smarža,” viņa smejas.

Lai izgatavotu pavisam vienkāršus auskariņus, Zanei pietiek ar vienu stundu, kuras laikā, kamēr auskari karsējas, var paspēt arī padzert tēju, bet sarežģītākiem, tādiem ar ornamentiem, vajadzēs ilgāku laiku. Savukārt viņas pašas saņemtās mīļākās dāvanas ir drauga darinātas: gan apsveikuma kartiņa ar tamborētiem elementiem, gan mazais koka zirdziņš un arī draugu dāvinātā zupu grāmata, kur parastā albumā saliktas draugu fotogrāfijas un dažādu zupu receptes – gan tradicionālu, gan pavisam smieklīgu.

TOP 3

Idejas pašdarinātām dāvanām
– rotaslietas no visdažādākajiem materiāliem
– gardi un neikdienišķi našķi
– apsveikuma kartītes

P.S. Arī iesaiņojums ir svarīgs!

Zane ir pārliecināta: vajag tikai sākt darboties ar plastiku, un iedvesma radīsies.

Kā neienīst Ziemassvētkus

MAIJA PĀRUPE saviem tuviniekiem un draugiem dāvaniņas Ziemassvētkos pati darina pēdējos trīs vai četrus gadus. “Viss sākās ar to, ka, mēģinot katram veikalos atrast kaut ko piemērotu, aizvien biežāk pieķēru sevi pie domas, ka es to visu sāku ienīst un ka sabojāju arī pašus svētkus, jo viss skaistais gaidīšanas laiks paiet panikā – kur vēl nopirkt trūkstošo? Un tad pa vidu vēl veikalos tie plastmasas Ziemassvētku vecīši, atlaides, skaļie piedāvājumi un daudz kas cits, kas tik ļoti bojā svētkus,” stāsta Maija.

Darināt dāvanas Maija sākusi reizē ar savu mammu, kas dzīvo Norvēģijā, bet Ziemassvētkos brauc uz Latviju. “Mums katrai ir sava specifika,” smejas Maija. “Es vairāk nosliecos par labu sentimentālām dāvanām, savukārt mammai tam ir praktiska pieeja. Piemēram, kādos Ziemassvētkos mēs kopā ar brāli aizgājām fotografēties dažādām ķēmīgām sejām, ielikām bildes mazos rāmīšos, pielikām magnētiņus un uzdāvinājām vecvecākiem. Tagad mēs vienmēr esam pie viņiem.” Citreiz viņa darina rotaslietas no visdažādākajiem materiāliem. Savukārt mamma ada čības vai vāra smaržīgas ziepes. Norvēģijā speciālos veikalos var nopirkt sagataves. Arī šogad Maijas mamma ar lielu, smagu dāvanu somu jau ir klāt.

Ko Maija savējiem šogad gatavo, viņa neatklāj – tas būšot pārsteigums. Taču viņa ievērojusi, ka salīdzinājumā ar pirkto dāvanu laiku ir mainījusies arī dāvanu saņēmēju attieksme. “Man šķiet, ka prieks par manis darinātajām ir patiesāks nekā par pirktajām,” uzskata Maija. Un vēl piebilst, ka dāvaniņu darināšana ir arī mazliet egoistisks process, jo, to darot, var sākt sajust šo svētku tuvošanos, īpašo noskaņu pats sevī.  

TOP 3

Kur ņemt idejas dāvanu darināšanai
– ieskatīties interneta lapā www.google.lv, kur, ierakstot atslēgas vārdus: gatavotas dāvanas, nekomerciāli Ziemassvētki vai citus, var atrast lielisku iedvesmu
– idejas pašu gatavotām dāvanām var meklēt interneta veikalā www.etsy.com
– noderīgi ir parunāties ar Liepājā esošā mākslinieku veikala “M-Ideja” pārdevējām, kas gan ieteiks labas idejas, gan arī materiālus, ar ko tās īstenot

P.S. Un jātur ausis un acis vaļā.

Vienu dāvaniņu no mammas Maija jau ir saņēmusi – spilventiņu ar mātes bildīti. Cik mīļi!

Dāvanu sainī – prieka un gandarījuma buķete

Liepājas Pensionāru biedrības priekšsēdētāja ASTRĪDA VĒRDIŅA nav no tām, kas mēdz ilgi sēdēt uz vietas. Enerģijas viņā atliku likām. Un tā ir arī galvenā izejviela, materiāls, ko viņa pārvērš dāvanā citiem. Klāt vēl, protams, nāk uzņēmība, izdoma, pārliecība, ka tas, ko viņa dara, citiem ir vajadzīgs. Kaut vai rītdienas Kurzemes pensionāru Ziemassvētku sadziedāšanās svētki. Lai visus dziedāt, dejot, runāt un spēlēt gribošos Kurzemes seniorus apzinātu, kopā saaicinātu, viņu varēšanu un vēlmes izzinātu un no tā visa programmu izveidotu, vajag ne tikai stundas, bet garu garās darba dienas. Rakstīt, zvanīt, aicināt, lūgt un atvainoties, ja nevar kādam ļaut stundu vienam pašam uzstāties vai dziedāt to pašu dziesmu, ko izvēlējies jau cits ansamblis vai solists, viss prasa enerģiju un māku ar cilvēkiem runāt tā, lai visi justos labi.

Rīt ārpus oficiālās programmas Ziemassvētkus iedziedāt varēs visi, kas vēlēsies, jo rucavnieku kapela “Paurupe” apsolījusi visas galvenās dziesmas izspēlēt, lai labāk un drošāk skanētu. “Ja redzu, ka cilvēkiem acis mirdz, ka dvēseles vaļā, ka viņi raizes un nebūšanas vismaz tajā brīdī malā nolikuši un nevar beigt dziedāt, tad esmu gandarīta,” viņa saka.

Var jau teikt: organizēt ir viņas pienākums. Pienākums gan. Bet to var darīt dažādi – var paveikt tikai to, kas oficiāli nolemts, un var citus iedrošināt, paņemt pie rokas, pierādīt, ka cilvēks spēj vairāk, nekā pašam pirmajā brīdī šķiet, ka viņš var sagādāt prieka brīžus ne tikai sev, bet arī citiem, kā tas bija pirmajā liepājnieku senioru jaunrades konkursā. Gandarīti pēc tam bija gan paši konkursanti, gan skatītāji. Tā tas bija arī tradicionālajos Jāņu ielīgošanas svētkos, kas sapulcēja vairāk nekā 700 cilvēku no visas Kurzemes. 

TOP 3

Kā iepriecināt Ziemassvētkos
– uzdāvināt notikumu – kopīgu vakaru, koncerta, kino, teātra vai kafejnīcas apmeklējumu
– kopīgi doties uz mežu un dedzināt svecītes īstā eglītē
– tradicionālās dzejoļu skaitīšanas vietā Ziemassvētku vakarā pie dāvanu dalīšanas sarīkot talantu vakaru, kad katrs rāda ko tādu, ko neprot citi.

Astrīda Vērdiņa apgalvo, ka viņai ar rokdarbiem ne visai sokas, taču prieku citiem dāvāt viņa prot ar labu ideju, ko pārvērš jaukā sarīkojumā.

Līvija Leine,
Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”