Tautas deju dejotājiem atlicis vien reģistrēties kā svētku dalībniekiem, lai saņemtu svētku atribūtiku un noslēgtu šo ciklu. Liepājnieki uzskata, ka svētku pārcelšana nav ieteicama, jo repertuārs tiek apgūts jau trešo gadu, kas nozīmē, ka dalībnieki ir mainījuši arī klašu grupas, skaidroja Lazdāne.

Piemēram, ja svētku skatē 2020.gadā piedalījās kā 4.klašu dalībnieki, pašlaik dalībnieki ir jau 5.klasē, kas nozīmē citu repertuāra apgūšanu atbilstoši savai vecuma grupai.

“Dejotāji, skolotāji un horeogrāfi vēlas pielikt punktu šim ieilgušajam XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesam un īstenot skaistu, vērtīgu koncertstāstu “Augstāk par zemi” video filmā,” sacīja Liepājas Bērnu un jaunatnes centra vadītāja Ineta Klāsone.

Koncertstāstā “Augstāk par zemi” piedalīsies aptuveni 2000 dalībnieku no 21 pašvaldības. Arī Liepājas 100 dejotāji ir iekļauti filmēšanas procesā, jo ir izturējuši visas dziesmu un deju svētku atlases skates. Filmēšanas process visā Latvijā notiks jūlijā, radošā komanda ieradīsies pie katra kolektīva un ievērojot visus epidemioloģiskos noteikumus notiks kolektīvu filmēšana. Liepājas kolektīvus filmēs 18.jūlijā, Raiņa parkā.

Papildu finansējums no Liepājas pašvaldības e-dziesmu svētkiem nav nepieciešams.

LETA jau vēstīja, ka valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu. Jautājuma izskatīšana valdībā šodien atlikta veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) prombūtnes dēļ. Jautājumu par svētku rīkošanu skatīs nākamajā sēdē, kad veselības ministrs varēs piedalīties.

Valsts prezidents Egils Levits atbalsta Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi e-vidē tikai kā ārkārtēju izņēmumu, par ko amatpersona vakar informēja XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vadītājus.

Uzklausot svētku mākslinieciskās vadības pārstāvjus, Levits paudis atbalstošu nostāju par plānoto svētku rīkošanu, ņemot vērā to, ka ir ieguldīts liels darbs gan no organizatoru, gan no dalībnieku puses. “Esmu pārliecināts, ka svētkiem ir jānotiek šajā gadā, lai pieliktu punktu tam, kas līdz šim ir izdarīts, un dotu iespēju sākt jaunu ciklu. Ir jāpasaka paldies dalībniekiem un kolektīvu vadītājiem. Man ir prieks, ka visi esam par to vienisprātis!” norādīja Levits.

Kā vēstīja prezidenta kancelejā, Levits paudis atbalstu svētku norisei šogad e-vidē, vienlaikus izceļot tradīcijas būtiskumu. “Valdībai ir jāpieņem lēmums, vai, ņemot vērā šī formāta lielo atšķirību no ierastās tradīcijas, šie svētki būtu uzskatāmi par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, vai arī par īpašu, ārkārtējai situācijai atbilstošu notikumu Dziesmu svētku kustības ietvaros,” skaidroja Levits.

Tādējādi, pēc viņa paustā, ja valdība lemj, ka šie ir kārtējie XII Dziesmu un deju svētki, tad būtu jānorāda, ka šis ir izņēmuma formāts, bet nākotnē noteikti ir paturama spēkā kopā būšanas un kopā svinēšanas tradīcija, kas izsenis ir piederīga Dziesmu un deju svētkiem.

LETA jau ziņoja, ka XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu radošās komandas vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādījušas, ka Dziesmu un deju svētku pārcelšanas gadījumā tās plāno nolikt savas pilnvaras un neturpināt darbu.

Vēstules autori norādīja, ka 2020.gada pavasarī, kad epidemioloģiskā situācija valstī bija nesalīdzināmi labāka, bet iztrūka pieredzes un zināšanu par Covid-19 pandēmijas attīstību, tika pieņemts lēmums pārcelt svētku norisi uz 2021.gadu.