Četri bērnu un jauniešu biedrības “Liepajas Jaunie Vanagi” biedri – Anna Paula
Pujēna, Zane Kalniņa, Signe Jostmane un Jānis Ciršs ir atgriezušies no
Slovēnijas pilsētas Slovenij
Gradecas, kur piedalījās starptautiskās apmācībās “Inclusion Cocktail, Step II”, portālam pavēstīja BJB “Liepājas Jaunie Vanagi” biedre Zane Kalniņa.

Apmācībās piedalījās arī pārstāvji no Bulgārijas, Čehijas,
Slovenijas, Horvātijas kā arī no Maķedonijas. “Inclusion Cocktail, Step II” (“Iekļaušanās
kokteilis, 2 daļa”) bija apmācības par sociālo iekļaušanu. Apmācības notika programmas “Erasmus+” ietvaros.

Uz apmācībām bija ieradušies dalībnieki
ar dažādām pieredzēm – bija gan tādi kas ar sociālās iekļaušanas jautājumiem
strādājuši nebija, gan arī tādi, kas ikdienā darbojās organizācijās, kas saistītas
ar bērniem un invalīdiem. Pasākumā piedalījās cilvēki no dažādām vecumu grupām,
jaunieši, kas vēl mācījās vidusskolā, kā arī dalībnieki, kuriem augstskolu gadi
jau ir aiz kalniem. Iespējams tieši tas garantēja daudzveidīgu viedokļu un
pieredžu apmaiņu. Apmācības vadīja “Liepājas Jauno Vanagu” līderi Līga un
Žigimants Krēsliņi, kā arī treneris no Slovēnijas Mitja Javornik.

Jauniešiem bija iespēja ne tikai iegūt teorētiskās
zināšanas, bet arī tās pielietot praksē, darbā ar veciem cilvēkiem divos
vietējos pansionātos. Jauniešu darbība un entuziasms netika atstāsts nepamanīts. Pensionātu vadība, kā arī paši
pensionāta iemītnieki netaupīja pateicības vārdus. Pasākumus apmeklēja arī
Slovēnijas nacionālā televīzija, lai veidotu sižetu, par šīm apmācībām un to
norisi Slovenij Gradecā.

“Priekš manis
pats noderīgākais darba pieredzes ziņā bija darbs ar cilvēkiem, veco ļaužu
pansionātā. Tas bija viens no labiem piemēriem, kā strādāt komandā un kā plānot
programmu atbilstoši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Plus vēl praktiskās
nodarbības. Runājot par brīvā laika aktivitātēm nekad neaizmirsīšu skatu
pieceļoties. Pa logu ne katru dienu var ieraudzīt augstās kalnu virsotnes,” uzsver Signe Jostmane. 

Apmācību programma tika veidota, balstoties uz neformālās izglītības metodēm. Pateicoties kurām dalībniekiem
tika dota iespēja caur dažādām aktivitātēm iejusties citu cilvēku ādā. Šajā gadījumā
– cilvēku ar īpašām vajadzībām, kā arī uz sevis izjust, kā ir būt diskriminētam
un izstumtam no sabiedrības. Kādas sajūtas tas rada un kā ar to cīnīties, lai
no tā izvairītos savā ikdienā un varētu palīdzēt tiem, kuri tiek pakļauti šāda
veida netaisnībai. Pateicoties šīm aktivitātēm, dalībnieku starpā norisinājās
daudzas spraigas un emocionālas diskusijas, kas tika pārraudzītas un veicinātas
no pieredzējušo vadītāju puses.

“Man visvērtīgākās likās tieši tās pārrunas,
kurās es iesaistījos aktivitāšu laikā, jo nekad nebiju iedomājusies, kā,
piemēram, varētu justies cilvēks ar redzes problēmām. Pirmo reizi spēlēju
dambreti, kuras lauciņus un kauliņus varēja atšķirt pēc taustes, kā arī man
radās iespēja pastaigāt ar balto spieķi, ko izmanto neredzīgi cilvēki. Nekad
nebiju jutusies tik apjukusi un neaizsargāta,” piebilda Anna.

Paralēli darbam tika padomāts arī par izklaidi. Vienu dienu jauniešiem bija
iespēja iepazīt Slovenij
Gradecas apkārtni, apmeklējot pilsētas centru gides pavadībā. “Vislabāk patika
tie brīži, starp aktivitātēm, jo visi dalībnieki centāmies pavadīt laiku kopā,
gluži kā ar saviem ilggadējiem draugiem, kaut vai esam pazīstami tikai dažas
dienas. Daba likās brīnišķīga, tā bija pirmā reize, kad redzēju tik augstus
kalnus! Protams neizpalika mazā ekskursija uz virsotni Kope. Lieliska pieredze,
vareni skati un patīkamas atmiņas. Mūsu vadītājs Mitja bija lielisks gids un
draugs vienlaicīgi. Tomēr viens no interesantākajiem notikumiem bija vietējās
saimniecības apciemošana, kur mūs cienāja ar visvisādiem lauku labumiem. Kopumā
lieliska pieredze, protams,  ko tādu vēlētos
atkārtot,” ar savām sajūtām dalījās
viens no dalībniekiem Jānis Ciršs.

“Tā bija lieliska iespēja iepazīties ar
jauniem cilvēkiem un citvalstu kultūru un lauzt daudzus stereotipus par Balkānu
valstīm. Kopumā visas 9 dienas bija tik daudzu jaunu notikumu un emociju
pilnas, ka laiks paskrēja nemanot. Tā bija fantastiska iespēja satikt cilvēkus,
kas jau strādā kā līderi savās organizācijās un no kuru pieredzes varējām daudz
mācīties. Ja tagad mums būtu jānovērtē savas zināšanas par neformālo izglītību
un sociālo iekļaušanu, droši varētu apgalvot, ka esam ļoti daudz mācījušies un
sapratuši to, cik vēl ir daudz, ko mācīties,” atzina visi četri jaunieši.