Pagājušās nedēļas nogales neprognozējamie laika apstākļi
nespēja nobiedēt ”Fontaine Festival” apmeklētājus un pat lietus netraucēja ļauties
šī pasākuma šarmam. Ierodoties ’’Fontaine Palace’’ teritorijā, pat nevarētu nojaust,
ka norisinās festivāls – kāds stāv rindā pēc frī kartupeļiem vai burgera, citam
pa vairākām alus glāzēm vienlaicīgi, taču viss ir ļoti mierīgi – tā ir ierastā
brīvdienu atpūtnieku aina ’’Fontaine Palace” teritorijā.

Tomēr satiktie festivāla apmeklētāji atzīst, ka novērtē
brīvību un nepiespiesto atmosfēru, kas valda promenādē. ”Nevarējām izvēlēties
starp festivālu Papē un Fonteinu, tomēr izlēmām palikt tepat, daudzus gadus jau
apmeklējam festivālu. Daļa draugu gan aizbrauca uz otru festivālu, varbūt arī
tāpēc šogad liekas, ka šeit ir mazāk cilvēku, jo arī citur notiek līdzīgi pasākumi,”
sacīja liepājnieki Iveta un Edgars. 

Savukārt pie festivāla teritorijas satiktie puiši Artūrs
(23) un Klāvs (19) uzsver, ka pasākumu šogad neapmeklē, jo tam ir zudusi sava
odziņa. ”Šogad festivāls ir švakāks nekā citus gadus, tāpēc nesanāk kārtīgi
izārdīties pie smagās metāla mūzikas,’’ teica Artūrs. Klāvs bilst, ka šogad ir
daudz mazāk ’’smago’’ grupu un festivāls ir tendēts uz vieglāku mūziku.
’’Nesaprotu, kāpēc ’’Fontaine Festival” uzstājās Žoržs Siksna, tas galīgi nav
’’Fontaine” raksturīgais mūzikas žanrs,’’ uzsver Klāvs. Puiši aizdomājas, kāpēc
šī gada festivāla nosaukums ir tik spēcīgs – ’’Angels in hell’’ jeb ’’Eņģeļi
ellē’’, taču muzicē vien pāris smagās mūzikas pārstāvji.

Turpretī Laura Drulle (21)
festivālu apmeklēja kā pirmajā, tā arī otrajā dienā. ’’Šogad, jāatzīst,
festivāls ir nedaudz sliktāks ar to, ka ir mazāk cilvēku, kā arī teritorija ir
citādāk norobežota. Starp citu, man ļoti patika Žoržs Siksna, kas spēlēja
pirmās dienas programmā,” stāsta Laura: ’’Aizgāju uz koncertu, satiku savējos,
atmosfēra bija patīkama, bet pats labākais – kad Žoržs sāka spēlēt, sievietes
ar milzīgiem kirzzābakiem, puķainās kleitās, jauni, arī veci cilvēki, metālisti
– pilnīgi dažādi cilvēki lēkāja līdzi, priecājās, bet pats mūziķis smaidīja,
priecājās. Tas bija patīkami un nedaudz pārsteidzoši!’’

Un patiešām, Žorža Siksnas uzstāšanās festivāla pirmajā
dienā bija netipiska, tomēr gan apmeklētāji, gan pats mūziķis izrādīja prieku
par šo notikumu. ”Nedaudz bīstami bija, bet es jau ziemā biju šeit un spēlēju
Fonteinā slēgtā darbinieku pasākumā, uzspēlēju kopā arī ar pašu Fonteinu. Bišķi
dīvaini bija, kad viņš mani uzaicināja, jo es esmu kā saka ”no citas operas”.
Sākumā jau viss bija labi, bet divas dienas pirms festivāla sāku uztraukties kā
būs un, ko es vispār dziedāšu,” portālam pastāstīja Žoržs Siksna.

Tomēr uztraukums izrādījās lieks un mūziķis atzīst, ka
liels prieks redzēt, ka arī jaunieši dzied līdzi viņa izpildītājām dziesmām, jo
šī nebūt nav viņa ierastā auditorija. ”Kurzemnieki un sevišķi liepājnieki
vienmēr ir ļoti emocionāli un temperamentīgi, man tas patīk. Liepāja man no
laika gala bijusi ļoti mīļa pilsēta, publika te ir vienreizīga. Interesanta un
nebijusi pieredze, ja vēl aicinās, jāpadomā par repertuāru, ko spēlēt. Bet
atmosfēra te tiešām ir lieliska,” pēc koncerta sacīja Žoržs Siksna.

Kamēr festivāla trakākās grupas vēl tikai priekšā, ļaudis
izmantoja laiku lietderīgi. ’’Prison Bar’’ ikvienam bija iespēja spēlēt galda
futbolu, novusu, atpūsties ērtos dīvānos, kā arī paēst. Tāpat festivāla laikā cilvēki
varēja baudīt dažādas šausmu un asa sižeta filmas, izšauties ar katapultu,
izbaudot ostmalas skaisto skatu.  Gadījās
sastapt arī pāris ļaužu, kas nepiespiestā atmosfērā izmantoja iespēju,
uztetovējot kādu ķeburu uz sava ķermeņa, ko piedāvāja tetovēšanas puiši ’’Fire
Bar’’ telpās.

Turpat ’’Fontaine Royal’’ satiktais Eduards (21) šo
festivālu pirmo reizi apmeklējis pirms pieciem gadiem. ’’Uzskatu, ka šeit liela
daļa grupu ir muzikāli daudz kvalitatīvākas nekā, piemēram, ”Bastille”, kas spēlēja
’’Positivus’’ festivālā, tomēr jāatzīst, ka cilvēku ir ļoti maz,’’ stāsta
Eduards: ’’Iespējams, tas viss ir reklāmas trūkuma dēļ. Es, piemēram, zinu, ka
augustā notiek šis festivāls, tāpēc arī pats meklēju datumus, tomēr īpašas
reklāmas neredzēju nekur.’’ Eduards uzskata, ka šim festivālam ir specifiska
aura, taču bez tā visa viņam ļoti pietrūcis džezs – mūzikas žanrs, kas ir bijis
iepriekšējos gados.

Festivāla otrajā dienā uz ’’Gypsy Camp” skatuves kāpa 50.
gadu rokenrola paveida rockabilly grupa
’’Pete Anderson & The Swamp
Shakers’’, kas arī bija viens no pārsteigumiem šī gada pasākumā. Lai arī pirms
uzaicinājuma saņemšanas P. Andersons zināja, kāda tipa mūziku spēlē festivālā,
viņš bijis nedaudz pārsteigts, ka ir uzaicināts, bet tas, protams, ir patīkami.

’’Vairāk vai mazāk mūzika,
ko spēlē šajā festivālā ir radusies no rockabilly
– mūzikas žanra, ko spēlē mūsu grupa, lai gan tiešām biju nedaudz izbrīnīts, ka
esmu uzaicināts,’’ savā pārsteigumā dalās mūziķis. Iesākot koncertu Pīts Andersons
uzsver, ka ’’ir nepiedienīgi spēlēt šādu mūziku tik gaišā laikā, bet aiziet!’’ Andersons
portālam atklāj, ka ir nedaudz apbēdināts par tik mazo cilvēku skaitu. ’’Godīgi
sakot, es biju cerējis, ka būs vairāk cilvēku, ļoti žēl, ka šogad ir šādi.’’

Par to, vai grupa izmeklēja
kādu īpašu repertuāru, balstoties uz šī gada tematiku ’’Eņģeļi ellē’’,
Andersons atzīst, ka speciāli nekas netika gatavots. ’’Mēs spēlējām to, kas
ienāca prātā. Patiesībā mums ir milzīgs repertuāra krājums,’’ sacīja mūziķis un
bilst”: ’’Varam spēlēt septiņas stundas, neatkārtojot nevienu pašu dziesmu.’’ Tomēr
par Liepājā valdošo atmosfēru un kopumu Andersons izsakās konkrēti: ’’Es ļoti
labprāt vēlreiz brauktu uz Liepāju – man ļoti patīk Liepājas atmosfēra!’’

Lai arī domas dalās gan par festivāla kvalitāti, gan mūzikas
kvalitāti un daudz ko citu, ikvienam ir iespēja saprast, kāds ir šis festivāls,
atbraucot un izbaudot gan Liepājas nepiespiesto un alternatīvo auru, gan mūziku
dažādām gaumēm.