Lai gan daudzi droši vien domā, ka Liepājas Reģionālās slimnīcas bērnu ārste Solvita Buša – Krampe ar fotografēšanu sāka nodarboties, kad iepazinās ar savu vīru fotomākslinieku Andri Krampi, tā tomēr īsti nav taisnība. Jā, vīrs Solvitai ir gan skolotājs, gan padomdevējs, gan, ja vajag, arī kritiķis, tomēr viņas pirmais padomdevējs fotografēšanā bija tēvs. Un tas notika jau pirms gandrīz 30 gadiem.

“Toreiz man bija desmit gadiņi, kad tēvs pirmo reizi uzticēja savu fotoaparātu. Tas bija pavisam vecs, laikam vēl no vācu laikiem, tāds ar plēšiņām, un nekādas automātikas,” atceras Solvita. Tēvs iedeva viņai aparātu, ielika filmiņu un bija pārliecināts, ka attīstot tur būs tikai melni un balti plankumi, bet nekā – meitēns bija pastrādājis godam, un pat bildes iznāca.

Pirms aptuveni pieciem gadiem Solvita atkal ķērās pie fotokameras. Tas gan bija vīra iespaidā. Tagad viņai ir digitālais fotoaparāts “Minolta”, bet pirms tam vēl bija ar filmiņu. “Protams, man digitālais patīk labāk,” Solvita ir atklāta, “jo vari uzreiz apskatīt rezultātu un bildes, kas nav izdevušās, uzreiz izdzēst. Sabildē lielu skaitu un tad šķiro, kamēr ar filmiņas kadriem tā nešķiedīsies.” Taču viņa piebilst, ka arī filminiekiem bijušas savas priekšrocības.

Solvitai vislabāk patīk fotografēt dabu – dažādas sīkas, mazas lietiņas. Viņas tvertajos mirkļos var atrast pūpolīti ar pūkaino kažociņu, ziediņus, sēkliņas un daudz ko citu. “Mans aparāts atļauj bildēt pavisam tuvu – no viena centimetra attāluma, un tādā bildē mēs daudz ko ieraugam pavisam savādāku, nekā uz to skatoties,” viņa skaidro savu aizrautību ar sīkumiem. Savukārt Andris izvēlas lielformāta dabas bildes – ja jūra, tad liela, un arī viss cits tā plaši. “Tā ka starp mums nav konkurences, jo strādājam katrs savā formātā,” Solvita smejas. Tomēr piebilst, ka ir vērts ieklausīties vīra padomā un noderīga savureiz ir arī viņa kritika – bez tās nevar.

Tie, kurus interesē Solvitas bildes, tās var aplūkot viņas fotogalerijā draugu portālā, bet pirmā īstā bilžu parādīšana plašākai publikai Solvitai bija šogad, kad Liepājas Reģionālā slimnīca veidoja savu kalendāru. Tajā izmantotas Solvitas, kā arī divu viņas kolēģu – ārstu Jāņa Rozentāla un Ivara Krastiņa – tvertie fotokadri, no katra pa četriem. Bet viņa labprāt savas bildes arī dāvina un neslēpj, ka dažas ir arī ierāmētas un pārdotas. Kāpēc ne, ja kādam tās patīk!

Vai Solvita neplāno sarīkot kaut vai nelielu izstādi, jo darbu ir sakrājies daudz? “Jā, kāpēc ne? Varbūt arī varētu,” viņa, mirklīti padomājusi, saka. “Ja tikai kāds man dotu kādu impulsu un mazliet pabikstītu.” Par pabikstīšanu runājot – tas nav aiz slinkuma. Vienkārši tagad ir laiks, kad Solvitas prātu un laiku aizņem nepilnus divus gadus vecais dēliņš Mārtiņš. “Viņa dēļ fotografēšanu, tāpat kā savu iepriekšējo vaļasprieku – klavierspēlēšanu –, esmu mazliet atlikusi malā, jo, kad izejam laukā, man visa uzmanība jāvelta viņam, bet fotografēt ar pusuzmanību – tas nav iespējams,” viņa skaidro.

Gan Solvitas, gan arī Andra draugu albumā netrūkst arī bilžu, kurās redzams mazais Mārtiņš un ģimenes četrkājainais mīlulis Leksis. “Tās gan vairāk ir Andra bildētas, lai gan arī es kādreiz savējos pabildēju,” piebilst Solvita.

Starp citu, interesants ir stāsts par to, kā Solvita tika pie sava aparāta “Minolta”. Andris to saņēma balvā kā pirmās vietas ieguvējs žurnāla “Privātā Dzīve” paparaci fotokonkursā par slavenību dzīvi. Viņš bija iesniedzis bildi, kurā redzams komponists Imants Kalniņš, kopā ar ģimeni pastaigājoties Liepājā, Jūrmalas parkā. “Andrim tolaik jau bija digitālais, bet man filminieks,” atceras Solvita. “Un man arī ļoti gribējās digitālo. Žēluma gals, kad vīrs savas bildes uzreiz varēja apskatīt datorā, bet man jāgaida, kad beigsies filmiņa un tad jāattīsta. Reizēm gan viņš iedeva savējo. Bet tad nāca tas konkurss, un es tiku pie kārotās mantas.”

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Lai arī kopā ar mazo Mārtiņu nevar droši ļauties radošajiem momentiem, dažkārt tomēr Solvita pacenšas apvienot pastaigu ar dēliņu un kāda interesanta fotomirkļa notveršanu.