Sestdiena, 30. maijs Lolita, Vitolds, Letīcija

Ar radošumu rokās

Ar radošumu rokās
Foto: No personīgā arhīva
18.08.2018 07:06

liepajniekiem.lv

Liepājniece Liena Petrova uz interviju ierodas krāšņā kleitā. To viņa darinājusi sev pati. “Tas laikam man ir iedzimts – omīte bija šuvēja, vecvectēvs – skroderis. Arī mamma šuva. Laikā, kad es biju maza, šuva gandrīz ikviens, jo neko jau nevarēja nopirkt.” Sieviete nekur nav mācījusies šūšanu, skolā apguvusi ādas dizainu, taču nu jau 25 gadus viņas dzīve nav iedomājama bez šujmašīnas. “Jau bērnībā sapratu, ja mamma kaut ko ne tā uzšuva. Man bija rūtainas bikses, kurām aizmugurē raksts īsti nesanāca vertikāli. Gribējās tās nēsāt tā, lai citi neredzētu aizmuguri.” 

Bērnībā viņa gribējusi kļūt par bērnudārza audzinātāju. “Mamma bija inženieris. Tā bērnībā bija tāda nesaprotama profesija. Man nebija tiešu domu, par ko vēlos kļūt, taču ikdienā redzēju savu bērnudārza audzinātāju, tādēļ, protams, biju iedomājusies, ka tā būtu man piemērota profesija.” 

Lai nav divu vienādu

Kad jaunībā Liena sākusi šūt, viņa bieži nav iesākto pabeigusi. “Ja man kaut kas neizdevās, es to iemetu stūrī. Biju apguvusi dažādas šūšanas pamatprasmes, taču pēc 10.klases izlēmu iet mācīties uz mākslas skolu, nevis turpināt apgūt šūšanu. Tolaik man likās, ka es nekad nevienam nešūšu.” Sākotnēji nopietnāk šūšanai Liena pievērsusies piespiedu kārtā, jo draudzene palūgusi ko uzšūt, pēc tam – draudzenes draudzene.

Kaut arī viņa spēj uzšūt jebko, vislielāko prieku pašai sagādā kāzu kleitu darināšana. “Arī tad, ja kāds pēdējā mirklī vēlas kāzu kleitu, es nekad neatsaku – uzšūšu kaut pāris nedēļu laikā. Man patīk radošs darbs, nevis vienkāršu kostīmu radīšana.”

Liena stāsta, ka katrā darinātajā apģērbā ieliek kādu “odziņu”. “Ja kāds man pajautās, lai uzšuju ko vienādu, es mēģināšu izlavierēt, lai tas nenotiktu – vai nu kaut kas mainīsies tērpā, vai arī pierunāšu uz ko pavisam citu. Te nav veikals! Ja es šuju, tad tā, lai nebūtu nevienam citam.”

Idejas tērpiem mēdz būt dažādas, taču viņa vienmēr redz to, kā tērpam galā būtu jāizskatās. “Cilvēkiem ne vienmēr piestāv tas, ko viņš ir iedomājies. Tā es procesā pamainu detaļas, lai pielāgotu tērpu tieši un vienīgi viņam. Reizēm var pietrūkt audums, vai notikt, kas neparedzams, taču es zinu, ka vienmēr var atrast izeju no katras situācijas. Pietrūks audums – atradīšu citu, ko pielikt klāt. Galvenais ir iemācīties kurus audumus var savienot. Nereti gala rezultāts ir labāks, nekā sākotnēji plānots.”

Radot tik dažādus tērpus, Lienai nepārtraukti jādomā par to, kā to paveikt. “Lielajās dizaineru firmās pa septiņiem tiek veikts viens darbs – es no idejas līdz gatavam apģērbam visu daru viena. Taču idejas es smeļos visur apkārt, daudz atrodu arī internetā. No vienas mazas “odziņas” var rasties milzīga ideja. Es skatos un pati brīnos – tā nevar būt.” Viņa smej, ka pati lielākā motivācija ieguldīt tajā savu laiku ir vēlme, lai viņas apģērbs neizskatītos kā mājās šūts. 

Katrs cilvēks viņu iedvesmo un novērtē, kas arī viņai ir ļoti nozīmīga sajūta.

Sieviete kleitas šuj arī pati sev. “Es nepērku balles kleitas. Vienmēr ko skaistu šuju uz Jaunā gada balli, savlaicīgi tam ierēķinot laiku. Reizēm šķiet, ka es uz balli neietu, ja neprastu šūt, jo Liepājā veikalos kleitas nevar nopirkt.” Kaut arī Liena šūšanā iegulda lielu darbu, pati viņa savas kleitas nežēlo. “Mani nesatrauc tas, ja kaut kas uzlīs vai uzkritīs uz kleitas. Man tas viss šķiet tā ļoti viegli. Ja esi katru dienu tajā iekšā, rokas pašas zina, kas jādara.” 

Pie šūšanas neapstājas

Kaut arī Liena šūšanu uzskata par savu aicinājumu, viņa piekopj arī citas radošas aktivitātes. “Kad man apniks šūt, es varētu pievērsties interjeram.” Viņa pati smej, ka vēl viens viņas talants ir iekārtot mājokli par visai zemām izmaksām. “Man ļoti patīk interjera dizains, pati to cenšos apgūt. Sapratu, ka īstenībā neieguldot lielu naudu, var uztaisīt riktīgi foršu interjeru.”

Tāpat pagājušajā nedēļas nogalē viņa ar draudzenēm piedalījusies sacensībās “Zelteņu rallijs”, kur saņēmušas balvu ar noformējumu. “Draudzenes jau zināja, ka es izdomāšu mums tērpus, taču uzreiz brīdināju, ka man nav laika šūt. Es biju iedomājusies baltus kombinezonus ar lakatiņiem. Iecerētais izdevās, taču vajadzēja dekorēt arī automašīnu. Mums nebija ideju, domājām, ka brauksim ar nedekorētu auto. Vēlu vakarā nāca ideja, ko pusotras stundas laikā arī realizēju.”

Viņa ilgi sapņojusi par savu vietiņu. Bijusi vēlme atvērt kāzu salonu vai audumu veikalu. “Es, diemžēl, saprotu, ka Liepājā īsti nav jēgas to darīt.”

Taču tas, ko Liena šobrīd dara, pašai rada lielu prieku. “Nekas nedod tādu gandarījumu, kā jauns, stilīgs apģērbs.” 

Foto galerija

Distances līgums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz