“Pa vasaru esmu ļoti noilgojies pēc saviem kolēģiem Liepājas teātrī. Nezinu, vai viņi pēc manis arī,” smaidot saka aktieris Egons Dombrovskis. Sestdien un svētdien Liepājas teātris viesojas Rīgā – Krievu drāmas teātrī viņi rādīs T. Retigana melodrāmu Dāma bez kamēlijām. Angļu dramaturga Terensa Retigana melodrāmu Dāma bez kamēlijām Liepājas teātrī iestudējis Dž. Dž. Džilindžers, un dejotāja Rona lomu režisors uzticējis Egonam Dombrovskim. Pēdējos divus gadus viņš bija pazudis no teātra skatuves, līdz tam interesantas lomas paguvis nospēlēt gan Liepājas un Jaunajā Rīgas teātrī, gan Skatuvē un Dailes teātrī.

“Man bija pārdomu laiks divu gadu garumā – mēģināju tikt galā ar sevi. Es mēģināju arī atgriezties Dailē, taču man neuzticējās, un tas ir saprotams. Nu esmu atpakaļ Liepājā,” stāsta aktieris un neslēpj, ka pie viņa pazušanas no teātra pasaules bija vainojams alkohols. Ar Minesotas programmu un tuvu cilvēku atbalstu Egons tam ticis pāri, un šodien viņš saka: “Tagad varu salīdzināt, kā bija pirms tam un kā ir tagad. Ziniet, man patīk tā, kā ir tagad! Protams, es par to piedomāju, lai tas neatkārtotos, jo šodien tā taka ir iemīta tāda, pa kuru gribas iet tālāk.”

Kad pirms pusotra gada Egonam piezvanīja viņa kolēģis Ivars Lūsis, lai aicinātu atgriezties teātrī, aktieris jau par 95 procentiem zināja, ka ir gatavs to darīt. “Man iekšā viss notrīcēja… Vēl tikai vajadzēja turp aizbraukt, parunāties ar režisoru un kursabiedriem – lai par šo soli būtu pārliecināts par visiem simt procentiem.” Aktieris ar sajūsmu atceras viņam piedāvāto lomu izrādē Par purna tiesu. “Šausmīgi laba loma! Es ilgi biju klusējis, manī daudz bija sakrājies, un te man ļāva runāt… man bija trīs monologi… ļoti daudz teksta,” viņš smaida un neslēpj, ka pēc ilgāka pārtraukuma bija mazliet bail atkal kāpt uz skatuves. “Domāju, ka biju izgājis no formas. Tas ir līdzīgi kā pēc vasaras atvaļinājuma, kad šķiet, ka viss atkal jāsāk no nulles.”

Vasarā savairojas

Gaidot viesizrādes Rīgā, Egons atzīst: viņam vēl joprojām pirms katras izrādes ir lampu drudzis. “Man patika, kā Mirdza Martinsone reiz vaicāja Lilitai Bērziņai, kas gatavojās iziet uz skatuves: “Kā? Jūs arī vēl uztraucaties?” Uz ko lieliskā aktrise atbildēja: “Meitiņ, jo lielāks vecums, jo vairāk uztraucos…” Man arī tā ir,” smej Egons. Viņam pirms izrādes, kā viņš pats saka, iekšā – kaut kur krūšu rajonā – sāk uzdarboties rūķi: “Viņi sāk pārnēsāt mēbeles un baigi strīdas savā starpā: kur likt antresolu, kur sekciju, kur dīvānu… Bet pēc izrādes viņi visi sarāpjas man galvā, jo ir izdomājuši, ka tur vēl vajadzētu iestiept radiatorus, klavieres… Man viss iekšā strādā,” aktieris stāsta.
Kolēģiem jau izveidojusies tradīcija pēc izrādes pasēdēt teātra kafejnīcā, neskriet uzreiz prom. “Bet pēc tam es kāpju mašīnā un nesteidzoties braucu mājās, šoseja tukša, mašīna pilna ar maniem rūķiem… un tā es braucu. Apstājos, paskatos zvaigznēs, padomāju un braucu tālāk. Man patīk!”
Taujāts, vai vasaras atvaļinājuma laikā arī rūķi palaisti brīvībā, Egons smej: “Nē, viņi pa vasaru savairojas un tad sāk klauvēt – gaida, kad laidīs ārā… Nuja, īstenībā jau es baigi gaidu jauno sezonu…”

Čau, Rīga!

Izrādē Dāma bez kamēlijām Egona atveidojamais varonis ir baletdejotājs. “Tikai nedomājiet, ka es tur dejoju solopartijas no Žizeles, tā nav,” viņš skaidro. Taču patiesībā aktieris dejo ļoti labi – 14 gadus trīs reizes nedēļā dejojis Tautas deju ansamblī Liesma… Vai ikdienā viņš arī dejo? Egons atzīst: “Pat pirmizrāžu ballēs ļoti reti. Negribas.”
Daudz vairāk viņam gribas iemācīties spēlēt ģitāru. “Kad man izrādē vajadzēja to spēlēt, vienu dziesmu iemācījos, trīs akordus,” Egons smaida un stāsta: kad kopā ar kolēģiem sēž teātra kafejnīcā, visi dzied, un ģitāra klejo no rokas rokā. “Visi spēlē un dzied, man arī gribas… bet man ir tikai viena dziesma…”
Vēl aktieris grib tālāk attīstīt puķu biznesu, ko sācis kopā ar sieviņu Evitu. Vēl viņš gaida jauno sezonu un domā, ka tā būs īpaša. “Simtā sezona, vēsturisks laiks… un es arī tajā piedalos!” viņš sajūsmināti saka un atklāj, ka pārāk tālu nākotnē nelūkojas, bet uz priekšu skatās gan. “Man ir svarīgi nodot skatītājam to, kas mani aizskar, un darīt to šodien, un baudīt šo mirkli. Protams, kad esmu teātrī, esmu savā pasaulē un neko apkārt neredzu. Un tad ir: čau, Rīga!”

***

Egons Dombrovskis
– Aktieris
– Dzimis 1972. gada 2. martā Rīgā. Dzīvo Rīgā, strādā Liepājas teātrī
– 14 gadus dejojis TDA Liesma
– Izglītība: Liepājas teātra IV studija (1990–1993)
– Spēlējis Jaunajā Rīgas teātrī, Skatuvē, Dailes teātrī
– Lomas TV un kino: Pēteris Laucis Valmieras puikās; Gvido Lepers TV seriālā Dzīvoklis, Matīss Zelcs filmā Krišana (2005. gada Lielā Kristapa nominācija Labākais aktieris)
– Precējies. Sieva Evita ir floriste, abiem pieder ziedu veikaliņš EE

***

Viņš nav narciss
Vita VĀRPIŅA, Dailes teātra aktrise:
– Viņš ir viens emocionālākajiem aktieriem, patiesībā – visemocionālākais, ar ko man nācies kopā spēlēt. Emociju viņam nekad nebūs par maz, drīzāk otrādi. Viņš nekad uz skatuves nav narciss, kas vīriešiem aktieriem dažkārt piemīt, – Egonam vienmēr svarīgi ir bijuši partneri – gan vīrieši, gan sievietes. Viņš ļoti ilgi pratis saglabāt jauneklīgu ticību teātrim un arī saviem spēkiem, savai vietai teātrī. Viņam stipri raibi dzīvē ir gājis un arī teātrī, un tas, ka viņš šo ticību nav zaudējis, viņam palīdzējis nokļūt atkal viļņa virspusē. Un vēl interesanta lieta, ko daudzi nezina: Egons vienmēr ir gribējis spēlēt komiskas lomas, jo viņš uzskata, ka komiskā puse viņam ir stiprāka. Režisori to vēl nav ieraudzījuši, viņš vairāk tiek virzīts uz mīlētājiem. Man atliek novēlēt, lai atrodas režisors, kas iedod Egonam kādu komisku lomu.

“Neatkarīgā Rīta Avīze“

Foto: Mārtiņš Andersons, Liepājas teātris