Bērnu un jauniešu biedrības “Liepājas Jaunie Vanagi” vadītāja Līga Krēsliņa kopā ar biedrības valdes locekli Lieni Jansoni vakar atgriezās no starptautiskām IFM-SEI organizētām apmācībām “Peers without Frontiers” (“Vienaudžu izglītotāji bez robežām”) pirmā posma Mumbai, Indijā.

Apmācībās piedalījās jaunieši no Eiropas, Latīņamerikas, Āzijas un Āfrikas, kopumā 33 jaunieši. Apmācību mērķis bija radīt globālu vispasaules jauniešu sadarbības tīklu un tiekties uz Tūkstošgades attīstības nospraustajiem mērķiem. Tas tiek darīts izglītojot un sniedzot atbalstu vienaudžu apmācītājiem.

Apmācību laikā jaunieši tika iepazīstināti ar Tūkstošgades mērķiem, vienaudžu izglītību. Pēc tam jauniešiem bija jāizstrādā projekts, kurš norisināsies savā valstī, pielietojot dažādas vienaudžu izglītības metodes jauniešu iesaistē Tūkstošgades attīstības mērķu izpildē.

Šobrīd visi jaunieši ir atgriezušies mājās, lai uzsāktu projekta otro posmu – savu projektu realizāciju, kuru palīdz veidot starptautiski konsultanti – apmācību treneri, darbojoties izveidotajā tīklā. Tiekoties projekta trešajā posmā Vīnē, jūlija mēnesī, jauniešiem būs jāizvērtē vietējo projektu gaitas.

Abas Latvijas dalībnieces jau laikus gatavojās šīm apmācībām, jo tajās bija nepieciešamas zināšanas par situāciju Latvijā, saistībā ar Tūkstošgades mērķiem. Kā arī, braucot uz apmācībām, bija jāņem līdzi jau gatava projekta ideja par to, kā šīs mērķis tiks realizēts Liepājā un Latvijā. Atgriežoties meitenēm ir gatavs projekts, kura realizācija sāksies jau 11.maijā un ilgs gadu. Tas būs projekts, kurā tiks iesaistītas ģimenes un tas norisināsies vairākos Liepājas rajonos un vairākās Latvijas pilsētās.

“Apmācībām bija izvēlēta ļoti piemērota vide, lai runātu par tūkstošgades mērķiem, kā, piemēram, mūsu izvēlēto, par nabadzību un izsalkumu,” sacīja biedrības “Liepājas Jaunie Vanagi” valdes priekšsēdētāja Līga Krēsliņa. “Redzot, kā cilvēki dzīvo Indijā, Latvijas nabadzība liekas nav nekāda nabadzība. Protams, ka viegli nav, bet pie mums cilvēki neguļ uz ielām, nedzīvo mājās, kuras ir uztaisītas no palaga, nemazgājas ielas vidū, savas “mājas” priekšā, bērni neskrien klāt raustot aiz rokām, tikai tāpēc, ka viņiem nav ko ēst jau ilgu laiku.” Esot šajā vidē, apmācību dalībnieki pārdomāja savas vērtības un prioritātes, kā arī saprata to, cik atšķirīgi ir dzīves līmeņi katrā valstī un ka arī nabadzības līmeņi var būt ļoti atšķirīgi.

Apmācību laikā jaunieši viesojās vietējā skolā, kura nesen kāda projekta ietvaros tikusi labiekārtota. Tajā izveidota jauna datorklase, darbmācībai ierīkota šūšanas klase, frizieru un ķermeņa apgleznošanai piemērota klase, bioloģijas un ķīmijas klases, kurās iespējams veikt reālus eksperimentus, ģeogrāfijas klase, kurā tagad pieejamas kartes. Skolā mācās dažādi bērni, jo tajā nav jāmaksā, to apmaksā valsts. Tajā ir bērnudārza grupiņa, kur bērni uz vietas guļ un ēd, var mācīties dejot un dziedāt, vingrot. Šos priekšnesumus bija iespēja vērot ar pārstāvjiem no Liepājas. Apskatot skolu, Latvijas meitenēm bija saruna par to, ka Līgai (pabeigusi Liepājas 1. vidusskolu pirms vairāk kā 10 gadiem) šī likās mūsu skolas ļoti senā pagātnē, ar senām tehnoloģijām, savukārt Lienei (mācās Liepājas 15.vidusskolā) šī skola likās iespaidīga, jo viņas skolā nekas tāds neesot, viņi mācoties tikai teorētiski no grāmatām. Pārsteidzoši, ka Liepājā tik ļoti var atšķirties skolas, un mums par to pat nav ne jausmas. Vēl šajā skolā bija pašiem savs zobārstniecības kabinets, ar ko gan var lepoties ļoti reta skola.

Meitenes ir ieguvušas jaunas zināšanas, pieredzi, kā arī draugus. Līdz ar to jaunieši no Senegālas vasarā viesosies Latvijā un piedalīsies vasaras bērnu nodarbību vadīšanā, iepazīstinot ar savu kultūru un savu pieredzi darbā ar bērniem.

Foto no ceļotāju arhīva