Amerikāņu šokrokeris Merlins Mensons pagājušo nedēļu izlaida savu septīto studijas albumu “The High End of Low”, kas sevī ietver 15 kompozīcijas. Pieejams arī bonus albums, kurā iekļautas vairākas albuma dziesmas, vairums no tām akustiskā variantā.

Šķiet, ka ar katru nākamo albumu šim gotiskajam mūziķim ir grūtāk šokēt sabiedrību, kas no sākta gala bijis galvenais Mensona jājamzirdziņš. Šoreiz kristieši vairāk vai mazāk tiek likti mierā, nedaudz ieskanas kritika par amerikāņu sabiedrību, tā šovinismu un pasaules policista lomas uzņemšanos. Piemēram, dziesmā “We’re from America” skan teksts: “Mums nepatīk nogalināt jaundzimušos, mums nepieciešams, lai viņi izaug un cīnās mūsu karos” utt. “The High End of Low” galvenā tematiskā vadlīnija ir Merilina, acīmredzot, neizdzīvotā sāpe attiecībā uz šķiršanos ar slaveno aktrisi Ditu Von Tīsi. Tiesa, teksti ir gana intīmi, lai tie būtu saprotami tikai viņiem pašiem. 

Stilistiski albums ieturēts vienkāršā glam roka manierē, industriālais skanējums neparādās gandrīz vai nevienā no kompozīcijām. Neko dižu nav arī devis ilggadējā kolēģa, līdzproducenta un basista Tvigija atgriešanās grupā. Iepriekš apsolīto “Antichrist Superstar” enerģiju šeit nejūtu.  

Dziesma “Pretty as a Swastika” vairums valstu tiek nocenzēta kā “Pretty as a $”. Svastikas un dolāra naudaszīmes simbolikas līdzību nesaskatu, arīdzan fašistisku mājienu tekstos izpaliek. Nacistiskā atribūtikas izmantošana pieskaitāma pie viena no Mensona imidža neatņemamas sastāvdaļas, bet tā arī ir tikai fasāde. Satraukumam nav pamata. Dziesma “WOW” un “I Want to Kill You Like They Do in the Movies” dziesmas atrisinājums, pārlieku atgādina Trentu Reznoru (Nine Inch Nails) daiļradi, kuram jāpateicas par agrīno Mensona albumu producēšanu un izcelšanu saulītē. Savukārt blūzīgais “Four Rusted Horses” atsauc atmiņā “Peronal Jesus”, tiesa, ne paša Mensona, bet gan oriģinālizpildītāja Džonija Keša manierē. Tajā Mensons skandina: “Visi atnāks uz manām bērēm, taisīs šovu, kamēr es palikšu miris.” Pēc visa šī gribas iekliegties: “Neesi, jel, tik drūms un mēģini būt oriģinālāks!”

“The High End of Low” man rādās kā depresīvs, mierīgs un vienmuļš skaņu ripulis. Pats mākslinieks to raksturo savādāk, kā cietsirdīgu, smagu un vardarbīgu, par pēdējo varētu gan piekrist. Nezinu, ko pats mākslinieks pie sevis domā, bet “The High End of Low” rādās vājākais no viņa veikumiem. Man vairāk pie sirds iet tieši bonus disks, tā akustiskās dziesmu versijas, ne tāpēc, ka no agresīvas mūzikas man sāk sāpēt galva, bet tāpēc, ka aranžējums ir tik nožēlojams un garlaicīgs, ka skanīgāka liekas akustiskā ģitāra, sevis pasludinātā antikrista aizkapa balss vadībā.

Raimonds Dobelis

Piedāvāju noklausīties singla “Arma-Goddamn-Motherf**kin-Geddon” remiksa versiju, no albuma bonusa pielikuma.