Stāstot par savu aizraušanos, parasti Aleksandras Rundes sarunas biedri nespēj slēpt pārsteigumu, izdzirdot, ka jauniete jau no četru gadu vecuma dejo baletu. Baleta māksla ir viena no tām, kas izsauc diezgan pretrunīgus vērtējumus. Taču līdz šim vidusskolniece saskārusies tikai ar pozitīvu attieksmi. “Balets mani iedvesmo,” viņa jūsmīgi saka.
   
Šobrīd Aleksandra mācās Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas 12.a klasē. Visticamāk, izglītības ceļu viņa turpinās Rīgā, un dejošanai Liepājas Baleta un deju studijā pie Ingrīdas Lūres nāksies likt punktu. Par to esot bezgala skumji. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šogad studijai aprit 10 gadi, un Aleksandra tur dejojusi kopš tās atvēršanas.

Dejot viegli un graciozi
To, ka mazā Aleksandra apgūs baletu, izlēmusi viņas mamma. “Četru gadu vecumā vēl nezināju, ko gribētu darīt,” smaidot paskaidro no skata trauslā jauniete. “Man liekas, ka tā ir labākā mammas ideja, ko viņa varēja iedomāties. Nespēju sevi iztēloties kādā citā deju veidā, tikai baletā.” Neviens cits Aleksandras ģimenē ar baletu nav saistīts, vēl dejojot viņas māsīca. “Zinu, ka manai mammai ļoti patīk šī deja. Iespējams, esmu realizējusi viņas pašas sapni,” domā jauniete, vaicāta, kādēļ viņa sūtīta mācīties tieši baletu. Sakritis arī tā, taisni bērnudārzā, kur viņa gājusi pirmsskolas sagatavošanas grupiņā, piedāvāts iesaistīties jaunizveidotajā baleta pulciņā. Jāpiebilst, ka no šī pulciņa šodien izaugusi Baleta un deju studija.

Aleksandra nodarbības apmeklē trīs reizes nedēļā. To laikā ir ne tikai dejošana, piemēram, pie stangas, lēcieni, bet arī pilates un aktiermeistarības attīstīšana. Aleksandra neslēpj, ka ir bijuši brīži, kad visam gribējies likt punktu. Bet pozitīvo enerģijas pieplūdumu, ko viņa gūst dejā, nekas nespēj aizvietot. “Ja aizej saskumis, sabēdājies, tad mājās jau dosies ar labu garastāvokli,” jauniete novērojusi, kā mainās sajūtu amplitūda.

Vaicāta, vai nav bijusi doma tā pa īstam pievērsties baletam, Aleksandra atbild apstiprinoši, lai gan tas saprasts stipri par vēlu. Turklāt būtu jāpārceļas uz Rīgu. Mācības Horeogrāfijas vidusskolā jāsāk no 5.klases, ja ir sapnis par profesionāla baletdejotāja karjeru. Tā kā Aleksandra dejojusi tikai studijā, uz Latvijas Nacionālās operas skatuves viņu nekad neredzēsim. Tik stingra kārtība, kā baleta skolā, studijā neesot. Pieeja ir daudz savādāka – ne tik nopietna, nodarbību mazāk, bet ar visu to – dejot baletu ir grūti, nopietni saka jauniete. No malas visam jāizskatās viegli, graciozi, skaisti, bet, lai to panāktu, smagi jāstrādā. Aleksandra piekrīt Baleta un deju studijas vadītājas I.Lūres teiktajam, ka balets no dejotāja prasa ļoti augstu pašdisciplīnu, pilnīgu atdošanos šim mākslas veidam un nepārtrauktu pilnveidošanos, kustību noslīpēšanu pat līdz spēku izsīkumam. “Balets ir bauda acīm,” saka jauniete, lai gan daudzi nemaz nenojauš, cik garas darba stundas visā ielikts.

Aleksandra novērojusi, ka studijā, uzņemot jaunas dalībnieces, interesentu ir daudz, bet laika gaitā viņu skaits sarūk. “No savas grupas esmu palikusi tikai es viena pati. Sākumā bijām ap desmit. Bet intereses mainās, varbūt kādam paliek par grūtu,” iemeslus, kādēļ tā notiek, min vidusskolniece.

Jaunu cilvēku māksla
Kā zināms, balets prasa slaidu ķermeni, jo priekšnesumam jārada viegluma, gaisīguma efekts. Aleksandrai laimējas – viņai nekad nav bijis jāietur īpaša diēta, lai zaudētu svaru. Viņa no dabas ir apveltīta ar skaistu augumu. “Jā, ir jāskatās līdzi, ko tu ēd, vai pārāk neaizraujies ar bulciņām, baltmaizi. Bet es ēdu visu, kas man garšo. Ar mēru, protams. Tā kā mūs neviens necilā, tas ir, nav zēnu, kas to darītu, tad svars nav tik būtisks. Eju studijā, nevis baleta skolā, kur uz to skatītos daudz stingrāk,” norāda Aleksandra, piebilstot, ka treniņi ir fiziski smagi, to laikā esi nosvīdis slapjš, un vēl nākamajā dienā par piedzīvoto atgādina smeldzošie muskuļi. Lai izturētu lielo fizisko slodzi, baletdejotājiem ir jāēd, un mūsdienās ir ļoti plaša informācija par veselīgu uzturu.

Vidusskolniece saka, ka, dejojot baletu, nav guvusi nekādas veselības problēmas. “Atzīstos, ka uz pirkstgaliem nostāvēt nevaru. Varbūt, ja būtu vairāk treniņu un pašai lielāks gribasspēks, man izdotos,” par to, ka nesanāk nostāties uz puantēm, nekaunas Aleksandra, norādot, ka “katrai no mums kaut kas sanāk labāk, nekā citai. Kāda ir ļoti lokana, kāda brīnišķīgi smaida,” ko var izmantot, piemēram, domājot priekšnesumus, min vidusskolniece. “Grūti pateikt, kādi ir mani plusi. Varbūt aktierspēle un prasme caur deju paust emocijas,” smaidot teic Aleksandra. “Tajā brīdī tu esi sakoncentrējies, un atdodies tā, lai arī skatītāji saprastu, ko vēlies pateikt. Man patīk censties, izdarīt vairāk par simts procentiem, lai pēc tam vari nokrist no pārguruma. Manuprāt, tikai tā var sasniegt rezultātus.”

Ja ir vēlme sūtīt savu atvasi baletā, vecākiem jārēķinās ar izdevumiem. Aleksandra pastāsta, ka visvairāk naudas aiziet koncertu tērpiem. Lai pašūtu, piemēram, pačku jeb tutu, korseti ar spīdumiņiem, jārēķinās vismaz ar 50 latiem. Jo tērps ir greznāks, jo dārgākas izmaksas, norāda dejotāja. “Bet, ja balets bērnam ir tikai kā hobijs, tad izdevumu ir mazāk. Jānopērk treniņtērps. Piemēram, man tas sastāv no bodija, šortiņiem, zeķubiksēm, čībiņām. Iesildoties vēl nepieciešamas getras, kāda jaciņa,” uzskaita Aleksandra. Viņa kopā ar citām studijas meitenēm piedalījusies daudzos konkursos, ir iegūtas arī godalgotas vietas. Pašai gan individuālas balvas par solo dejām nav izdevies saņemt. Bet par to meitene īpaši neskumst, viņa uzstājusies arī kaimiņvalstīs – Lietuvā un Baltkrievijā, tādējādi gūstot papildus skatuves pieredzi. Liepājniece norāda uz kādu interesantu faktu – baletdejotāji pensijā dodas 36 – 38 gadu vecumā. Balets ir jaunu cilvēku māksla. Tādēļ bieži vien, sākot dejot trupā, mākslinieks iestājas kādā augstskolā, lai apgūtu profesiju. No šā brīža baletdejotājiem Aleksandrai simpatizē Latvijas Nacionālās operas mākslinieki Elza Leimane un Raimonds Martinovs, kas dzīvē ir arī laulāts pāris. “Viņi tiešām skaisti dejo,” jūsmīgi nosaka vidusskolniece. Jauniete zina: lai kļūtu par zvaigzni, prīmu ir jābūt vairāku apstākļu sakritībai: piemērotiem dabas dotumiem, talantam, ārkārtīgi lielām darba spējām un savā ziņā izredzētībai.

Dejojot baletu, cilvēks izkopj stāju, kustības, tiek attīstīta lokanība, līdzsvara un koordinācijas prasme, ritma izjūta. Nodarbībās tiek mācīta ne vien deja un kustība, bet arī pašpārliecība un laba uzvedība. “Diezgan ātri pūlī var pamanīt cilvēku, kurš dejo baletu,” smaidot nosaka Aleksandra, dēļ viņu taisnās muguras, staltās stājas, iznesības un īpašās auras.

Uzziņai
Jau vēstīts, ka Liepājā oktobrī norisinās 2. Starptautiskais Bērnu baleta festivāls, kas veltīts baletmeistara Leona Brunava piemiņai. Programmā ir ārzemju pasniedzēju meistarklases, baleta vēstures, gleznu, foto izstādes, baleta filmu demonstrēšana, tikšanās ar Latvijas Nacionālās operas baleta prīmu Jūliju Gurviču, Uģa Prauliņa rokbalets “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši” ar RHV audzēknu piedalīšanos, festivāla noslēguma koncerts Liepājas teātrī ar starptautisku bērnu un jauniešu baleta skolu un studiju piedalīšanos.