Liepājniece Simona Rača konkursā “Jaunās zvaigznes” piedalījās jau trešo reizi. Bet tieši šogad viņa guva vislabākos rezultātus – ierindojās otrajā vietā. Imanta Kalniņa daiļradei veltītajā konkursā jauniete izpildīja dziesmu “Romantika”. Balvā konkursa dalībniece saņēma ceļojumu divām personām uz Tunisiju. Aicinājām Simonu pastāstīt, ko viņa svešajā zemē redzēja, ko piedzīvoja.

Gaišmates ir cieņā

Lai  gan balvu Simona saņēma jau pavasarī, viņa nesteidzās to likt lietā. Jauniete pagaidīja, kad Latvijā iestāsies aukstais laiks, un tikai tad sāka posties uz Tunisiju, kur vidējā gaisa temperatūra oktobra beigās bija 30 grādu. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 2.kursa studente kopā ar savu draugu Tunisijā uzturējās no 20. līdz 27. oktobrim. Lai gan nedēļa nav īss laiks, Simona atzīst, ka labprāt būtu paceļojusi vēl dažas dienas, jo šajā valstī tiešām ir ļoti daudz ko redzēt. 

Īpaši jaunietei paticis ceļojums pa Sahāras tuksnesi. Tāpat kā daudzi tūristi, arī viņa nespējusi pretoties kārdinājumam pasēdēt uz kamieļa muguras un izjust īsto tuksneša auru. “Kādu dienu mēs iznomājām mašīnu un devāmies uz Tunisijas ziemeļiem. Redzējām Tunisu – lielo, skaisto, ar daudzām strūklakām izdaiļoto, moderno valsts galvaspilsētu, kā arī Kartāgas drupas, Sidibusaidas pilsētiņu, kuras ēkas ir tikai zilā un baltā krāsā, pūniešu senās apmetnes Kairuānā, kā arī dažas citas vietas, uz kurām tūristus parasti neved,” atmiņās kavējās Simona.    

“Interesanti bija tas, ka uz ielām lielākoties var ieraudzīt tikai vīriešus, kuri labprāt vēlas iepazīties, aprunāties ar tūristiem, īpaši jau ar meitenēm ar gaišiem matiem. Sievietes mēs lielākoties sastapām tikai viesnīcā un tur rīkotajā tunisiešu folkloras vakarā, kur viņas rādīja savas nacionālās dejas, tērpus un dziedāja dziesmas,” stāstīja Simona. Pasākumā ar nacionālajiem elementiem Simona varējusi nogaršot arī tunisiešu ēdienus, piemēram, kuskusu – rīsiem un putraimiem līdzīgo ēdienu, ko pasniedz ar dārzeņiem un gaļu, briku – no mīklas gatavotu pīrāgu, pildītu ar dārzeņiem. Tāpat bijusi iespēja savu vēderu pamielot ar dažādiem augļiem, kā melonēm, granātāboliem, un dažāda veida kūkām.  

Liepājnieci izbrīnījis ikdienas ritms Tunisijā. Šajā valstī ļaudis jau pulksten sešos modina skaļruņi, aicinot uz lūgšanām. Pēc tam viņi dodas uz darbu un strādā līdz pulksten 12. Tad seko vairāku stundu ilgs pusdienlaiks. Darbā viņi atgriežas pulksten 18 un tupina pildīt savus pienākumus līdz 12 naktī. Tādēļ vakara stundās ielās valda rosība. Simona vēl paspējusi ievērot, ka vietējie ļaudis sevi neapgrūtina ar lielu steigu, vīrieši sēž kafejnīcās un malko tēju, pīpē ūdenspīpi un ļaujas nesteidzīgām sarunām. 

 
Var iztikt arī bez sarunāšanās

Kopumā liepājniece ar ceļojumu ir ļoti apmierināta, jo nav nācies saskarties ar lietām, kas sagādātu raizes. Konkursa 2.vietas ieguvējai, ielidojot Monastiras lidostā, iedoti gidu kontakti, kuri pavada latviešus, kā arī viņa un ceļabiedrs bijuši nodrošināti ar istabiņu četru zvaigžņu viesnīcā. Arī saprasties ar tunisiešiem mūsējiem neesot bijušas nekādas problēmas, jo vietējie runā gan franču, gan angļu valodā. Savukārt tirgū var iztikt vispār bez sarunāšanās, jo kaulējoties lietā tiek likti mobilie telefoni vai kalkulatori, uz kuriem tiek uzspiesti cipari, par kādu naudu viens gatavs pārdot, bet otrs iegādāties iekāroto preci. Dažas lietas no turienes tirgus atceļojušas arī uz Latviju – Simona mājās palicējiem atvedusi Austrumu saldumus, halvu, dateles, bet sev par piemiņu iegādājusies skatu kartītes.

Lielākais pārbaudījums savukārt latviešiem bijusi pārvietošanās pa Tunisijas ielām ar noīrēto auto, jo iedzīvotāji neievēro satiksmes noteikumus, katrs brauc, kā uzskata par pareizu. Pirms ceļojuma Simona arī ievākusi informāciju, ka Tunisija ir ceturtā drošākā valsts pasaulē. Teiktajam liepājniece var pilnīgi piekrist, jo ielās dežūrē daudz policistu, cilvēki nav noskaņoti agresīvi un uz zādzībām naski.  

“Šajā ceļojumā es iepazinu citu, pilnīgi atšķirīgu kultūru, labi atpūtos, ieguvu tik daudz enerģijas, ka pietiks līdz nākamajai vasarai,” ir pārliecināta Simona.