Šajā pilsētā biju gribējusi nokļūt jau sen. Kopš tā laika, kad, mācoties skolā vācu valodu, mācību grāmatās bija atrodams ne viens vien teksts par Vācijas Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu un tās jaukumiem. Uz Berlīni noteikti gribējās jau tad, kad biju izlasījusi Ēriha Kestnera aizraujošo grāmatu par Emīlu un Berlīnes zēniem. Vai nesen, satiekot Berlīni vaigā, tā pārsteidza? Jā un nē. Bet nesajūsmināja. Varbūt tādēļ, ka bija pārāk maz laika, lai to iepazītu.

Visam pāri – televīzijas tornis

Pilsētā iebraucot, to nevar neievērot. 368 metrus augstais televīzijas tornis lepni stāv pašā, šķiet, Berlīnes centrā. Gluži kā apmāti, pāri Aleksandra laukumam dodamies tieši uz to, ar cerību, ka rindas pie kases nebūs garas. Dzirdēti stāsti, ka rindā bijis jānostāv vairāk nekā stundu. Paveicas, jo tūristu pūļu nav. Varbūt tādēļ, ka ir darba dienas pievakare. Biļetes cena pieaugušajiem 9,5 eiro, skolniekiem – 4,5 eiro. Pa torņa kāju augšup un lejup brauc divi lifti. Lai no apakšas nokļūtu milzīgajā apaļajā bumbā, vajadzīgas tikai pārdesmit sekundes, jo lifts kustas neticami ātri. Un te nu tā ir – visa Berlīne, Vācijas lielākā pilsēta pie kājām! Pilsēta, kas pēc Otrā pasaules kara bija sadalīta divās atsevišķās zonās. Kur 1961.gadā tika uzcelts Berlīnes mūris.

Berlīne ir samērā jauna, jo sākusi attīstīties tikai pēc 1871.gada, kad tai piešķīra Vācu impērijas galvaspilsētas statusu. Lai arī tā bija Trešā reiha galvaspilsēta, Hitlers to esot gandrīz vai ienīdis, uzskatot par vienu no neglītākajām pasaulē. Patiesi traģisks bija 1945.gads, kad, Berlīni ieņemot, to noslaucīja no zemes virsmas  par 70 procentiem. Skatoties no televīzijas torņa augstumiem, labi redzams, ka nav viena izteikta vecpilsētas centra vai daudz 19.–20.gadsimtā celtu ēku. Visapkārt jaunā apbūve ar atsevišķām, retām, Otrajā pasaules karā nenopostītām vai rūpīgi atjaunotām veco celtņu saliņām. Kopējais iespaids – pelēki. Lai gan atgriežoties uz zemes un ienirstot lielpilsētas ikdienas burzmā, saproti, ka tomēr šis nav nekāds ciemats vai priekšpilsēta.

Ne velti Berlīni sauc par “vēstures mācību grāmatu akmenī”, jo šeit atrodas vairāk nekā 170 muzeju, Humbolta universitāte, Berlīnes doms, Brandenburgas vārti, trīs operteātri, kuros viesojas pasaules mēroga zvaigznes, un daudz kas cits. Kultūras dzīves ziņā Berlīni uzskata par vienu no aktīvākajām Vācijas pilsētām, bet tūristam, kurš turp aizlidojis pirmo reizi, visizsmeļošākais priekšstats radīsies, ja pilsētu viņš apskatīs, izmantojot tūristiem piedāvāto speciālo autobusa maršrutu. 

Uz Reihstāga jumta

Lai arī televīzijas tornī tikām bez aizķeršanās, lai ieņemtu Reihstāgu, pusstundu tomēr nākas nostāvēt raibā dažādzemju tūristu rindā. Pie ieejas tiekam pārbaudīti tāpat kā lidostā. Somām rentgena pārbaude, bet pašiem jāsoļo cauri pīkstošajiem vārtiem. Ja šķieti aizdomīgs, tad tiec arī apsargu aptaustīts. Neiedomājies Reihstāgā ienest ko aizdomīgu. Ieejas biļešu nav. Tad  ātrgaitas lifts tūristus paceļ uz Reihstāga jumta, virs kura uzbūvēts milzīgs stikla kupols. Pa tā iekšpusi kājām var nokļūt līdz pašai kupola augšpusei. Reihstāgs rekonstruēts tā, ka pat nejēgam arhitektūras lietās jāpabrīnās, cik veiksmīgi modernais savienots ar vēsturisko. 

Ballīte pie Brandenburgas vārtiem

Tā kā Berlīnē esam dienā, kad pasaules futbola čempionāta laikā Vācijas komandai jācīnās ar Spāniju, pie Brandenburgas vārtiem nokļūstam īstenā futbola fanu ballītē. Sākot no pašiem vārtiem, garām zooloģiskā dārza un parka teritorijai, visa iela atvēlēta futbola fanu līksmībai. Ielas garumā izvietoti trīs milzīgi ekrāni, kas rāda spēles tiešraidi. Turpat kioski, kas piedāvā ēdienus un uzkodas. Mazā kokakolas vai ūdens pudelīte maksāja 3 eiro, kartupeļi ar ceptām desiņām berlīniešu gaumē – četrus ar pusi eiro. Puslitrs alus – 3,5 eiro. Futbola fanu pūlī vairums,  protams, dižojās ar Vācijas karogu, bija arī tādi, kas, nemaz nesatraucoties, staigāja, ietinušies Spānijas vai Krievijas karogos. Berlīne pieņēma viņus visus.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds” 

Berlīnes ievērojamākās vietas:
· Aleksandra laukums – Berlīnes centrālais laukums.
· Brandenburgas vārti – Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas eiro monētām.
· Neptūna strūklaka – slavenākā Berlīnes strūklaka.
· Potsdamas laukums – Berlīnes modernā arhitektūra.
· Reihstāga ēka – atjaunotā Vācijas parlamenta celtne.
· Tīrgartena – slavenākais Berlīnes parks.
· Unter den Linden – Berlīnes centrālā iela.
· Uzvaras kolonna ar Berlīnes simbolu – eņģeli.
· Berlīnes sienas memoriāls.
· Berlīnes Zooloģiskais dārzs un Akvārijs.

Tāds izskatās Reihstāga kupols no iekšpuses