“Bet mūsu ielā pavasaris…”
0
Var ticēt, var neticēt, bet fakts paliek fakts: pašā Ganību ielas galā, netālu no Jaunā tilta plaukst lapas. Bija dzirdēts, ka zīlītes sākušas bērnus perēt, redzēts, kā zvirbuļi strazda būrītī velk zāles stiebrus. Kaimiņi no meža jorpojām nes gailenes. Bet uz viena otra pusnokaltuša koka pilsētas centrā aug visīstākās astersēņu kolonijas. Bet te – svaigi zaļas lapiņas, jau ap piecus centimetrus garas.
Vītols mostas jaunai vasarai. Nebēdādams, ka līdz pavasarim vēl tālu. Ticēdams, ka sals šaipusē vairs neatnāks.