Smēķēšana ir viens no populārākajiem netikumiem kā jauniešu, tā pieaugušo vidū. Saasinātāk to uztveram, ja to dara tieši pirmie minētie, taču ir arī tādi, kas izrāda mugurkaulu un nesmēķē. Kā skaidro psiholoģe Iveta Gēbele, ir vairāki faktori, kāpēc jaunieši izvēlas smēķēšanu.

Vēlas atmest, bet nesanāk

”Nav vajadzīgs,” uz jautājumu, kāpēc viņš nesmēķē, atbild Mārtiņš (24). ”Kad biju mazs, ģimenē neviens nesmēķēja. Dzīvoju laukos, kur draugi arī to nedarīja. Tad, kad atnācu uz Liepāju, biju izaudzis ar pārliecību, ka tas nav vajadzīgs.” Arī Aleksandra (22) nesaskata nepieciešamību smēķēt. ”Tā ir katra cilvēka personiskā izvēle,” viņa saka. Savukārt Andris (27) nepīpē, jo viņam tas nesniedz nekādu baudu un neliekas forši. ”Esmu mēģinājis to darīt pirmajos klases vakaros un skolas disenēs, bet nelikās labi. Pretīga sajūta, tāpēc laikam arī nesāku,” viņš secina.

Mārtiņam šķiet, ka parasti šo netikumu iesāk draugu kompānijas vai vecāku iespaidā, bet tad, kad saproti, ka tas ir lieki, raksturs izrādās par vāju, lai atmestu. ”Vismaz manu paziņu lokā tā izskatās,” novērojis Mārtiņš, kur tomēr vairākums ir cigarešu varā, un tikai vienam izdevies to atmest. ”Viņš kopā ar draudzeni to izdarīja,” zina teikt jaunietis. Tāpat viņš novērojis, ka arvien vairāk cilvēku cenšas atmest, bet izdodas ne pārāk veiksmīgi. ”Var jau ieteikt daudz ko, taču atmest smēķēšanu nav viegli. Parasti cilvēki neieklausās apkārtējo viedoklī. Manuprāt, smēķēšana ne tikai nogalina, respektīvi sabeidz veselību, bet arī prasa daudz naudas, piesārņo apkārtējo vidi un negatīvi ietekmē apkārtējos,” uzskata Aleksandra. Viņasprāt, reklāmas, kas mudina pārtraukt šo nodarbi, nelīdz, taču var ietekmēt potenciālos smēķētājus, tāpēc brīdinājumu nepieciešams vairāk. ”Reklāma, kas ir uz cigarešu paciņām, ir orientēta tieši uz esošajiem. Sanāk diezgan absurda situācija – lai to ieraudzītu, cigarešu paciņa ir jānopērk,” vērtē jauniete.

Katram sava vieta

Inese (19) ir veselīga dzīvesveida piekritēja, tāpēc nesmēķē. Diemžēl vairums viņas draugu ir neregulārie smēķētāji, t.i., cigaretēm pieskaras, izklaidējoties ballītēs. Arī starp Andra tuvākajiem draugiem, kas vairums ir nesmēķētāju, kādam gadās norauties tieši tad, kad ir iedzerts alkohols. Puisis atceras, ka daudzi viņa vienaudži to darīja, lai mēģinātu iederēties starp smēķētājiem, jo jutās nedaudz atstumti. ”Teiksim tā, viņi vēlējās, lai būtu kas kopīgs,” paskaidro Andris. ”Manuprāt, smēķēšana ir niķis, kas pieķēries vai nu skolas laikos vai arī aizsācies stresa situācijā,” domā Inese.

”Protams, nav patīkami elpot cigarešu dūmus, bet ikdienā no tā izbēgt nevar, jo vairums latviešu tomēr ir smēķētāji,” skumji secina Inese. ”Neko labu par viņiem nedomāju. Nav jau manas plaušas, bet, runājot par pasīvo smēķēšanu, cenšos atturēties no kompānijām, kas nerespektē nesmēķētājus, proti, smēķē telpās vai vietās, kur tas nav atļauts. Smēķētājiem ir smēķēšanai domātas vietas un lai arī tās izmanto. Vai viņi man traucē? Jā!” skarbs ir Andris. ”Smēķēt ir kaitīgi. Kas var būt labāks par ieelpotu svaigu gaisu un vēl ar tīrām, nesāpīgām plaušām? Kamēr cilvēks pats neapzinās sekas, viņš smēķēt nebeigs.” Kāds varētu būt spēcīgs arguments, kas liktu atmest šo netikumu? ”Nauda! Jo šis prieks dārgi maksā,” atgādina Inese.

Jāmeklē alternatīva stresa mazināšanai

Radošā psiholoģijas centra “Ģimenei” vadītāja, psiholoģe Iveta Gēbele pastāsta, ka ir vairāki faktori, kāpēc jaunieši izvēlas smēķēšanu. Viens no svarīgākajiem ir ģimene. ”Ne tikai tas, vai vecāki atļauj vai neatļauj, bet vairāk gan tas, ko dara paši vecāki un kādus vēstījumus no agras bērnības ir nodevuši bērniem. Ja ģimenē kāds smēķē, kaut arī vārdos saka, ka tas ir slikti, bērns jau ir riska grupā, ka viņam būs vēlme to darīt,” uzskata I.Gēbele. Tā ir normāla vēlēšanās izmēģināt to, ko dara pieaugušie, vecākie brāļi vai māsas. Piemēram, ja vecāki saka, kad izaugsi liels, tad varēsi, pusaudzis to uztver kā pieaugšanas pazīmi. Tātad – tā ir pieaugušo privilēģija. Psiholoģesprāt, pieaugušie nodod bērniem arī aplamu vēstījumu – lai atslābinātos, vajag uzsmēķēt. ”Viņi paši nezina alternatīvu stresa mazināšanai,” novērojusi I.Gēbele. Ja ģimenē būs iemācīts cits veids, kā reaģēt uz stresu, bērni to arī izmantos.

”Smēķēšana var būt arī kā simbolisks pretošanās akts, kas vēstī, ka pusaudzis, jaunietis sevi uzskata par gana pieaugušu un stipru,” turpina skaidrot I.Gēbele. ”Cigarete zobos diemžēl jau kļūst par sabiedrisko aktivitāti, pat par piederības zīmi grupai, jo pirmo cigareti parasti piedāvā draugi. Ne visi var atteikties, vieglāk pateikt ”nē” būs jauniešiem ar augstu pašvērtējumu. Bērniem, kuri ietilpst smēķēšanas riska grupā, ir nosliece uz zemu pašnovērtējumu, vājiem panākumiem mācībās, maz interesēm.”

Ko ieteikt jauniešiem? ”Mūsu veselība ir dāvana. Tas ir tas, kas mums ir dots, tas jau pieder mums. Un mūsu izvēle un atbildība, ko ar to darām. Stipriniet savu ”mugurkaulu” un drosmi pasakot ”nē”, pat ja piedāvātājs ir labs draugs,” aicina I.Gēbele.