Par biedrības “Radi vidi pats” aktīvistu kļuvusi arī divdesmit trīs gadus vecā Sofī Šilensa no Beļģijas. Neformālā gaisotnē, baudot ēdienus no beļģu nacionālās virtuves, viņa iepazīstināja ar sevi, savu valsti, dalījās iespaidos par Latviju un atzina, ka ļoti vēlas iemācīties latviešu valodu un dzīvot zaļāk.

Sofī Liepājā ir ieradusies kā brīvprātīgā, programmas “Jaunatne darbībā” ietvaros, un šeit uzturēsies sešus mēnešus. Viņa lūkojusies austrumu un Baltijas valstu virzienā. Latvija bija pirmā, kas atbildējusi apstiprinoši uz jaunietes pieteikumu. Pirms braukšanas papildus informāciju par mūsu valsti viņa smēlusies arī grāmatās. Taču viss izrādījies savādāk, nekā Sofī bija iedomājusies. “Bet man patīk,” viņa smaidot saka. “Braucot ar autobusu no Rīgas uz Liepāju, biju pārsteigta par skatu – visapkārt lauku ainavas. Mana valsts teritoriāli ir maza, iedzīvotāji – apmēram 10 miljoni, tāpēc tik lielu plašumu un brīvības Beļģijā redzēt nevar.” Runājot par pirmajiem iespaidiem par vietu, kur turpmākos mēnešus Sofī vajadzēs pavadīt, viņa saka: “Biju domājusi, ka būs formālāk, taču šādi ir labāk.”

“Noteikti centīsimies Sofī nodrošināt pilnu darba dienas slodzi. Viņa kļūs par daļu no mūsu organizācijas,” iecerējusi biedrības “Radi vidi pats” Eiropas brīvprātīgā darba projekta koordinatore Agata Babina, kas nozīmē darbu ar jauniešiem, nodarbību vadīšanu utt., tādējādi attīstot “Radi vidi pats” ikdienas darbību plašāku un kvalitatīvāku. “Pirmais, ko lūdzām sagatavot, bija pārskats par Eiropas brīvprātīgā darba vakancēm, kas nonāks to jauniešu rokās, kurus šī lieta interesē.” Tāpat iecerēts, ka Sofī piedalīsies Muzeju nakts pasākumā, dosies apmaiņas vizītēs, kā arī uzlabos biedrības mājaslapu, padarot to interesantāku un lasāmāku. “Darbu organizēsim tā, lai viņa gūtu pēc iespējas dažādāku pieredzi,” uzsver Agata, taču arī iniciatīva no Sofī puses tiks ņemta vērā.

Maija sākumā Sofī pievienosies vēl viena meitene no Gruzijas. No iesūtītajiem pieteikumiem Agata secina, ka abas ir diezgan atšķirīgas personības. “Būs lietas, ko darīs viena un ko otra. Kopā dzīvojot, katru dienu izlemsim, kā darbus sadalīt,” norāda Agata.

Sofī pagaidām visu notiekošo uztver kā piedzīvojumu. Ir neliels stress, kas saprotami, jo apkārt viss ir svešs un pilnīgi jauns. “Braucot uz šejieni, apkārtējie jokoja, vai Latvijā maz ir internets, vai tur ir elektrība utt. Mūsu valstis ir atšķirīgas. Taču viss ir kārtībā. Gūstu prieku,” saka Sofī. Jāatzīmē, ka Sofī jau ir tikusies ar citiem brīvprātīgajiem, kas šobrīd uzturas Liepājā. “Lai gan esam redzējušies tikai vienu reizi, attieksme ir draudzīga. Domāju, ka ar laiku iepazīsimies tuvāk,” cer beļģiete.

No projekta viņa sagaida divas lietas: apgūt latviešu valodu un to, kā zaļo dzīvesveidu pielietot savā ikdienā, jo biedrība “Radi vidi pats” māca, kā būt draudzīgam apkārtējai videi. “Pirmo reizi esmu Eiropas ziemeļos, turklāt valstī, kas piedzīvojusi komunistisko režīmu. Vēlējos iepazīt valsti, kuras vēsture ir tik atšķirīga no manējās. Un vēl ceru, ka projekts man sniegs ieskatu citādākam dzīvesveidam – ilgtspējīgāku cilvēcei un planētai,” pastāsta Sofī. Turklāt viņa vēl pārliecināta, ko vēlas darīt un kādam darbam veltīt savu dzīvi. “Vēlos vēl eksperimentēt,” piebilst jauniete. Sofī ir studējusi kultūrantropoloģiju, pētot vienas konkrētas cilvēku grupas kultūru, pārliecinoties, ka var dzīvot atšķirīgi no citiem, balstoties uz  vienkāršiem noteikumiem.

Tiem, kas domā iesaistīties Eiropas brīvprātīgajā darbā,  Agata atgādina, ka sūtot savu pieteikumu, nevajag rakstīt, ka būsi laimīgs vienalga kādā valstī, piedaloties vienalga kādā projektā. “Tādi automātiski tiek dzēsti,” viņa brīdina. Agata uzsver, ka Eiropas brīvprātīgajā darbā no tā dalībniekiem nekad netiek prasītas profesionālas zināšanas. “Tas, ka ir maģistra diploms kabatā, nenozīmē, ka kāds mūs gribēs ņemt par brīvprātīgo. Brīvprātīgais darbs ir tieši tāpēc, lai mācītos un apgūtu jaunas prasmes,” iedrošina biedrības “Radi vidi pats” pārstāve.

Sofī Liepājā uzturēsies sešus mēnešus. Jauniete cer, ka šeit viņa sapratīs, kā mainīt un atrast jaunu pieeju dzīvei, kas nekaitētu apkārtējiem un planētai kopumā.