Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 16. decembris

+5°C
Vējš: DR 4.4 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Alvīne

Būt par viesstudentu šeit un citur  (1)

Atslēgvārdi liepu | studijas ārvalstīs | studenti

Šobrīd Liepājas Universitātē uzturas divi studenti no ārvalstīm – Luis Augusto Alexandre Ca no Portugāles un Envers Buluts no Turcijas. Šajā studiju pusgadā to bijis vēl pieci, bet viņi ir atgriezušies savās mājās. Uz augstskolu ārzemju viesstudenti brauc gan, lai izietu praksi, gan, lai mācītos studiju programmās.

Sagaidīts pirmais students no Portugāles

Kā pastāsta Liepājas Universitātes Ārzemju sakaru daļas vadītāja Agita Auza, pirmo reizi augstskola, toreizējā Liepājas Pedagoģijas akadēmija, "Erasmus" Universitātes hartai pieteicās pirms deviņiem gadiem – 2000./2001. studiju gadā. Pēdējās hartas pieteikums tika iesniegts 2007. gadā. "Piešķīra uz visu periodu – no 2007. līdz 2013. gadam," saka A.Auza. Līdz šim – gan studentu nosūtīšana uz citām valstīm, gan uzņemšana ir noritējusi veiksmīgi. "Šobrīd ienākošo studentu skaits ir palicis nemainīgs – studiju gadā tie ir aptuveni 16 viesstudenti," aprēķinājusi A.Auza. Praksēs katru gadu uz Liepāju brauc jaunieši no Norvēģijas un Vācijas. Pagājušajā studiju gadā prakses uzsāka arī studenti no Polijas un Itālijas. Tās viņi iziet Liepājas Universitātes partnerinstitūcijās – a/s "Lauma", dažādās sociālajās iestādēs (dienas aprūpes centrs, bērnu nams) u.c. Un prakses studenti Liepājā vidēji uzturas trīs mēnešus. Savukārt studēt šeit lielākoties brauc Polijas, Vācijas un Lietuvas studenti. Pagājušajā studiju gadā veiksmīgi sākta uzņemšana no Turcijas, bet šogad ir pirmais viesstudents no Portugāles.

Uz jautājumu – vai visās studiju programmās ir iespējams uzņemt ārvalstu studentus – A.Auza atbild, ka tas nav nepieciešams. Viņa uzskata: "Labāk, lai tās ir desmit programmas, jo vienmēr ir iespēja apgūt kaut ko papildus." Pasniedzēji ir atsaucīgi, daudzi savus studiju kursus viesstudentiem piedāvā apgūt kā brīvās izvēles kursus. Visiecienītākā ir svešvalodu studiju programma, ārējo sakaru vadība, latviešu filoloģija, māksla un Jauno mediju māksla. "Vēl varētu nākt klāt vadību zinātnes un arī kāda maģistra līmeņa programma," plānos dalās A.Auza. "Svarīgi, lai ir pārstāvētas vairākas jomas."

Pirms ārzemju students brauc uz Liepājas Universitāti tiek saskaņots mācību līgums. Viesstudents studē Liepājā tos pašus kursus, kas viņam būtu jāapgūst savā augstskolā. Liepājas Universitātē viesstudents studē kopā ar mūsu studentiem vienā auditorijā. Retu reizi tiek organizēti individuāla apmācība, ja kāds no studiju kursiem nav iekļaut mūsu studiju programmā.

Aizbrauc tie, kas iztur atlasi

A.Auza par Ārējo sakaru vadītāju sāka strādāt pirms diviem gadiem, un apstiprina, ka tolaik studentiem interese par ārvalstīm bija pielīdzināma gandrīz nullei, bet šobrīd ir vērojama pilnīgi pretēja situācija. "Lai to labotu, ieguldīts liels darbs," uzskata A.Auza, jo vēlējusies, lai arī pārējie uzzina, cik pārliecinoši, gudri un laimīgi ir tie studenti, kas atgriezušies no šāda brauciena. Kopā ar viņiem organizēti informatīvie semināri, lai stāstītu un rādītu citiem, kā gājis. "Tas nostrādāja," gandarīta A.Auza. Viņa iepazīstinājusi ar teorētisko bāzi, bet jaunieši stāstījuši par pieredzēto. Tāpat par iespējām informēts akadēmiskais personāls. Šobrīd arī viņi regulāri dodas nedēļu garās vizītēs uz partneraugstskolām, lai lasītu lekcijas. "Es būtu laimīga piepildīt visu mūsu studentu vēlmes, taču viņu skaits aug ar katru semestri. Ja uz vienu studiju gadu no Eiropas Komisijas un Latvijas mums tiek piešķirts finansējums aptuveni 33 studentu stipendijām, tad gribētāju, piemēram, šajā studiju gadā bija ap 100," skaitļos dalās A.Auza. Un papildus tam nāk klāt vēl sešas studentu stipendijas, lai veiktu praksi ārvalstīs.

Tiem studentiem, kuri izlēmuši studēt ārzemēm, jāiztur atlase. Kāda ir pieteikšanās kārtība un kritēriji, pēc kuriem viņi tiek vērtēti, var iepazīties arī Liepājas Universitātes mājas lapā. "Svarīgākais ir būt sekmīgam un pārzināt svešvalodu," uzsver A.Auza. Tāpat jābūt ieinteresētam un motivētam doties mobilitātē. Jāatzīmē, ka studijas notiek angļu,vācu vai franču valodā.

"Erasmus" apmaiņas programma paredz, ka students var studēt viesaugstskolā no trīs līdz 12 mēnešiem vai veselu studiju gadu. Tas attiecas uz visiem "Erasmus" apmaiņas programmas studentiem neatkarīgi no valsts. "Lai dotos prom, studentam savā augstskolā obligāti jāpabeidz pirmais kurss un viņš nedrīkst būt pēdējā kursa students. Un šādu stipendiju students var izmantot tikai vienu reizi mūžā," saka A.Auza, tādējādi izslēgts variants, ka studējot bakalauru, dodies apmaiņā, un, studējot maģistros, atkal dodies prom. "Vienīgais pēc studiju stipendijas izmantošanas var pretendēt uz prakses stipendiju, bet otrādi gan ne." Pieteikšanās vienmēr notiek vismaz sešus mēnešus iepriekš.

Vienota izglītības telpa

Ko dod šādi apmaiņas braucieni? "Šeit ir tā doma par vienotu izglītības telpu visā Eiropas Savienībā un arī ārpus tās. Mūsu studentiem tā ir iespēja iepazīt kādas mācību metodes un literatūru izmanto mūsu partneraugstskolās, papildināt zināšanas, valodas, iepazīt citu valstu kultūru un galu galā iegūt arī jaunus draugus," uzskaita A.Auza. "Nav jau runa tikai par studentu apmaiņu. Šāda apmaiņa notiek arī starp pasniedzējiem. Tā savukārt ir iespēja studentiem, kas tomēr nekur nebrauc, klausīties citu valstu pasniedzēju lekcijas. Protams, tas ir liels ieguvums arī mūsu mācībspēkiem, jo katru gadu aptuveni 12 mūsu pasniedzēji dodas lasīt vieslekcijas."

"Vislielākā bagātība ir zināšanas un pieredze," saka A.Auza, "jo to neviens nevar atņemt." Un turpina minēt vēl vairākus labums, kas iegūstami no studijām ārvalstīs: "Students ilgāku laiku ir prom no mājām, kļūst pastāvīgāks, jo galvenokārt pašam ir jāmāk rīkoties ar naudu. Stipendija ir izmaksāta un ar to jāpietiek visam studiju periodam. Vēl ir svarīgi tas, ka viņi gūst šo Eiropas pieredzi. Un viņiem ir iespējas izvērtēt un salīdzināt. Un draugi lielā daudzumā! Jo katrā no mūsu partneraugstskolām ir vēl bariņš viesstudentu no citām valstīm." Tas, cik veiksmīga studentam ir atgriešanās ierastajā vidē, norit dažādi. "Citam tas ir grūtāk, citam ne tik grūti," novērojusi A.Auza, taču pārejas periods ir vajadzīgs ikvienam. Bet vienu gan viņa var teikt: "Visi studenti atgriežas mājās laimīgi un ir pateicīgi par doto iespēju!"

Ārpus Latvijas robežām no Liepājas Universitātes šajā studiju semestrī studēt devušies 28, bet praksē – trīs studenti. Turklāt 2010.gada pavasarī aizbrauks vēl 13 studenti – 7 izglītoties, bet 6 praksēs. Kopumā Liepājas Universitātei ir 57 divpusējie sadarbības līgumi ar 41 partneraugstskolu no 19 valstīm.

Jāatzīmē, ka februāra sākumā Liepājā ieradīsies vēl divi puiši no Turcijas, kā arī meitenes no Francijas, Polijas un Lietuvas.

Mana pieredze

Envers Buluts no Turcijas, (Liepājā no 2009.gada 1.oktobra):
"
Vienmēr esmu sapņojis doties uz ārzemēm studēt, un kad iestājos Sakarya Universitātē, varēju to īstenot. Esmu par to ļoti priecīgs! Varēju izvēlēties starp divām Latvijas augstskolām, kurā studēt. Izvēlējos Liepāju, un tā ir kļuvusi man par īpašu pilsētu. Sākotnēji, protams, bija šoks par kultūru, valodu, bet īsā laikā viss nokārtojās. Liepājas Universitātē studēju "Ārējo sakaru vadības" programmā, jo Turcijā studēju ko līdzīgu – par industriālajām attiecībām, ekonomiku. Esmu jau iemācījies mazliet latviešu un krievu valodu, iepazinis latviešu kultūru. Studēšanas procesam nav nekādas vainas. Ar pasniedzējiem saprotos labi, viņi ir ļoti pretimnākoši."

Luis Augusto Alexandre Ca no Portugāles, (Liepājā no 2009.gada 1.septembra):
"
Pirms tam pazinu cilvēkus, kuri jau bija devušies studēt uz ārzemēm. No viņu stāstījuma sapratu, ka tas ir kas ļoti labs. Vēlējos doties uz tādu valsti, kuras kultūra ir stipri atšķirīga no Portugāles. Turklāt uz šejieni pirms tam neviens no manas skolas nebija bijis. Pavadītais laiks šeit pagaidām ir bijis bez starpgadījumiem. Kad ierados, par Latviju neko daudz nezināju, bet pēc pāris nedēļām, kad biju jau iejuties, man tiešām šeit sāka patikt. Tāpēc, ka šī pilsēta ir ļoti atšķirīga no manējās. Atpakaļ došos pavisam drīz – 28.janvārī. Studēju "Jauno mediju mākslu", bet Portugālē – skaņu un tēlu. Iejusties šeit nebija grūti, jo pārsvarā tiekos ar cilvēkiem no augstskolas, kā arī dažādiem jauniešiem. Visi ir atvērti."

Uzziņai

"Erasmus" Universitātes harta nosaka vispārīgos principus Eiropas līmeņa sadarbības pasākumiem, ko augstākās izglītības iestādes var īstenot "Erasmus" programmas ietvaros kā daļu no mūžizglītības programmas. "Erasmus" Universitātes hartas piešķiršana augstākās izglītības iestādei ir priekšnoteikums studentu, mācībspēku un pārējā personāla mobilitātes nodrošināšanai, "Erasmus" intensīvo valodu kursu un intensīvo programmu organizēšanai, pieteikumu daudzpusējiem projektiem, sadarbības tīkliem, ar tiem saistītiem pasākumiem iesniegšanai un sagatavošanās braucienu organizēšanai.

Avots: http://eur-lex.europa.eu

Studējot ārvalstīs ir lieliska iespēja satikt cilvēkus no dažādām pasaules vietām. Piemēram, Liepājas Universitātes studentu Ziemassvētku ballē satikušies Ramons (otrais no kreisās) no Spānijas, Mathias (trešais no kreisās) no Vācijas, Luis (otrais no labās) no Portugāles, kā arī latviešu jaunieši – Ruslans (pirmais no kreisās) un Zane.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!