Pavasarī Liepājas skeitparku sāk apmeklēt arvien vairāk jauniešu.
Ekstrēmisti izvēlas parkā skrituļot, skeitot vai braukāt ar BMX riteņiem, un
līdz šim nekādu problēmu sadzīvošanai savā starpā nav bijis. Kopš 27. aprīļa
gan aktīvā sporta piekritējiem, gan skatītājiem ir jāievēro jauni saistošie
noteikumi “Par kārtību Liepājas pilsētas skeitparka teritorijā”,
tādēļ “Kaktuss” devās noskaidrot, vai tas ko mainīs skeitparkā.

Vasarā – rampas pilnas

Tas, cik daudz jauniešu vienlaikus atrodas
skeitparkā Jūrmalas parkā pie bērnu laukuma, atkarīgs no laika apstākļiem.
Lietainā laikā tur neredzēsiet nevienu, kamēr saulainā vasaras dienā reizēm uz
rampām ir pat trīsdesmit braukātgribētāju, neskaitot tos, kuri ieradušies
ekstrēmistus tikai pavērot.

Lai gan skeitparks ir gana liels, tāds
skaits sportistu vienlaikus to izmantot nevar, tādēļ ir sastādīts laika grafiks
un atsevišķos brīžos drīkst braukt tikai ar skrituļslidām, skrituļdēli vai BMX
velosipēdu. Aptuveni puse no skeitparka apmeklētājiem ir riteņbraucēji, pēc tam
seko skeiteri, bet vismazāk ir skrituļslidotāju jeb inlaineru (no angļu inline
skating).

Jauno Liepājas skeitparku atklāja 2012. gada
jūlijā, un tā pirmajā sezonā jau ir notikušas vairākas sacensības. Līdz šim kārtību
šeit regulēja vispārējie noteikumi par uzvedību skvēros. Skeitparkā bija
aizliegts smēķēt, lietot alkoholu, lauzt inventāru utt. Drošības ekipējums
sportistiem bija ieteicams, nevis obligāts. Tagad, kā nosaka noteikumi, skeitparka
teritorijā nav atļauts ienest stikla taru, piegružot teritoriju, lietot
necenzētus vārdus, ievest dzīvniekus, brauk ar motorizētiem transportlīdzekļiem,
pārvietot skeitparkā esošos elementus. Te bez vecāku uzraudzības nedrīkst
atrasties bērni līdz septiņu gadu vecumam, skeitparkā aizliegts fiziski
ietekmēt citam citu, un sportojot ir obligāti jāliek ķivere, elkoņsargi un
ceļsargi. Tieši obligātā aizsarginventāra lietošana skeitparka lietotāju vidū
izraisījusi vislielākās diskusijas.

Meklēs ērtākus aizsargus

Vienpadsmit gadu vecais Mārcis
Brands ar skrituļdēli brauc jau divus gadus. Viņš vēl nekad nav lietojis
aizsarginventāru, un mazais skeiteris uzskata, ka tie viņu no traumām
nepasargās. Mārcis stāsta, ka ir traumējis potīti, elkoni, celi, plaukstu un
pēdu. “Ja man būtu aizsargi, tad būtu pasargāti tikai elkoņi un ceļi, bet
pārējās vietas tik un tā tiktu traumētas,” mazais sportists skaidro. Viņš
stāsta: “Gaidu vasaru ar nepacietību, lai varētu regulāri mācīties jaunus
trikus. Dzirdēts, cik neērti ir aizsargi karstās vasaras dienās. Meklēšu
jaunus, lai tos var regulāri mazgāt. Nezinu gan, kur tādus var dabūt, būs
jāprasa BMX braucējiem. Galvenais, lai neesmu vienīgais skeiteris ar
aizsargiem, tad gan es tos nevilkšu. Reiz sacensībās biju uzvilcis ķiveri, jo
citādāk nedrīkstētu piedalīties. It kā braukt netraucēja, bet tik un tā man nepatika,”
savu viedokli pauž Mārcis. Viņš mazliet uztraucas par iespējamiem policistu
aizrādījumiem, ja Mārci noķers bez ķiveres, bet viņam negribas, lai vecākiem
jāmaksā naudassods. Labāk lai to tērē jaunam skrituļdēlim.

Mārča mamma Linda Brande
zina, ka viņas mazais skeiteris brauc bez aizsargiem, un uzskata, ka dēlam
tagad būs savi paradumi jāmaina. “Tagad Mārcim būs jāizvēlas, vai turpināt
iet uz skeitparku ar inventāru, vai arī atrast citu hobiju,” viņa stingri
nosaka. Mamma sola nopirkt puikam aizsargus, bet nav pārliecināta, ka viņš tos
patiešām lietos. “Man pašai sāk rasties tāds iespaids, ka daļa jauniešu
skeitparkā īsti neprot uzvesties, tomēr es neticu, ka tie ir sportisti. Cerams,
ka beidzot šeit būs ieviesta kārtība un policija pievērsīs papildu uzmanību
skeitparkam. Tāpat uzskatu, ka ir svarīgi, kādu piemēru mazajiem rāda lielie
puiši, tāpēc viņiem jāizturas pret noteikumiem ar atbildību. Ja viņi to
nesaprot, tad tik tiešām varbūt ir vajadzīgi stingrāki likumi,” norāda
L. Brande.  

Skeiteri mainīties negrasās

Arī 18 gadu vecais Emīls Sviklāns, kurš nodarbojas ar
skeitbordu aptuveni desmit gadu, aizsarginventāru nelieto, turklāt atklāti
atzīst, ka netaisās to darīt arī turpmāk. Viņš teju katru gadu kādās sacensībās
Latvijā iekļūst labāko trijniekā. Sasitumi un sastiepumi, pēc Emīla domām, ir
neatņemama skeitborda sastāvdaļa, un tāpēc ne visiem šāds ekstrēms sporta veids
ir piemērots. “Ja nespēj panest sāpes, tad nenodarbojies ar tādu sporta
veidu jeb, precīzāk, izvēlies citu dzīvesveidu,” viņš pārliecināti saka.

No policistu aizrādījumiem Emīls nebaidās. “Gan
jau man arī izrakstīs kādu sodu, bet man vienalga. Kvalitatīvs inventārs maksā
lielu naudu, es labāk nopērku jaunus apavus, nekā kaut kādus aizsargus. Ja
pašvaldība uzskata, ka tādi ir nepieciešami, lai skeiteriem sagādā atbilstošu
inventāru. Lietošu aizsargus, ja man Liepājas dome tos nopirks!” saka
Emīls. Viņš atceras, ka sacensībās obligāti jāvelk ķiveres visiem sportistiem līdz
16 gadu vecumam, bet tiem, kuriem to nav, ķiveres tiek izsniegtas uz vietas, un
tas, pēc Emīla domām, ir labs piemērs.

Skeiteris uzskata, ka pilngadīgs cilvēks pats par sevi
atbild un aizsargi būtu nepieciešami līdz 16 vai varbūt pat 18 gadiem. “Uzskatu,
ka ir vecums un treniņu posms, kurā aizsargi ir noderīgi, bet esmu šim periodam
ticis pāri. Ir jau labi, ka pašvaldība kaut ko domā, lai uzlabotu situāciju,
bet nezinu, vai šis ir pareizais lēmums. Jaunie noteikumi īpaši neko nav
mainījuši, vienīgi tagad vairāk jāuzmanās no policistiem,” saka Emīls.

Lai uzzinātu, kā tiks nodrošināta kārtība skeitparkā, uzrunājām Liepājas
Pašvaldības policijas preses sekretāru Kasparu Vārpiņu. Viņš stāsta, ka skeitparka
teritorija ir iekļauta Pašvaldības policijas regulārajos reidos un nekāda īpaša
papildu uzmanība parkam pievērsta netiks. Par
noteikumu neievērošanu gan paredzēts piemērot sodu līdz pat 250 latiem, bet sākumā
visiem, visticamāk, tiks izteikts brīdinājums. Par bērniem līdz 16 gadu vecumam
un viņu pārkāpumiem ziņos vecākiem vai aizbildņiem, un, protams, viņi būs tie,
kas maksās sodu. Turklāt mediķi norāda, ka bērnu traumatisms īpaši palielinās
vasarās pēc mācību gada beigām, tāpēc skeitparkā, kur noris aktīva darbība,
obligāti jālieto visa veida aizsarginventārs, jo pierādījies, ka pat tad nav
garantēta pilnīga drošība.

Vispirms noteikumi jāizskaidro

Tam piekrīt pāvilostnieks Jānis Kurzemnieks. Viņš gan kādu
laiku vairs ar BMX velisopēdu nebrauc, lai arī bija aizrāvies ar šo sportu
pirms kādiem četriem gadiem. Jānis uzskata, ka velosipēdistam ķivere ir
noderīga lieta, bet pārējais ekipējums ir jālieto, ja pašam braucējam tā ir
ērti. Lai gan lielākas traumas par zilumiem un nobrāzumiem puisis nav guvis,
tomēr viņš ekstrēmo sporta veidu ir pametis, jo tas no viņa prasījis pārāk daudz
laika. Jānis stāsta, ka tad, ja gribi progresēt, jātrenējas regulāri. “Kādu
nedēļu izlaižot treniņus, triki aizmirstas, un atkal jāsāk viss no gala. Ir
bijušas reizes, kad aizsargi būtu mani paglābuši no kritiena radītajām sāpēm,
bet citreiz ir pretēji, uzvelku un sasitos, jo tie patraucē,” saka Jānis.
Viņš uzskata, ka braucējam pašam būtu jāizvēlas, kas viņam labāk vajadzīgs.

Latvijas Skeitborda federācijas valdes loceklis Ainars
Jermačenko pats nodarbojas ar slalomu un pats arī trenē jaunos slaloma braucējus,
kam tāpat kā pieredzējušajiem sportistiem aizsarginventārs ir obligāts. Nekādu
problēmu ar tā lietošanu jaunajiem neesot, jo sportisti saprot, ka iespējami
arī kritieni. A. Jermačenko uzskata: “Ja likums paredz, ka būs sods
par braukšanu bez aizsargiem, tad lai braucēji paši izvērtē prioritātes, jo par
pārkāpumu būs jāmaksā. Internetā var pasūtīt ekipējumu par samērā mazu naudu –
aptuveni 10 latu par ķiveri, ja sūta vairāki reizē. Zinu, ka nevienam street
jeb ielu skeiterim nav aizsarginventāra un ka lielākā daļa, visticamāk, tos
nekad arī nelietos. Grūti pieaugušam cilvēkam piespiest vilkt aizsargus, ja
viņš to gadiem nav darījis.”

Skeiteris uzskata, ka situāciju varētu uzlabot, ja
iekšējās kārtības noteikumus ar visiem sīkumiem un niansēm izvietotu skeitparka
teritorijā vairākās labi redzamās vietās un jauniešiem saprotamā valodā. “Piemēram,
nav aizsargu – 5 latu sods, ienesta stikla tara – 10 latu, par smēķēšanu  neatļautā vietā – 10 latu, lai viņi zina, ar
ko riskē,” viņš saka. Vēl Ainars ierosina, ka likumi mutiski jāizskaidro
pašiem skeitparka apmeklētājiem. “Naudas sodi ir tāda kā iebaidīšana, bet
ko tad citu var padarīt,” viņš piebilst. Turklāt A. Jermačenko ir
pamanījis, ka problēmas ar stikla pudelēm ir visā Jūrmalas parka teritorijā un
visbiežāk tās atstāj piedzērušies garāmgājēji, nevis regulārie skeitparka
apmeklētāji, tāpēc policistiem vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai skeiteriem,
bet kopējai kārtībai parkā.

UZZIŅAI

*BMX velosipēdi ir paredzēti, lai ar tiem ne tikai
pārvietotos ātri, bet lai tie arī nesalūztu pie pamatīga trieciena. Ar riteņiem
iespējams veikt dažādus manevrus, piemēram, apgriešanos gaisā. Šie
pārvietošanās līdzekļi ir mazāki nekā vidēja izmēra divritenis. Šis ir
visekstrēmākais no trim sporta veidiem un acīm tīkamākais.

*Skeitbordam ir dažādi paveidi. Liepājā pārsvarā ir
sastopams slaloms un street skeitbords. Slalomā skeitparka konstrukcijas
netiek izmantotas, jo tajā galvenais ir pēc iespējas lielākā ātrumā nokļūt līdz
finišam, nenogāžot izliktos konusus. Street skeitbords savukārt vairāk
saistīts ar dažādiem akrobātiskiem trikiem uz speciālajām rampām. Šajā sporta
veidā var gan lidināties pa rampām, gan slidināties pa tām, kā arī lēkt pāri šķēršļiem.

*Skrituļslidošana jeb inlains. Šo sporta veidu viegli
iespējams apgūt tiem, kuri mazi būdami jau paspējuši iemācīties slidot. Inlaina
triki ir gan sarežģīti, gan ekstrēmi, tomēr visīpatnējākais šajā sporta veidā
ir triku stilīgie nosaukumi, piemēram: fishbrain (zivju smadzenes), acid
grind (indes slīdēšana) vai pornstar (pornozvaigzne).