Liepājas domes Vides daļas vadītāja Dace Liepniece ir izglītota pārtikas tehnoloģe. Gatavot ēst viņai patīkot kopš bērnības, kad pirmās iemaņas meitenei ierādījusi vecmāmiņa. Un rosīties pa virtuvi Dacei patīk joprojām. Taču pirms šīs sarunas viņa smejas: “Nekādus eksperimentus no manis negaidiet, jo virtuvē esmu konservatīva – lielākoties visu gatavoju pati un īsti latviskās tradīcijās.”

Brīvdienās ir gan otrais, gan saldais

Dace gan nenoliedz, ka ikdienas maltītes atšķiras no brīvdienu ēdienreizēm. Kaut vai ar to, ka brokastis esot krietni vēlāk nekā darba dienā – katram taču gribas pagulēt, un arī pusdienas patiesībā esot pavēlākas, tās gandrīz vai varot nosaukt par agrām vakariņām.
Brokastīs itin bieži cep siermaizītes vai īpašo olu. Tā ir ļoti vienkārša, bet garda: uz vēršacs uzliek ripiņu vārītās desas, šķēlīti siera un apcep no abām pusēm.

Savukārt pusdienās ir ēdieni, kas četru cilvēku lielajā Liepnieku ģimenē vienmēr pieprasīti. Viens no tiem ir krāsnī ceptas ribiņas ar turpat ceptiem kartupeļiem. Šī ēdiena pagatavošana prasa laiku, tāpēc tas ir brīvdienu ēdienkartē. Un arī citi tikpat latviski ēdieni, piemēram, kotletes, cepetis un tamlīdzīgi. “Ja vien laika netrūkst, brīvdienās mums ir arī saldais ēdiens,” stāsta Dace. “Arī tikpat latvisks un konservatīvs kā viss pārējais mūsu ēdienkartē.” Iecienītākie saldēdieni ir buberts, peldošās salas vai uzputenis.

Ātrās darbdienu vakariņas

Darba dienās Liepnieku ģimenē brokastis līdzīgi kā daudziem citiem ir pavisam vienkāršas: tēja un kafija ar sviestmaizēm un desu, sieru, pastēti vai kaut ko citu. Pusdienas katrs paēd ārpus mājas. Patiesībā ikdienā kopā vairs ir tikai trīs Liepnieki: Dace pati, vīrs un vidusskolnieks dēls, bet meita studē Rīgā un mājās ir reti.

Vakariņas gan Dace atkal gatavo, kā pieklājas kārtīgā ģimenē. Tiesa gan, ēdienu, ko var ātri pagatavot. Viens no tiem ir vistas buljons ar makaroniem. Tāpat Liepnieki labprāt ēd frikadeļu zupu, kas arī ātri pagatavojama, un viņiem garšo skābeņu zupa. “Taču tai klāt vajag vārītu olu,” saka Dace. “Obligāti! Ja olas nav, dēls saka – tā neesot īsta skābeņu zupa.” Dace gan olu negriež zupā, bet sasmalcina uz šķīvīša un katrs ēdājs pieliek, cik vēlas. Lai darba dienu vakariņas ātrāk pagatavotu, Dace cenšas kaut ko piegatavot jau iepriekšējā vakarā. Var pat izvārīt jau zupu, lai nākamā dienā tikai uzsildītu. Liepnieku ģimenei garšo arī kartupeļu biezputra, bet, kamēr to pagatavo, vakars jau ir pavēls.

Lai gan Dace neesot moderno ēdienu gatavotāja, viņa tomēr atzīstas, ka pēdējā laikā labprāt eksperimentējot ar garšvielām – baziliku, rozmarīnu un timiānu. Viņa pati šogad tos arī izaudzējusi un sagatavojusi ziemai. Tāpat ir sasaldētas sasmalcinātas dilles. Tās ēdienam dod tā-ā-ādu aromātu!

Konservēšana nebeigsies

Ne mazums labumu Liepnieku ģimenes galdā nonāk no pašu krājumiem. “Es joprojām esmu no tām saimniecēm, kas pašas konservē, un to turpināšu darīt,” saka Dace. Un velk no kambarīša ārā gan marinētus gurķīšus, gan tomātus, gan sēnes un dažādus ievārījumus. Turklāt viņa pačukst, ka neesot ko satraukties, ka, lietojot citās zemēs ražoto cukuru, ievārījumi skābs un konservējumi rūgs. Nekā tamlīdzīga! Viņa šogad visam likusi klāt importa cukuru, un nekādas vainas!

Daces receptes

Samaitāto pupiņu salāti
To pagatavošanai vajadzīgas vārītas pupiņas, skaidiņās sarīvēta svaiga selerijas sakne un sagrieztas marinētas meža sēnes. To visu samaisa ar majonēzi, pievieno, protams, sāli, piparus, nedaudz mārrutku (ja garšo). Esmu mēģinājusi šos salātus gatavot ar veikalā pirktajiem marinētajiem šampinjoniem (bija sēņu neražas gads) – protams, ēdami bija, bet ar meža sēnēm garšīgāk.

Salātiem vārdu iedevis vīrs, jo viņš līdz tam atzinis tikai plikas pupiņas.  

Ātrā ābolkūka
Ābolu laikā iesaku ļoti ātro ābolu kūku. Pannā uz cepamā papīra sagriežu nomizotus ābolus apmēram 2 centimetru biezā kārtā, pārkaisu ar cukuru (cukura daudzums atkarīgs no ābolu skābuma un katra ēdēja individuāli – kam garšo saldākas lietas, uzber cukuru vairāk) un virsū lieku drupačas. To pagatavošanai ņemu 100 gramu cepamā margarīna (“EVE” zeltainā papīrā nopērkams visos veikalos), 1 olu, 0,5–1 glāzi cukura, aptuveni 200 gramu miltu un vaniļas cukuru. Cep uzkarsētā cepeškrāsnī, līdz drupačas ir zeltaini brūnā krāsā. Var ēst gan siltu, gan aukstu un, ja ir laiks pagatavot vaniļas mērci, arī tā lieliski der klāt šai kūkai.  

Šis drupaču mīklas daudzums ir ap 30×40 centimetru lielai panniņai. Tā kā neko nesveru un nemēru, bet visu lieku uz izjūtu, kūka katru reizi sanāk nedaudz citādāka – saldāka vai skābāka, ar mīkstāku vai cietāku kažociņu.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Dacei vienmēr ir paticis saimniekot virtuvē._______________________________________________________________________________________________________________________________ Tikai jaunu priekšautu gan viņai Ziemassvētkos, lūdzu, nedāviniet. Tas virtuvē uz āķīša ir pakarināts, taču – tikai skata pēc, jo neviens to nelieto.