Ja darba vai citās darīšanās sanāk kādu dienu pabūt Maskavā, protams, šo Krievijas metropoli nav iespējams izpētīt pamatīgi, tomēr ir dažas vietas, ko noteikti vērts apskatīt.

Pilsēta milzīga – ap 13,5 miljoniem iedzīvotāju. Aptuveni rēķinot, tas ir uz pusi vairāk nekā visās trijās Baltijas valstīs kopā.

Neapšaubāmi, pirmais, kurp dodas visi tūristi, ir Sarkanais laukums, kas gan dabā nemaz nav tik sarkans. Jāsaka, gan laukums, gan pats Kremlis un tuvākā apkārtne ir sakārtota, uzspodrināta un varen krāšņa. Arī pašlaik gar Kremļa sienu vietām izvietotas sastatnes un rosās remontētāji.

Pie Ļeņina mauzoleja vairs nav rindu, lai apskatītu dižā vadoņa mūmificējumu. Bet citādi laukums pilns ar daudznacionālajiem tūristiem. Ļaudis fotografējas, komercija plaukst un zeļ. Interesentiem ir pat iespēja nofotografēties gandrīz ar autentisku Staļinu, Ļeņinu, Putinu, ko ļoti veiksmīgi atveido pārģērbušies un nogrimēti aktieri. Ārpus laukuma pārdod dažādus suvenīrus, un kā tikai te nav! Grēdām tradicionālās matrjoškas un arī tādas, kam visdažādāko pasaules vareno ģīmis – sākot ar Staļinu, Ļeņinu un beidzot ar Obamu, Bin Ladenu un pat Maiklu Džeksonu. Tepat arī visa veida militāras cepures ar zvaigzni, miniatūras Ļeņina un Staļina bistes, sirpji, āmuri kā arī cita visdažādākā padomju laiku atribūtika.

Visur blakus padomju simbolikai ļoti organiski sadzīvo jaunā Krievijas simbolika – karogs un ģerbonis.

Otra vieta, kas saistās ar priekšstatu par Maskavu, ir Vecais Arbats. Tā ir iela, kurā visu dienu uzstājas mākslinieki, mūziķi, tajā izvietotas neskaitāmas suvenīru bodes, ātrās ēstuves un citas jaukas vietas.

Un, protams, ir vērts izstaigāt slaveno Krievijas izstāžu kompleksu, bijušo Tautsaimniecības sasniegumu izstādi, kas padomju laikos tika izveidota kā milzīgs parks, kur katrai republikai bija savs paviljons. Tikai jārēķinās, ka milzīgās teritorijas izstaigāšanai paies puse dienas, toties būs daudz ko redzēt. Darba uzvarām, tautu draudzībai, padomju sistēmas varenībai veltīti skulptūru ansambļi, monumentālas celtnes, kas no vienas vietas rotātas ar padomju simboliku, strūklaku kaskādes utt. Var arī aplūkot godalgo lidmašīnu un pirmo raķeti, kas aiznesa kosmosā Gagarinu.

Kopumā jāsecina, ka Maskavā der pabūt, kaut vai lai apjaustu tās lielumu, bagātību ar vēsturiskajām liecībām, pārbaudītu dažus iesakņojušos priekšstatus. Īsajā brīdī, ko tur pavadīju, novēroju, ka par kārtību pilsētā rūpējas uzkrītoši daudz milicijas pārstāvju, kuru skatienam nepaslīd garām neviens aizdomīgais tipāžs vai apjucis tūrists. Un cilvēki ielās nesmaida. Apkalpojošais personāls ir nīgrs, varētu pat teikt – nepieklājīgs un ar iebraucējiem ne pārāk runīgs. Cenas viesnīcās augstas (toties pārtikai mazliet zemākas nekā Latvijā), daudz luksusa veikalu centrā, pa ielām straumēm joņo glaunas mašīnas. Bet pilsētas nomales, kā jau daudz kur pasaulē, krasi atšķiras no centra spožuma, tās ir pelēkas un drūmas.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”