Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Dienvidpolijas kalnos un pazemē

Dienvidpolijas kalnos un pazemē
29.07.2009 07:00

Atslēgvārdi

Ja ilgojaties doties uz kalniem, lai papriecātos par to krāšņo varenumu un pie reizes vēl aktīvi atpūstos, bet treknu svītru sapņiem par Alpu labumiem pārvelk krīze un taupības režīms maciņā, tad nenoskumstiet.

Nemaz nevajag kalnu meklējumos triekties uz dārgo Šveici vai Itāliju. Tikpat brīnišķīgi ir Tatri Polijas dienvidos, turklāt tie ir mums daudzkārt pieejamāki – gan attāluma, gan arī finansiālajā ziņā.

Atvaļinājumā ar ģimeni Polijas dienvidos pavadījām nedēļu, un šis laiks bija tik interesants, redzēt un darīt bija tik daudz, ka bez šaubīšanās varu ieteikt šo maršrutu jebkuram.

Nezinātājam pirmo reizi nokļūstot Polijas kalnainajā daļā, tas ir īsts pārsteigums. Kas to būtu domājis! Šķita, ka būs varbūt pāris pauguru, bet nekā. Te ir īsti kalni ar sniegotām virsotnēm, kas ietiecas mākoņos. Dienvidpolija tik ļoti atšķiras no pārējās teritorijas, ka šķiet it kā tā būtu pavisam cita valsts. Ar brīnišķīgām ainavām, glītiem guļbaļķu namiņiem kalnos, ziedošām pļaviņām nogāzēs, kurās, zvaniņiem šķindot, ganās aitu bari.

Apmetāmies Polijas tūrisma nozares populārākajā vietā – nelielajā Zakopanes pilsētiņā. Tā atrodas Tatru kalnu pakājē, aptuveni 100 kilometru no Krakovas un pavisam netālu no Polijas – Slovākijas robežas. Zakopane skaitoties Polijas ziemas sporta veidu galvaspilsēta, jo kalnos tai visapkārt izveidotas dažādas sarežģītības trases slēpotājiem, snovbordistiem, darbojas pacēlāji, tūristu bāzes, neskaitāmi viesu namiņi. Tomēr arī vasarā tā ir viena no interesantākajām vietām Polijā, kur pavadīt atvaļinājumu un doties kalnu ekskursijās, vērojot gleznainās ielejas un kalnus. Augstajiem Tatriem Polijā ir spici kalnu pīķi, dziļas ielejas un ledāji, kalnu augstums sasniedz 2499 metrus. Kalnos var uzbraukt ar pacēlāju un izvēlēties saviem spēkiem atbilstošas pastaigu trases – vai nu klejot pa zaļajām, lēzenajām takām, vai arī izmēģināt savu varēšanu pašās sarežģītākajās un rāpties augšup pa melnajām trasēm. Jāteic, ka grūtības tiek atalgotas, kad augšā nokļūsti pie kalnu ezeriem, jo skats ir neaizmirstams. Ja vēlas papētīt ne tikai virsotnes, bet arī pazemi, kalnos var doties ekskursijās pa alu labirintiem un papriecāties par stalaktītiem.

Mājvietas izvēle Zakopanē ir ļoti plaša, tiek piedāvāti neskaitāmu viesu namu pakalpojumi, jo vietējiem iedzīvotājiem, šķiet, tas ir galvenais ienākumu avots. Netrūkst arī dažāda stila viesnīcu, mēs izvēlējāmies visai pieticīgu un lētu, kuras nosaukums “Sivarna”. Kaut arī tā atgādināja nedaudz uzlabotu padomju laika kopmītni, bez liekām ekstrām, tomēr bija gana laba. Atsevišķi numuri ir, dušas arī, ir pat televizors un balkons ar skatu uz kalniem. Un ko tad kalnos nogurušam tūristam vairāk vajag? Ēdināja gan pamatīgi, brokastīs bagātīgs zviedru galds, bet vakariņas kā pa mērenām kāzām – ar trim vai pat četriem ēdieniem. Ar visu ēdināšanu viesnīca vienam cilvēkam diennaktī izmaksāja aptuveni 17 latu. Bet, ja apmetoties viesu namiņos un par ēdienu rūpējoties paši, tad sanākot vēl mazāk maksāt, jo Polijā viss ir lētāks, īpaši lēta ir pārtika. Šis tas maksā pat uz pusi mazāk nekā pie mums Latvijā.

Kad kalni bija izpētīti, mājupceļā vēl divas dienas pavadījām skaistajā Krakovā, kurā nudien ir daudz ko redzēt. Krakova ir senā Polijas karaļu galvaspilsēta un karaļu rezidence, kuras vecpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Tā tiek dēvēta par vienu no skaistākajām pilsētām Eiropā, un iespējams, ka šim viedoklim var pievienoties. Krakovu var izbraukāt ar zirgu pajūgu vai arī ar nelieliem automobiļiem, var pacelties virs pilsētas gaisa balonā un vērot brīnišķīgo panorāmu, ko mēs arī izdarījām.

Taču visiespaidīgākais objekts, kurā noteikti vērts pabūt, ir slavenās Veļičkas-Bohņas sāls raktuves, kuras atrodas netālu no Krakovas. Šīs sāls raktuves darbojas no 13. gadsimta, izvietotas deviņos dažādos līmeņos, raktuvju kopējais garums ir apmēram 300 km.

Veļičkas sāls raktuvēs izveidota vesela apakšzemes pilsēta ar sanatoriju, teātri, baznīcu un pat kafejnīcu. Viss, no kāpnēm līdz pat svečturiem, ir veidots no sāls. Raktuvju galerijās atrodas daudzi no sāls veidoti mākslas darbi, altāri un skulptūras.

Atsevišķa apskates trase ir pazemes Sāls raktuvju muzejs, kurā var apskatīt sāls iegūšanas vēsturi, raktuvju aprīkojumu, raktuvju ģeoloģiju, minerālu kolekciju, arī sāls kristālus. To patiešām ir vērts redzēt!

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

 

Kalnu sniegotās virsotnes ietiecas mākoņos.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz