Tikai V.A.Mocarta komiskās operas “Bēgšana no seraja” divas pirmizrādes, kas nupat izskanēja uz Liepājas teātra skatuves kopā ar mūsu Simfonisko orķestri un internacionālu solistu ansambli, šo jauniestudējumu padarīja par Latvijas mēroga notikumu. Bet šīs operas iestudējuma idejas autors, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Imants Resnis par šo darbu saņēmis tik daudz atzinības vārdu kā nekad agrāk par varbūt pat ilgstošāku un ietilpīgāku projektu īstenošanu. Līdz ar to pagājušajā nedēļā maestro Imants Resnis nokļuva uzmanības centrā.

“Bauda bija dzirdēt Liepājas orķestra teicamo, izlīdzināto spēli. Spožs gan vokāli, gan saspēles ziņā izcils starptautisks solistu ansamblis. Visu cieņu – Imants Resnis ir pārspējis pats sevi. Reti nākas operā vērot tik aktieriski atraisītu solistu sniegumu. Pārsteidz lelles, kas tik organiski iekļāvās operas dialogos…” Šādi un citādi spriedumi pēc izrādes sprēgāja ne tikai no opermūzikas cienītāju puses, bet arī no allaž piesardzīgajiem un atturīgajiem mūziķiem un mūzikas kritiķiem. Pat internetā var izlasīt gandrīz tikai labus vārdus.

Bet visa šā notikuma vaininieks Imants Resnis ir lietišķs un atkal nevaļīgs, tomēr nevar nejust viņa vāji slēpto gandarījumu – mākslinieka ego ir apmierināts. Un tas ir cilvēciski, īpaši ja starp daudzajām apsveikuma īsziņām mobilajā telefonā izlasi arī līdz šim visnegantāko kritizētāju pateicības vārdus.

Resnis pats šobrīd, protams, vēl nav atgājis no spriedzes pilnā Mocarta operas mēģinājumu ritma un nakts stundās ir izanalizējis iestudējuma trūkumus un to, kā tādus novērst citos iestudējumos. Lai gan daudzi jautā, kad būs šīs operas nākamās izrādes un vai nav iespējams viesmākslinieku vietā uzaicināt Latvijas opersolistus, Imants Resnis ir strikts: “Ārvalstu solistu uzaicinājums šajā operā nebija pašmērķis. Svarīga bija profesionalitāte, kvalitāte, bet šobrīd Latvijā ne tikai nav otra simfoniskā orķestra, kas tik apjomīgi spēlētu Mocartu, bet nav arī koloratūrsoprānu, kas varētu nevainojami nodziedāt, piemēram, Konstances partiju. Toties mums ir izcils bass – Romāns Poļisadovs, un viņš te arī bija! Mocarta mūzika ir mānīga ar savu vieglumu, jo būtībā tā ir ļoti sarežģīta un grūti izpildāma. Jā, es uzaicināju vienu otru pašu solistu, bet viņi bija aizņemti citur. Ja būs finansējums (atjaunojums ir lētāks nekā jauniestudējums), tad es vēl ceru, ka nākamvasar varētu atkal saaicināt šos pašus solistus. Te gribu piebilst, ka bez gandarījuma par zināmu iestudējuma veiksmi esmu ļoti iepriecināts, ka operu finansiāli atbalstīja vairākas privātpersonas. Varu teikt, ka tas ir īsta mecenātisma paraugs, jo šie cilvēki jau nesaņem nekādas nodokļu atlaides. Un tomēr manī ir arī tāda kā viegla vilšanās, jo Liepājā ir vēl daudz turīgāki cilvēki, kuri būtu varējuši ziedot. Galu galā cerība mirst pēdējā,” diriģents Resnis, kā vienmēr, ir optimistisks.

Mēneša laikā, kamēr kopā ar orķestri mēģinājumos tika apgūta operas “Bēgšana no seraja” mūzika, diriģents Imants Resnis pie pults nostāvējis pa sešām stundām dienā. Tas prasījis mīnus divus kilogramus svara. Spēkus varēja atgūt, agri no rītiem ar divriteni dodoties uz jūru, tur nopeldēties, pavingrot – un uz mēģinājumu.

Taču slodze arī šobrīd nav mazinājusies, jo jau nākamajā rītā pēc pirmizrādēm maestro steigšus devās uz Hamburgu, kur bija jātiekas ar Liepājas topošās koncertzāles arhitektu Folkeru Ginki un citiem speciālistiem, lai atkal saskaņotu un pārrunātu tehniskā projekta detaļas, bet jaunnedēļ šajā pašā sakarībā Resnis kopā ar kultūras ministri Helēnu Demakovu dosies uz Venēciju.

Šās nedēļas nogalē Liepājas Simfoniskais orķestris ar savu māksliniecisko vadītāju un galveno diriģentu Imantu Resni un kopā ar valsts akadēmisko kori “Latvija” un spožu internacionālu solistu grupu piedalīsies 9.starptautiskā garīgās mūzikas festivāla koncertos Liepājā, Lutera baznīcā. Septembra vidū lielkoncerts kopā ar liepājniekiem pazīstamo ekstravaganto zviedru pianistu Robertu Velsu, čellistu grupu “Melo M” un viessolistiem paredzēts galvaspilsētā, Ķīpsalas hallē. Bet tad jau būs klāt orķestra jaunās sezonas atklāšanas koncerti Liepājā.

Mūsdienās tas nav nekāds retums, kad cilvēki strādā līdz spēku izsīkumam, bet ne visi mākslinieki spēj un prot darboties vienlaikus dažādos virzienos, ar dažādiem apjomīgiem projektiem, organizēt un vadīt tos ilgstoši. Tas prasa īpašu tvērienu. Neaizmirsīsim, ka Imants Jānis Resnis ir arī Liepājas domes divu sasaukumu deputāts. Ne velti Rešņa sadarbības partneri, turklāt tieši uzņēmēji, neslēpjot arī viņa egocentrismu, ietiepību un nereti nevēlēšanos ieklausīties pretējos viedokļos, saprātīgos ieteikumos, kas nokaitina citus cilvēkus, uzsver maestro dzelžaino tvērienu, īsi raksturojot – tas ir diriģents ar krampi. Viņš par savām idejām ir pratis pārliecināt Liepājas domes un valsts vadošās amatpersonas, pilsētas uzņēmējus, kas tagad turpina mērķtiecīgi virzīt un īstenot šos projektus, jo bez šāda atbalsta, protams, nenotiek tik fundamentālas lietas, kas iekļaujas valsts kultūrpolitikā.

Jāatgādina, ka Imants Resnis piedāvājis idejas un Liepājā īsteno vairākus starptautiskus projektus, kādi Latvijā līdz šim nav bijuši. Bez Liepājas koncertzāles ambiciozā starptautiskā projekta, kuru maestro uzsāka jau 2000.gadā, viņš jau 14 gadu rīko Pianisma zvaigžņu festivālu un tagad ar starptautiskiem operdziedoņu spēkiem pēc 62 gadiem Liepājā iestudējis ne tik populāro Mocarta operu, pirmo reizi vēsturē iekļaujot izrādē arī lelles. Dažkārt jāpadomā: “Diezin ko vēl Resnis izdomās?”