Turpinot
rakstu sēriju par Liepājas naktsdzīvi, klubiem un dīdžejiem,
šoreiz uzmanības centrā “Red Sun Buffet” rezidents Dj
Woot jeb Valdis Krapte.
Divdesmit gadu jaunais puisis jau gatavojas vasarai, lai parūpētos
par neaizmirstamām ballītēm pludmales smiltīs.

Kā
radies tavs skatuves vārds?

Patiesībā
līdz šim to nevienam neesmu stāstījis. Īrijā dzīvo man
pazīstama meitene un viņai šis vārds Woot asociējas ar tādu
“wow”,
ar
emociju kopumu un to es cenšos arī attiecināt uz sevi – spēlējot
vēlos cilvēkus pārsteigt gan ar negaidītu mūziku, gan dažādām
emocijām. Mans galvenais uzdevums ir pārsteigt publiku ar kaut ko
jaunu, nedzirdētu, vai labi zināmu, bet aizmirstu.

Kā
sākās tava Dj karjera?

Jau
trīspadsmit gadu vecumā pašmācības ceļā sāku apgūt
dīdžejošanu. Sēdēju pie datora, mēģināju, skatījos
youtube.com video, tā cītīgi mācījos trīs, četrus gadus un
pirmā uzstāšanās man bija Liepājas 15. vidusskolas diskotēkā,
vēlāk spēlēju arī Liepājas dizaina un mākslas vidusskolā. Tad
kāds bija dzirdējis, kā spēlēju un man piedāvāja pastāvīgi
spēlēt nu jau bijušajā “Šok Bārā”, tomēr ātri
sapratu, ka no tā nav nekādas jēgas, jo cilvēki tur tiešām nāca
kā uz bāru, nevis izdejoties.

Savukārt
pagājušajā vasarā spēlēju Liepājas pludmales bārā “Hot
Lounge”, par kuru nejauši izlasīju un pieteicos darbā. Pāris
reizes uzspēlēju un saņēmu piedāvājumu turpināt, tā arī visu
vasaru nospēlēju tur. Šobrīd esmu “Red Sun Buffet”
rezidents un varu teikt, ka tas jau kādu laiku bija mans mērķis.
Tādēļ biju priecīgs, kad saņēmu uzaicinājumu spēlēt bufetē
un kļuvu par kluba rezidentu.

Tu
dīdžejošanu esi apguvis pašmācības ceļā, bet vai ir iespēja
to arī kaut kur mācīties?

Liepājā
mums šāda iespēja nav, to var izdarīt tikai Rīgā, Ritma
institūtā. Tur dalās vairākās klasēs – ir dīdžeji, kas
spēlē uz diskiem un ir tādi, kas spēlē uz platēm. Manuprāt,
labāk ir spēlēt uz platēm, jo tad ir pavisam cita sajūta
–pieskaroties platei, ir sajūta, ka tu kontrolē pašu mūziku, uz
diskiem tādas sajūtas nav. Pats šobrīd spēlēju uz pults, ko
pievieno datoram, tā ir digitāla atskaņošana. Labprāt iemācītos
spēlēt uz platēm un tas ir arī mans nākotnes mērķis.
Dīdžejošana ir mans hobijs un tas prasa krietni daudz gan laika,
gan finanses. Pirmkārt jau aparatūra ir ļoti dārga, turklāt
dīdžejam katru gadu ir jāpērk licence par mūzikas atskaņošanu.

Kā
tu gatavojies saviem setiem?

Nedēļas
nogalei gatavojos visu nedēļu, to pat varētu salīdzināt ar ofisa
darbu – sēžu pie datora un cītīgi skatos, meklēju jaunas
dziesmas. Vienā naktī vidēji noskan 300 – 350 dziesmas, līdz ar
to pilnīgi jaunu pleilisti
katru
nedēļu nevaru sagatavot, bet cenšos vismaz 20 – 30 jaunas
dziesmas katru reizi iekļaut. Jaunās dziesmas lieku kopā ar
vecajām un tā visu laiku mūzika mainās. Protams
gadās,
ka
dziesmas arī atkārtojas, bet
tas
notiek tikai tad, ja man to palūdz kāds no bāra apmeklētājiem,
vai arī tas ir baigais hīts,
kuru
izdzirdot meitenes sāk spiegt un metas dejot.

Kādu
mūzikas stilu tu spēlē?

Pārsvarā
cenšos spēlēt mūsdienīgu mūziku, bet ne pārāk jaunu. Spēlēju
tādas dziesmas, kas kādreiz bijušas īsti hiti – visādus
remiksus, vai arī tādas dziesmas, kur vokāls salikts kopā ar kādu
citu interesantu skaņu. Maisu visu kopā, no popmūzikas varu pāriet
uz hip-hopu vai kārtīgu klubu mūziku. Savukārt
nespēlēju
dubstep
un
smago roku, bet, protams, gadās kāds izņēmums. Šobrīd
pat esmu savā pleilistē
ielicis arī ‘’Moombahton’’ – tas ir kautkas starp hiphopu
un salsu.

Vai
tev ir svarīga publikas atsaucība?

Es
jūtu publiku un tiklīdz redzu, ka cilvēkiem nepatīk vai viņi iet
prom, nomainu žanru un uzlieku kaut ko tādu, ko noteikti zina visi.
Vienmēr ir jābūt rezerves variantam, lai nepieciešamības
gadījumā var uzlikt tādu mūziku, uz ko publika noteikti
pavilksies
līdzi.

Spēlējot
bijuši dažādi piedzīvojumi, piemēram, reiz putekļu dēļ
uzkārās dators. Tāpat gadījies, ka pēkšņi dziesma vienkārši
pusē apstājas, tā ir tehnika un ķibeles var notikt. Tie it kā ir
sīkumi, bet, ja notiek kāda kļūda un mūzika pazūd, cilvēki
ātri sāk iet prom. Tāpēc manā skatījumā dīdžeja galvenais
uzdevums ir noturēt cilvēkus uz deju grīdas, vienalga kādā
veidā.

Visvairāk
nogurdina, ja nāk klāt iereibuši cilvēki un uzdod ne visai gudrus
jautājumus. Piemēram, lūdz atskaņot dziesmu, kas pirms nepilnām
desmit minūtēm jau skanējusi. Vai arī pienāk un prasa, lai
uzlieku kaut ko ātrāku, vai saka –
parādi, kas tev datorā ir pa dziesmām,
uzliec
ko normālāku.

Vai
ir kāda atšķirība starp ballītēm klubā un pludmalē?

Pludmalē
ir pavisam cita atmosfēra, tur ballītes ir daudz labākas nekā
parastos klubos. Pirmkārt, jūra ir turpat blakus, tas vien jau
daudz nozīmē. Pagājušajā vasarā pat trešdienās vienmēr bija
ļoti daudz ballētāju un ballītes ievilkās līdz septiņiem rītā.
Vasarās studentiem ir brīvs, tāpēc arī darba dienās daudzi nāk
atpūsties.

Ar
ko iepriecināsiet pludmales apmeklētājus šovasar?

Pludmales
bufete šovasar būs vēl lielāka – būs gan atsevišķa VIP zona
ar galdiņiem un dīvāniem, gan lielāks bērnu laukums. Liepājas
pludmalē paplašinās atpūtas iespējas un tas ir liels ieguvums.
Kā arī būs pieejami ‘’saldējuma kokteiļi’’, kas
karstajās vasaras dienās palīdzēs atspirdzināties. Un,
protams, ikviens tik gaidīs uz ballītēm līdz rīta gaismai.

Dj Woot veikumu varat noklausīties šeit.