Tuvinieku pavadīti, šodien ceļu no Liepājas uz Romu uzsāka četri velosipēdisti – Eduards Bremers, Aigars Eglītis, Andris Īviņš un Mārcis Martinsons. Mērķis ir pieveikt 2400 kilometru 12 dienās. Puiši pirms starta bija labā noskaņojumā, – beidzot ir klāt brīdis, kam gatavojušies vairākus mēnešus.

Lai arī visi četri velobraucēji ir no Rīgas, par starta vietu lielajam piedzīvojumam izraudzīta koncertzāle “Lielais dzintars” Liepājā. Tas ir saistīts ar vēsturisko Dzintara ceļu. Versijas par to, kur doties, bijušas vairākas. Pēdējā – mīties no Rīgas uz Nordkapp – tālāko Eiropas ziemeļu punktu Norvēģijā, taču vienojušies, – ja jau mokāmies, tad vismaz, lai ir silts! Andris nācis klajā ar piedāvājumu par vēsturisko Dzintara ceļu jeb no Liepājas uz Romu. Ilgi nediskutējot, lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Ir pusastoņi no rīta, starts – pēc pusstundas. “Noskaņojums ir kolosāls,” atzina Eduards, lai gan neesot izgulējušies.

Tā sanācis, ka pie miera devušies vien ap vieniem naktī. Liepājā puiši ieradušies jau vakar, nakšņojuši pie paziņām. “Fiziski esam visi tiptopā. Skaidrs, ka katram sagatavotības līmenis ir citādāks, trenējāmies pēc savām iespējām. Bet kopumā, jā, esam fiziski labā kondīcijā,” raksturoja Eduards. Puiši izaicinājumam nopietni gatavojās. “Protams, neesam profesionāli sportisti, kas visu laiku var veltīt treniņiem. Taču visi ļoti labi zinājām, ka bez ieguldīta darba šo piedzīvojumu līdz galam novest būtu neiespējami.”

Ziemas mēnešos vairāk laika aizvadīts svaru zālē, strādājot pie vispārējās fiziskās kondīcijas, kā arī krājot kilometrus uz velotrenažiera. Kad laikapstākļi kļuvuši draudzīgāki, akcenti mainījušies un puiši centušies maksimāli daudz laika pavadīt ārā, “kaujas apstākļos”, minoties. Centušies aizvadīt arī koptreniņus, jo arī sinerģijai un sapratnei uz ceļa esot liela nozīme. “Viss nav tikai ciskās,” smaidot norādīja Eduards.

Pieveikt garo ceļu četratā noteikti būšot vieglāk, nekā, ja to izdomātu darīt vienatnē. “Gan tīri tehniski, gan mentāli. Ja pūš vējš, brīdi vari pasēdēt astē. Ir ar ko parunāt, kādās grūtībās otrs pavelk tevi uz priekšu.”

E.Bremers atklāja, ka šodien esot plāns nokļūt līdz Kaļiņingradai. Tātad – pieveikt vairāk nekā 230 kilometrus. “Nav nekādas spontanitātes. Ir zināms, cik daudz katru dienu jānobrauc, kur pavadīsim naktis. Viss ir nobukots, par visu ir samaksāts. Līdz ar to būtībā nav atkāpšanās ceļa. Ja kaut kur aizķersimies, kaut kas nobruks kaut vai pa vienu dienu, būs čakars gan darba ziņā, visu pārplānojot, gan radīsies finansiāli zaudējumi,” Eduards norādīja, ka patraucēt īstenot plānu varētu tikai divas lietas – vai nu tehniskas ķibeles.

Pavadīt riteņbraucējus bija ieradušies viņu tuvinieki. Eduarda mamma Sandra Bremere neslēpa, – ir priecīga, ka viņi realizē to, ko ieplānojuši. “Ceru, ka viņiem braukšanai būs labi laikapstākļi. Eiropā ir milzīgs karstums, kas mani nedaudz kā mammu baida. Bet ceru, ka viss būs kārtībā. Viņi viens otru balsta, ir ļoti saliedēti un darbojas komandā, lai arī ir ļoti dažādi cilvēki.” Diemžēl pavadīt mazdēlu tālajā ceļā veselības problēmu dēļ neesot ieradusies lielākā atbalstīja – ome Valija Puriņa, lai gan to ļoti vēlējusies. Noteikti sekošot līdzi puišu gaitām Facebook, lapā “4 džentlmeņi min uz Romu”. “Protams, ja mēs varētu, brauktu arī paši. Ļoti gaidīsim viņus atpakaļ. Novēlu labu ceļavēju, un lai paši ir apmierināti, priecīgi par notiekošo. Un, lai nākošgad plāni ir vēl lielāki!”

Jāpiebilst, ka pērn četrinieks pieņēma izaicinājumu ar velosipēdiem apbraukt apkārt Latvijai, ko arī deviņās dienās realizēja. Sapratuši, ka “mums un gribas vēl”, domājuši virzienus un iemeslus, kur un kāpēc būtu jāmin atkal. Latiņa pacelta augstāk, un miniens apkārt Latvijai devis labu pieredzi, atzina puiši. Ļāvis arī saprast, kādas mantas ņemt līdzi un ko atstāt mājās.

Nonākot Romā, kas iecerēts 3.jūlijā, latvieši plāno pavadīt trīs četras dienas “kaut kur pie Vidusjūras guļot šūpuļtīklā ar kājām gaisā, aukstu alu rokā un masējot kājas”. Atpakaļ puiši plāno lidot. “Savā ziņā žēl, ka finišs nav tepat mājās, Latvijā. Tā sajūta, kad pagājušo gadu pēc deviņu dienu mīšanās vēlu vakarā izmirkuši un nosaluši atgriezāmies starta punktā, pie Brīvības pieminekļa, kur mūsu draugi un ģimenes bija saorganizējuši pārsteiguma sagaidīšanu, bija fantastiska!” atminas Eduards, kurš drošā vietā paglabājis mazu dzintara gabaliņu, ko atstās Romā. Dzintars, maziņš, naga lielumā, atrasts Kurzemes jūrmalā. 

20Skatīt galeriju