Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 15. decembris

+5°C
Vējš: DR 10.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Hanna, Jana, Johanna

Doties vēlēt vai ne?  (8)

Atslēgvārdi jaunieši | politika | vēlēšanas

Straujiem soļiem tuvojas 10.Saeimas vēlēšanas. Tās notiks jau šosestdien, 2.oktobrī. Kāds ir jauniešu noskaņojums pirms tām? Vai viņi dosies vēlēt vai tomēr rasēs šo pasākumu?

Pilngadīgo priekšrocība

Liepājniekam Otto Rozem ir piecpadsmit gadu. Un viņam nav vienalga, kas notiek Latvijā. Ja Otto būtu pilngadīgs, noteikti piedalītos Saeimas vēlēšanās 2.oktobrī. Viņš aicina jauniešus būt aktīviem un līdzdarboties politiskajos procesos.

“Nezinu, bet man ir interese par to, kas vadīs tālāk valsti,” saka Otto. Viņaprāt, jāvēl par gurdiem un jauniem cilvēkiem, kuros iekšā vēl jestrums un liela enerģija. “Jūtu, ka vecie vairāk vēlas kopt savas privātmājas, audzināt mazbērnus, nevis cīnīties,” novērojis jaunietis.

Lai kā arī būtu, Otto iesaka izmantot savas piešķirtās tiesības un doties balsot, tādējādi nosakot, kāda būs mūsu nākotne un kas būs tautas kalpi. “Katram pirms balsošanas ir jāpieņem nopietns lēmums, kuras partijas plāni liekas visreālākie un primārākie,” aicina Otto, piebilstot, ka principā var jau arī nekur neiet, bet tad turpināsies mūžīgā čīkstēšana, ka tas nav labi un tas nav labi. “Vai to mēs gribam?” viņš jautā.

Kāpēc jāvēl?

“Doties vēlēt ir ikvienas demokrātiskas valsts pilsoņa nerakstīts pienākums,” uzskata liepājniece Krista Volīhina (20), kas Latvijas Universitātē studē politoloģiju. Viņasprāt, tā ir viena no retajām iespējām, kad tauta var ietekmēt politisko procesu ne tikai teorētiskajā izpratnē, bet arī praktiski. Protams, var izskanēt bieži dzirdētais – ''viena balss jau neko nemaina'', bet ar tādu attieksmi politiskais un ekonomiskais stāvoklis nekādi nekļūs labāks. Arī Niklāvs Timofejevs (20) 2.oktobrī dosies vēlēt, lai gan, kā viņš pats saka, dikti daudz par politiku neinteresējas. “Mazliet nepareizi viņi tur strādā,” smaidot saka jaunietis, saprotot, ka gada vai divu gadu laikā pieļautās kļūdas likumos izlabot būs grūti. “Kā var ņemt nost tiem, kam jau tāpat nekā nav, piemēram, pensionāriem, skolotājiem, policistiem? Tas ir smieklīgi!” Viņš nesaskata jēgu maksāt nodokļus, jo informācijas trūkuma dēļ nezina, kur samaksātais paliek.

“Došos vēlēt ar pārliecību, ka, pirmkārt, jau šīs ir ļoti izšķirošas vēlēšanas, jo lielā mērā pēc tām tiks noteikts virziens, kurā valsts lūkosies un reāli darbosies – rietumu vai austrumu. Otrkārt, došos vēlēt, lai pēc vēlēšanām, neatkarīgi no rezultāta, es nečīkstētu, ka viss tagad ir tā, kā nu tas ir. Vismaz man būs apziņa, ka savu pilsoņa pienākumu esmu izpildījusi,” teic Krista. Savukārt Niklāvam ir bažas par krievu pārspēku Latvijā. “Latvijā ir jāvalda latviešiem. Es neesmu rasists, bet man tas ir principa jautājums,” nopietni saka jaunietis, neieslīgstot niansēs.

Slinkums līdzdarboties?

Kristai aptuveni pirms nedēļas kļuva skaidrs par kuru politisko partiju atdot balsi. Lēmums tika pieņemts vairākas reizes pārlasot to programmas, izsverot plusus un mīnusus, sastrādātajām ziepēm un vērojot televīzijā notiekošās debates. Jāsaka, ka ne visiem jauniešiem ir tik liela interese, lai veltītu savu laiku šādai izpētei. Pie tiem pieskaitāms arī Niklāvs, kas vēl joprojām nav izlēmis, kuram politiskajam spēkam pieslieties. Iespējams, tas tiks izlemts uz vietas.

Krista domā, ka jauniešu pasivitāti – doties vēlēt vai ne – veicina vairākas lietas: uzskats, ka Latvijas politikā tāpat nekas nemainīsies, neziņa par to, kam atdot balsi un nevēlēšanās līdzdarboties. “Kāpēc viņi neapzinās, ka viena balss, plus vēl viena un vēl īstenībā var ļoti daudz ko manīt?” neizpratnē jautā meitene, piebilstot, ka aktīvāku iesaistīšanos bremzē arī sabiedrības negatīvā attieksme pret politiku kopumā. “Mūsu jaunieši nemaz nav tik pasīvi. Prieks, ka ar negatīvu attieksmi ir mazākā daļa man zināmo cilvēku,” saka Krista, kas piefiksējusi vēl vienu aspektu – daudzi savu lēmumu pieņem, iespaidojoties no citiem, sevišķi vecākiem. “Viņi paši nedomā,” norāda topošā politoloģe, jo paļaujas uz svešu viedokli.

Niklāvam šķiet, ka politiķiem vairāk vajadzētu domāt par tautu. Tas, ka no viņa draugiem reti kurš vēlas palikt un dzīvot šeit un vairāki izvēlējušies aizbraukt, liek izdarīt nežēlīgu secinājumu – jauniešiem vairs nav interese palikt te, Latvijā. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai tas mainītos.

  • Komentāri (8)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!