Ceturtdiena, 5. augusts Osvalds, Arvils
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Drebuļi aukstumā, gliemeži vēderā un bankrots pusceļā

Drebuļi aukstumā, gliemeži vēderā un bankrots pusceļā
29.01.2011 12:30

Atslēgvārdi

Nav nekas neparasts, ka vasarā jaunieši redzami šosejas malā ar paceltu īkšķi un plakātiem ar ceļa mērķa nosaukumu. Taču šajā aukstajā laikā stopotājus var sastapt reti. Pie izņēmumiem var pieskatīt liepājnieci Ilzi Žaimi, kura kopā ar draudzeni šogad izmantoja skolas ziemas brīvlaiku, lai stopojot iepazītu vairākas Eiropas valstis.

Stopošanas plusus un mīnusus Liepājas Mākslas vidusskolas Ādas izstrādājumu dizaina nodaļas 2. kursa studente ir noskaidrojusi jau sen, kopā ar draudzenēm šādā veidā apceļojot Latviju un pērnajā vasarā – Franciju un Skotiju. “Es dievinu satikt jaunus cilvēkus, praktizēt valodu un piedzīvot daudz kā interesanta,” apgalvo 17 gadu vecā Ilze, norādot, ka stopot sākusi plānā maciņa dēļ. Ideja tagad, ziemā, doties Eiropas iepazīšanas braucienā radusies tikai mēnesi pirms šā notikuma. “Meklēju lētas biļetes, lai aizlidotu pie māsas uz Grieķiju, bet atradu, ka var iegādāties lētākas aviobiļetes uz Latvijai tuvākām valstīm.”

Skolniece no pieredzes zina, ka ir ļoti svarīgi izvēlēties īsto cilvēku, ar ko doties iepazīt svešas zemes. Jo ceļojuma laikā rodas negaidītas situācijas, var nākties piedzīvot gan aukstumu, gan just badu, kas cilvēku spēj padarīt piktu un neiecietīgu. Tāpēc svarīgi labi pazīt potenciālo ceļabiedru, lai vismaz nojaustu, kā viņš rīkosies krīzes situācijās, vai neradīsies domstarpības, kura dēļ var tikt izbojāts gan brauciens, gan pati draudzība. “Līdz šim man ir laimējies ar savām ceļabiedrenēm. Šajā reizē devos kopā ar labu draudzeni Montu Glumani, ar kuru pašlaik mācos kopā un ar kuru iepriekš esmu izbraukājusi Latviju,” izvēli pamato Ilze.

No 26. decembra līdz 11. janvārim abas jaunietes paguvušas viesoties Itālijā, Francijā, Vācijā, Beļģijā un Holandē. “No Latvijas mēs aizlidojām uz Bergamo pilsētu Itālijā, bet atpakaļ devāmies no Brēmenes Vācijā,” maršrutu ieskicē aktīviste. Ja neskaita nelielus pārbraucienus ar vilcienu Itālijā, visu pārējo ceļu viņas pārvietojušās ar nostopotām mašīnām. “Itālijā viss iesakās viegli, tur cilvēki ir draudzīgi, smaidīgi un savā mašīnā labprāt uzņem stopotājus. Francijā pirmo reizi stopoju uz ātrgaitas maģistrāles. Tur ir bīstamāk un ik pa brīdim patrulē policija, kas mūs vairākas reizes dzina prom, sakot, ka tur nevarot apstādināt mašīnas.”

Laimīgi viss turpinājies arī Beļģijā, taču Vācijā gan veiksme liepājniecēm pagriezusi muguru. “Četras stundas stāvējām salā, trīcējām un drebējām. Mums nebija naudas, un tajā dienā bija jāpaspēj aizbraukt uz lidostu. Neviens cilvēks nedeva nekādu draudzīgu mājienu, visi skatījās ar dusmīgām sejām. Un mēs nesapratām, kur ir problēma, kāpēc neviens neapstājas.

Tad sākām soļot uz Dīsburgas pilsētas centru ar domu, ka brauksim par zaķiem un, ja satiksim kontrolierus, skaidrosim, kādā situācijā esam nonākušas. Pa ceļam sastapām policijas mašīnu, policistiem izstāstījām, ka mums nav naudas un netiekam uz lidostu. Viņi mūs aizveda uz pilsētas Ēsenes Glābšanas centru. Tur mums iedeva vakariņas, darbinieki nopirka vilciena biļetes uz Brēmeni 50 eiro vērtībā un vēl iedeva 20 eiro maltītei lidostā. Viņi bezmaz atvainojās, ka mums naktī būs jāpaliek lidostā,” pārsteidzošo gadījumu min Ilze. No policistiem meitenes uzzinājušas, ka kādreiz pie viņiem bijis populāri stopot, bet pēc dažiem nelāgiem atgadījumiem Ziemeļvācijā dzīvojošie, baidoties par savu dzīvību un veselību, vairs savā auto svešiniekus neielaiž. 

Runājot par tiem eiropiešiem, kuri uzņēmuši abas latvietes, Ilze teic, ka tie lielākoties bijuši cilvēki, kuri piedzīvojuši hipiju laiku un paši uz savas ādas izbaudījuši, ko nozīmē ar paceltu roku stāvēt ceļa malā. “Mēs ļoti daudz braucām ar fūrēm, piemēram, atsaucīgi bija turki, kuri nemācēja runāt angliski, bet vienalga bija priecīgi par mūsu klātbūtni un laimīgi, ka var palīdzēt. Viņi mūs cienāja ar konfektēm, mandarīniem,” šoferīšu laipnību uzslavē Ilze. “Bija tādi cilvēki, kas apstājās aiz līdzjūtības. Teiksim, kad stāvējām lietū, mūs mašīnā paņēma ģimenes ar bērniem. Redzot mūs balsojam tumsā, citi paņēma tāpēc, ka uztraucās par mūsu drošību,” pieļauj Ilze, kura nebeidz vien priecāties par svešajās zemēs sastapto cilvēku draudzību, atvērtību un sapratni.

Ilzei bail stopot neesot bijis, taču draudzene Monta brīžam izrādījusi bažas, piemēram, kad apstājusies smagā mašīna ar diviem vīriešiem tajā. Ilze norāda, ka izkļūt no mašīnas, kas pa maģistrāli traucas ar gandrīz 200 kilometriem stundā, būtu ļoti grūti, tāpēc nācies vien paļauties uz laimīgām beigām. Par laimi, tā arī bijis. No visiem šoferīšiem uzbāzīgs bijis tikai viens, kurš nepārtraukti te vienai, te otrai jautājis, vai nevēlas ar viņu braukt uz Parīzi.

Lai arī daudzi mašīnu vadītāji nepratuši angliski, viņi vienalga draudzīgi savā valodā kaut ko aktīvi stāstījuši. Bet no tiem, kurus varēts saprast, jaunietes ieguvušas vērtīgu informāciju. “Mums bija viens unikāls šoferis, kas Beļģijā pat izveda ekskursijā pa Antverpeni un sīki izklāstīja tās vēsturi. Bija cilvēki, kas mums parādīja, kur iepriekš dzīvojuši, kā arī pastāstīja, kur ir labākais pilsētas bārs, kur centrālais laukums un kur mums vajadzīgā metro stacija. Un beigās pajautāja, kā vēl varot palīdzēt,” ir sajūsmināta Ilze.

Rakstu pilnā apjomā lasiet šodienas “Kurzemes Vārda” numurā.

 #kvards-20110129-14#

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz