Ar driftu nodarbojas tie, kam nav žēl savas automašīnas un kas mīl ātrumu. Tā ir gan paša, gan savas automašīnas spēku pārbaude. Un atrodas entuziasti, kas ar to nodarbojas. Savos iespaidos un zināšanās padalījās arī drifta cienītājs Dzintars.

Ap mašīnām Dzintars darbojas jau sen – gan tās krāsojot, gan meistarojot dažādas lietas. “Īsti nevarētu teikt, ka nodarbojos ar driftu, jo drifts profesionālā līmeni ir ļoti dārgs. Tāpēc to daru vienkārši sava prieka pēc. Braukšana vadāmā sānslīde manī rada neaprakstāmas sajūtas, ir patīkami mašīnu stūrēt ar visiem četriem riteņiem!” stāsta Dzintars.

Viss sācies, kad Dzintaram bija 12 gadi. “Mums ar brāli bija zapītis, pēc tam žigulis, moskvičs, atkal žigulis, ar kuriem mēs braucām gan vadāmas, gan nevadāmas slīdes, bet man kaut kā vairāk patika tās vadāmas sānslīdes. Gadi gāja un mācījos, joprojām mācos,” atminas Dzintars.

Drifta pirmsākumi meklējami Japānā. Domāju, ka vairums būs redzējuši sacīkšu filmu – “Ātrs un bez žēlastības”, kur driftu varam vērot pilnā krāšņumā! Arī pie mums Latvijā, precīzāk, Vaiņodē auto klubs “Windcitycars” deva iespēja pavērot driftu dzīvē.

Kas tad īsti ir drifts? Tas ir autosporta veids, ko vienkāršā tautas valodā varētu skaidrot šādi: automašīnas vadīšana, kad pagriezienos cenšas iebraukt ar pēc iespējas lielāku ātrumu. Lai arī drifts pēdējo pāris gadu laikā ir iekļauts starp oficiālajiem sporta veidiem, Latvijā tas vēl nav ieguvis lielu popularitāti. Augstu atzinības līmeni Latvijas mērogā drifts ir izpelnījies Vidzemes pusē, kur varam meklēt arī tā sauktās drifta skolas. Liepājas pusē ar šīs lietas cienītājiem ir mazāk iespēju izvērsties, treniņu vietas arī ir mazāk. Parasti tie notiek vietās, kur ir liela platība, piemēram, kartingu trasēs vai arī lidlaukos.

Driftam ir nepieciešams gluds ceļa segums, treniņos kā tautā saka, bez pilnas benzīna bākas nav ko meklē. Driftam parasti izmanto sliktākas riepas, plikākas vai nodilušas, lai nav daudz protektoru.

Pasaulē par labākajām drifta automobiļiem atzīti ir Nissan Silvia S15, Nissan 180SX/Nissan 200SX/240SX, Nissan Skyline, Toyota Altezza, Mazda RX-7.

Ko varam secināt? Viss ir atkarīgs no vēlēšanās un arī no materiālajām iespējām, jo, kā pastāstīja Dzintars, lai ar driftu nodarbotos nopietnā līmenī, sava mašīna ir jāpazīst līdz pēdējai detaļai, jo savādāk tas neesot nekas cits kā vienkārša tautā sauktā blatošana ielās un uz ceļiem.

Liepājniekiem par driftotājiem ir dažāds viedoklis. Piemēram, vieniem liekas, ka no šī sporta veida nav nekāds labums, bet citi saka, ka tas ir savā ziņā labi un atbalstāmi, jo tas ir kaut kas jauns un savā ziņā pat nebijis. Viedoklis principā dalās pēc vecuma grupām – jo cilvēks nopietnākā vecumā, jo mazāk atbalsta šādas nodarbes.

 Jānis (25): “Tas, manuprāt, ir tāds jauniešu sports vairāk un tiem, kas ir pieklājīgā vecumā, ar to vairs nevajadzētu nodarboties, lai gan ir manīts arī pa kādam vecākam driftotājam. Neredzu visā šajā pasākumā ne kādus mīnusus vai plusus, katram savs hobijs. Kādam labāk patīk klubos atpūsties, kāds labāk kāpj auto un notrin riepas. Pats neesmu mēģinājis driftot, mašīna žēl!”

Baiba (23): “Pati esmu mēģinājusi, kā tas ir, kādas ir sajūtas, kad mēģini ieiet līkumā ar nopietnu ātrumu. Sākumā tas neizdevās, jo ir jāpiešaujas, bet nav nemaz tik traki. Man šis sporta veids patīk un es esmu par to, lai arī Kurzemes pusē mums būtu iespēja trenēties!”

“Drifta” cienītāji apgalvo, ka ir nepieciešama liela pacietīa, laiks un finansu līdzekļi, lai profesionāli nodarbotos ar šo sporta veidu. Taču iemīļoto vaļasprieku var baudīt arī kopā ar “žigulīti”, kas tīri labi turas līdzi citām automašīnām.