Ja pieaugušie dažkārt dzimšanas dienas neuztver kā īpašas dienas, un tās nemaz nesvin, tad bērni gan tās gaida ar lielu sajūsmu un nepacietību. Nereti vecāki mazā jubilāra nozīmīgo dienu uztic organizēt profesionāļiem, un kopā ar atvasīti vienkārši atpūšas, bauda dienu, kas mums tik tāda reizi gadā.

“Mierīgu ballīšu nav”

Uzņēmuma “Arons” īpašnieks Vismants Arons, kuram Jūras ielā ir veikaliņš “Mani svētki”, pastāsta, ka nācies organizēt svinības kā viengadniekam, tā arī trīsdesmitgadniekam. Bet izteikti ballītes tomēr sanāk rīkot bērniem līdz skolas vecumam – septiņiem astoņiem gadiem, un tās tiek ieturētas dažādās tematikās.

Piemēram, šobrīd esot populāra multfilmas “Ledus sirds” tēma, joprojām arī “Minioni”, uz brīdi bija uzplaukuši “Angry Birds”, bet kā nezūdoša vērtība ir pirāti, mikimauši.

Klaunus var piedāvāt bērniem, kas vecāki par trīs gadiem. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka jaunākiem ķipariem no tādiem vēl bail.

“Īstenībā sekojam līdzi aktuālajam, tam, kas notiek pasaulē, kādas filmas nāk ārā. Jo skaļākas, jo paredzam, ka varētu būt pieprasījums,” novērojis V.Arons. Vaicāts, vai modē ir nākuši arī pokemoni, kuru medībām šobrīd ir pievērsusies liela daļa cilvēku, Vismants pasmaida, un teic, ka vēl ne. “Es domāju, ka pēc tā vēl tikai būs. Liepāja ir viena no tām vietām, kur viss atnāk vēlāk, nekā citur pasaulē.”

Jaunākie kinodarbi jāskatās arī tā iemesla dēļ, ka mazā jubilāra priekšā taču nevar kaut ko nezināt. “Ir jāzina, piemēram, kā kuru minjonu sauc, kā viņš izskatās utt. Būtu muļķīgi šādā ziņā bērnu priekšā izgāzties,” atzīst svētku organizators, un bilst, ka par katru ballīti tiekot piedomāts individuāli. Lai tās nebūtu viena veida. Tas tiek darīts kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka Liepāja ir salīdzinoši maza. “Šeit cilvēku ir tik, cik ir, līdz ar to mums jāmainās līdzi, jāseko, kas patīk,” darba stilu nedaudz ieskicē veikaliņa “Mani svētki” īpašnieks, un norāda, ka klienti labprāt atgriežas. Jo pilsētā nav nemaz tik daudz to, kas piedāvā sarīkot svinības bērniem no A līdz Z.

To, cik mēnesī sanāk organizēt dzimšanas dienas ballītes, V.Arons nevarēja pateikt, jo skaits ir mainīgs. “Ir, kad nedēļas ir pārpildītas, ir, kad ballīšu nav vispār. Bet to gan esmu novērojis, ka vairāk ballītes notiek mēneša sākumā, – kad vecākiem bijusi algas diena. Mēneša beigas ir tukšākas.”

Arī to, cik vecāki atļaujas tērēt šādā reizē, V.Arons nekonkretizēja, vien sacīja, ka citam pieci eiro esot daudz, bet citam atkal 500 eiro neesot nekas.

“Aktīvāk, skaļāk un vairāk ballējas krievu tautības cilvēki,” vadoties pēc vairāku gadu darba pieredzes, zina teikt uzņēmējs, skaidrojot to ar nacionalitātes īpatnībām.

Lai īpašā svētku diena izdotos, V.Arons min vairākus nosacījumus, bet kā galveno izvirza labu garastāvokli. Pozitīva oma vajadzīga pilnīgi visiem – kā vecākiem, jubilāram, tā arī pasākuma vadītājam, viesiem. “Vērojam un skatāmies. Mums viss notiek saskaņā ar bērna vēlmēm, to, kā viņš tajā brīdī jūtas. Nekad neko neuzspiežam. Ja jubilārs nav gatavs skriet, ārdīties, tad tajā brīdī padarām ko mierīgu. Lēnām, lēnām iekustamiem, un tad jau laižam vaļā,” Vismants teic, ka “mums mierīgu ballīšu nav,” bet gan “aktīvas un skaļas”. “Kā mēs sakām: ja aizejot no mūsu ballītes bērns mašīnā līdz tiltam vēl nav aizmidzis, tad esam slikti pastrādājuši. Ja ir aizmidzis, tad viss bijis tā, kā vajag,” gluži kā moto sev ir izvirzījis “Mani svētki”.

V.Arons priecājas par tiem vecākiem, kas pie viņa vēlas noīrēt tikai telpas, jo sakās par visu pārējo parūpēsies paši. “Viņi to patiešām izbauda, arī gatavošanās procesu. Mamma iepriekšējo nakti nav gulējusi, lai tikai visu izdarītu,” Vismants norāda, cik dažādi ir cilvēki un viņu vēlmes. Taču ir, kas visu organizēšanu tomēr uztic profesionāļiem, lai paši tobrīd var atpūsties un vienkārši baudīt mirkli. “Un pēc tam mājās nav jāvāc lielais bardaks, kas parasti paliek pēc svinībām,” uz vēl nu, bet ne maznozīmīgu, aspektu smaidot norāda V.Arons.

Bez haosa

“Vecāki ikdienā strādā ļoti daudz un ilgi, uz brīdi tiek noņemts slogs, ka kaut kas ir jādara, var uzelpot un priecāties, ka kāds cits viņa vietā izdara ko ļoti foršu un kvalitatīvu,” arī “Krāsu karuseļa” pārstāve Inta Vamze uzskata, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc vecāki klauvē pie viņu durvīm, lūdzot noorganizēt svinības.

Inta, kura ballītēs iejūtas dažādos tēlos, piekrīt, ka strādāt ar bērniem nav viegli. Gan augstskolā gūtās zināšanas pedagoģijā un psiholoģijā, gan uzkrātā pieredze ļauj saprast, ko tieši ar katru bērnu var atļauties. Jo ne vienmēr iepriekš izrunātais ar vecākiem sakrīt ar īstenību. “Tieku brīdināta, ka bērns ir aktīvs, viņam patīk skriet, dauzīties, ālēties, bet atnāk mazs mīļuks un plāni gandrīz vai jāmaina, un ir otrādi. Kad saka, – bērns ir mierīgs, bet izrādās pilnīgi savādāks,” smaidot stāsta I.Vamze, un bilst, ka tik un tā ar bērniem ļoti patīkot strādāt. “Viņi ir tik interesanti!”

Svinību vietas vasarā visbiežāk ir kaut kur ārā, pastāsta I.Vamze, bet gada aukstajā laikā “Krāsu karuseļa” telpās Bāriņu ielā. Arī viņi piedāvā noorganizēt dzimšanas dienas svinības pilnībā vai arī tikai iesaistīties kādā no posmiem, piemēram, aktivitāšu novadīšanā.

Arī Intai un viņas komandai šobrīd ejoša tēma ir minioni, piecus gadus vecām meitenītēm topā ir princeses, pieaugušākiem – gangsteri, pirāti un spociņi. Parasti kopā ar vecākiem tiekot izlemts, kāda līnija ballītē tiks ieturēta, un, vadoties pēc tā, arī tiekot piegatavotas atrakcijas, spēles, rotaļas.

“Pēc būtības mēs ar viņiem dauzāmies un ākstāmies,” svinību atmosfēru ieskicē I.Vamze. “Bērniem ļoti patīk, ja tu ar viņi darbojies, arī parunājies, uzklausi.”

Lai svinības būtu izdevušās, nav nepieciešams savākt lielu pūli, galvenais, lai sanākušie patiešām viens ar otru draudzētos, kas savā ziņā veido kopējo svinīgu pozitīvo atmosfēru. “Mums vienā pasākumā ir bijuši 30 bērni, un tas ir ļoti daudz. Šādā reizē un arī vispār strādājam pa divi, lai visu spētu kontrolēt, dabūt disciplīnu un ballītei iedot saturu. Jo vienam tiks galā ar tādu daudzumu ir ļoti grūti. Var rasties haosiņš utt. Mums tomēr ir svarīgi, lai ballīte ir vadīta un strukturēta,” Inta paskaidro, kāpēc cenšas “vadības grožus” no rokām neizlaist, turklāt strādāt pa divi esot arī labāk tādēļ, ka var viens otru papildināt. “Kamēr viens, piemēram, apzīmē sejas, otrs tikmēr var kā savādāk izklaidēt pārējos bērnus. Galvenais, lai sanākušajiem ar mums kopā šīs stundas ir interesantas.”

Inta piekrīt, ka dzimšanas dienu ballīte mazulim, kuram paliek tikai viens gadiņš, – tie īsti nebūs svētki viņam, bet gan pašiem vecākiem. “Jā, tas ir forši, ka atzīmē un tas ir arī jāatzīmē, taču liela un skaļa lustēšanās viņu varētu interesēt tikai pēc kādiem diviem gadiem,” I.Vamze iesaka šo dienu aizvadīt mierīgās aktivitātēs un tādās, kas tomēr ir atbilstošas bērniņa vecumam.