“Būs jāraud?” Liepājas Olimpiskā centra garderobē satiekoties vaicā sieviete labākajos gados citai paziņai. Viena uz Mārtiņa Freimaņa dzimšanas dienas koncertu tikko bijusi, otra – nule tikai atnākusi. “Protams!” atbild uzrunātā – viņu nodevušas mazliet sasārtušās acis.

Nepietika

Mārtiņa dzimšanas dienās Liepājā viņa dzīvokļi Vānes, Apšu un citās ielās vienmēr bija pilni līdz ūkai, koncerta ievadā vakar atcerējās Freimaņa laba draudzene Maija Kalniņa. Jo viņš prata pulcēt ap sevi cilvēkus. Ļoti dažādus. Un tā bija arī šoreiz. Sirmas kundzītes, sievietes un vīrieši vidējā vecumā, ģimenes ar bērniem.

Lai arī pagājuši jau divi gadi, kopš Mārtiņš, “zirgiem neprātā zviedzot”, uzbrauca debesīs, viņa 36. dzimšanas dienas koncerts cikla “[Ie]vērojot klusumu” divreiz vienā vakarā piepildīja Liepājas Olimpiskā centra Rožu zāli. Sākotnēji bija izsludināts tikai viens koncerts, taču uz to biļetes tika izpirktas īsā laikā. Tāpat kā uz papildkoncertu, ko nolēma sarīkot pēc tam.

“Daudzi viņu nenovērtēja, kad bija dzīvs. Tikai tagad saprot, ko zaudējuši,” iemeslu, kas liek cilvēkiem nākt uz koncertiem, kuros skan Freimaņa mūzika, min Līga Olbačevska. Arī viņai esot tāpat. “Dziesmu teksti, to zemteksts. Dzejā to tā nevar saprast. Dziesmā tas tiek izdzirdēts un ļauj būt atkal kopā ar viņu.”

Līdzīgi bijis arī Ilutai Zubarevai. Kamēr Mārtiņš vēl bijis dzīvs, dzirdējusi viņa uzstāšanos tikai kopējos koncertos. “Nepietika. Un šodien to sajutu vēl vairāk,” Iluta atzīst.

Pat vēl vairāk – tā abas sievietes atbild, taujātas, vai koncertā saņēmušas to, ko gaidījušas.

“Griežos pie tevis”

Dzimšanas diena bez jubilāra, sākoties koncertam, skanēja prātā. Un tomēr tā nebija. Kad Freimaņa senāk un ne tik sen sarakstītās dziesmas dziedāja Kaža, Zanda Štrausa, Aija Andrejeva, Māra Upmane-Holšteina, Emīls Balceris, Olga Rajecka, “Putnu balle”, grupas “Blitze” solists Arvīds Berķis, jauno talantu konkursa uzvarētāji “The Capybaras”, “Crazy Dolls”, “PER” un “Tumsa” ar jauno solistu Valteru Frīdenbergu, nepārtraukti likās – tūlīt no aizkulisēm pliku vēderu un hūti galvā ar savu šķelmīgo smaidiņu uz skatuves uzskries Mārtiņš. Taču tā nenotika.

Tomēr viņš tur bija. Viņš lika izvēlēties dzejoļus, ko nolasīt. Jo viņa piemiņas koncertos nu jau par tradīciju kļuvusi Freimaņa iemīļotā spēle. Dzīves laikā Mārtiņam patika pieiet pie grāmatu plaukta, pēc nejaušības principa paņemt kādu grāmatu, atšķirt un izlasīt teikumu. Tagad tiek izmantoti viņa dzejas krājumi “Zālīte truša dvēselei” un “Cilvēks parastais un viņa dienasgrāmata”. “Griežos. Pie jums, griežos arī pie jums. Vēl es griežos pie tevis. Nu tā strauji griežos…” tas bija pirmais dzejolis, kas izskanēja koncerta laikā.

Jauna dziesma

Sevišķi sirreāla sajūta pārņēma, kad Mārtiņa izpildījumā skanēja līdz šim vēl nedzirdēta dziesma – “Mani strazdi”. 7. februāris bija diena, kad publiski to atskaņoja pirmo reizi. Dziesmas ieraksts aizsākts 2010. gada vēlā rudenī Alda Zaļūksna, tautā saukta par Midi, studijā un pabeigts neilgi pirms Freimaņa dzimšanas dienas svinībām. To iespējams noklausīties arī http://tumsa.lv/archives/778.

Un, kad uz skatuves kāpa kopkoris, lai izpildītu dziesmu “Draugs”, visa zāle piecēlās kājās. Likās jau, ka aplausi pēc tās nepārtauks skanēt, līdz uz ekrāna atkal parādījās Mārtiņš, tieši tāds – puspliks un hūtītē – vienā no “Beach Party” koncertiem dziedot “Pie Dieviņa gari galdi”…

Ilze Šķietniece