Omulīgi iekārtoties starp tonnām plastmasas, piesārņotām ūdenstilpēm un ar lielo čipsu paku klēpī skatīties televīzijā par problēmām cituviet pasaulē, pat neaizdomājoties par to, ko katrs pats spēj mainīt – nereti mūsdienu cilvēka ikdiena.

Liepājniece Inese ikdienā strādā par skolotāju, taču papildus nodarbojas vēl ar kādu hobiju, kas nu jau kļuvis par viņas dzīvesveidu. Viņa sevi dēve par “zero waste” jeb “nulles atkritumu” kustības piekritēju. Tas ir koncepts tam, kā samazināt atkritumu daudzumu.

“Tāda “zaļa” domāšana man jau ir aktuāla kādus desmit gadus. Toreiz nāca tāds kā “eko” vilnis, domāju pat par savu ekoloģisko preču veikaliņu, taču Liepājā jau tādu atvēra. Tomēr arvien palika aktuāla doma par to, kā dzīvot “zaļāk”, un viens no pirmajiem reāliem soļiem bija – sākt šķirot atkritumus,” atceras Inese.

Viņa pati uzskata, ka kustību iepazinusi caur atkritumu šķirošanu un domām par to, kā samazināt lietu patēriņu ikdienā. “Pati pat nevaru pateikt, kurš mirklis bija tas, kad pievērsos “zero waste”, jo viss notika soli pa solim. Īpaši mani arvien uzrunāja attēli un stāsti par piesārņotiem ūdeņiem un saindētiem, mirstošiem dzīvniekiem, kas bezpalīdzīgi cieš no neapdomīgas cilvēku rīcības. Sāku pētīt šo kustību, daudz mācījos, sāka mainīties ikdienas ieradumi un pasaules redzējums.”

Nu jau gadu Inese sevi sauc par “zero waste” piekritēju, un atzīst – ir mainījušies dažādi ikdienas ieradumi, kas nosaka gan attiecīgu atkritumu apjoma samazināšanos, gan attieksmi par to, kas patiesi ir un nav svarīgs.  Lai palīdzētu arī citiem kustības piekritējiem, viņa izveidojusi interneta veikalu – blogu “Zaļā vārna”.

“Es savu “Zaļo vārnu” nosapņoju. Tur vienkopus cilvēki var sev pasūtīt dažādas lietas, taču es nevēlos kādam uzbāzties un tur iepērkas, galvenokārt tie, kam ir līdzīgas intereses kā man. Blogā es sniedzu savus ieteikumus, pastāstu par savu pieredzi, atklājumiem. Ja kādam tas šķiet noderīgi, tad turpat arī šīs lietas ir nopērkamas, jo reizēm ir grūti atrast, kur nepieciešamo nopirkt. Cilvēki šobrīd lielā mērā interesējas par nekaitīgāku dzīvesveidu,” skaidro sieviete.

Viņa gan smej, ka visvairāk, visticamāk netieši, “zero waste” dzīves veidu izdzīvo tieši pensionāri.

“Lasīju, ka patiesībā Padomju laikā visi bija sava veida “zero waste” piekritēji – gāja uz veikalu ar tīkliņiem, burciņām, pienu pārdeva stikla pudelēs. Šodien, aizejot uz tirgu redzam, ka pensionāri nāk ar saviem trauciņiem, viņiem tas nemaz nav jāmācās. Tieši vidējā un jaunā paaudze to visu ir zaudējuši. Mēs gribam būt stilīgi, daudz patērēt, pirkt arvien jaunas lietas  – esam pazaudējuši to vienkāršumu. Es cilvēkiem cenšos to parādīt.”

Ineses ģimene sākotnēji par viņas iniciatīvu smīnējuši. “Meita visu laiku teica, ka viņai nepatīk šī kustība, taču pati sāka nēsāt līdzi metāla salmiņu, ko izmantot dzērienos. Pētījumi rāda, ka tieši ar plastmasas salmiņiem un zobu birstēm lielā mērā tiek piesārņota vide. Kurš gan aizdomājas, ka jāpaiet tūkstoš gadiem, līdz sairs šodien zemē nomestā plastmasa. Mēs bieži mainām zobu birstes, tādā veidā zemē izmetam reālus plastmasas gabalus. Tāpat ir ar skuvekļiem. Arī mans vīrs tos izlēmis nomainīt pret metāla skuvekli, kuram jāmaina tikai žiletes.Un tā, katrs var sev paņemt kādu noderīgu lietu, lai paustu attieksmi.”

Viņa ievērojusi arī cilvēku interesi par zaļu domāšanu. “Arvien biežāk mazajos tirdziņos redzu cilvēkus, kas iet ar saviem traukiem, Tā ir vieta, kur es jūtu, ka pārmaiņas ir reālas – cilvēki meklē dabīgo. Es domāju, ka kaut arī lēnām, bet cilvēki domā par pasaulē notiekošo.”

Inese atzīmē, ka Liepājā nav grūti iepirkties arī “zero waste” piekritējiem. “Piemēram, veikals “Dabas ķocis” ir īsta šīs kustības piekritēju vieta. Manuprāt, vieni no viņu labākajiem produktiem ir dažādi milti un griķi, ko, šķiet, ka izberamā veidā citur Liepājā nevar dabūt. Tāpat mums ir fantastiskais Pētertirgus un mazie zemnieku tirdziņi. Protams, pārdevēji ir pieraduši likt visu plastmasas maisiņos, bet vienmēr taču var iedot savus auduma maisiņu. Arī veikalā “Gemoss” var atrast “zero waste” principiem atbilstošus produktus un iepakojuma veidus.  Ir forši, ka arī lielveikalos jau ir alternatīvas plastmasas maisiņiem.”

Kaut arī Inese aizvien apgūst jaunas zināšanas, viņa atzīst, ka grūtāk iet ar tīrīšanas līdzekļiem. “Esmu izmantojusi dažādus ekoloģiskos tīrītājus, taču šobrīd vairāk koncentrējos uz to, lai nebūtu tik daudz plastmasas pudeļu. Nopērku vienu lielu līdzekļa iepakojumu, lai tas kalpotu ilgāk. Katrs jau dara citādi – nav kāda viena, pareizā kustības piekritēja. Ar kaut ko ir jāsāk un galvenais ir sākt citādi domāt, un – mirklī, kad prāts pārslēdzas, paveras jaunas iespējas, tu ieraugi vairāk.”

“Zero waste” ceļš Inesei sākās kā eksperiments, taču šobrīd tas ir kļuvis par neatņemamu daļu viņas dzīves veidā. “Laiks parādīja, cik tas ir forši! Mums vienmēr ir jāmācās un jāpilnveidojas – tas ir dzīves ceļš. Varbūt tā šķiet – ko es viens dabas labā spēju izdarīt? Bet ja viens sāk domāt citādi un vēl kāds pievienojas, es ticu, ka tam ir nozīme. Daudzreiz mūsu personīgais piemērs ir svarīgs – pat nav par to jārunā. Var jau teikt, kādas lietas vajag nomainīt, bet tam līdzi jānāk arī prāta domām. Jāspēj ar citām acīm uz visu paskatīties – tāds ir arī mans lielākais ieguvums.”

Ieteikumi, kā vienkārši kļūt videi draudzīgākam:

1. Izmanto koka vai bambusa zobu birstīti. Tā kā plastmasas zobu birstītes bieži jāmaina, dabā tiek izmests liels daudzums plastmasas.

2. Izvairies no kokteiļu salmiņiem vai izmantot citus – metāla, stikla, bambusa.

3. Plastmasas iepirkumu maisiņu vietā izmanto auduma maisiņus.

4. Zobu pastas vietā izmanto tabletes vai arī pagatavo zobu pastu pats.

5. Šķiet, ka no vatītēm liela ļaunuma nav, taču arī tās tiek pārdotas plastmasas iepakojumā. To vietā var izmantot dvielīti, auduma spilventiņu, ko varēs izmantot vairākkārt.

6. Trauku mazgāšanas sūkļus, kuras bieži jāmaina, aizvieto ar koka birstītēm.

7. Tā vietā, lai pirktu ūdeni pudelēs, pildi to vēlreiz lietojamās stikla, metāla pudelēs. Ja nepieciešams, ūdeni var filtrēt.

8. Izmanto metāla skuvekļus, kam nepieciešams tikai nomainīt asmeni.