Kad Ivo Fomins beidza Liepājas 5.vidusskolu, viņš saprata, ka jāiegūst arī kāda specialitāte. Padsmitniekam tētis ieteica studēt automehāniku Kandavas Sovhoztehnikumā. Bet – atvase izgāzās iestājeksāmenā. Mierinājuma vietā Ivo no tēta saņēma bārienu un ieteikumu ātrāk mājās nerādīties, kamēr nebūs iestājies tehnikumā, lai arī kāda profesija tā būtu. Pamatskolas absolventiņam lielas izvēles nebija. Un tā nu pašlaik slavenais mākslinieks kļuva par pavāru – tehnologu, par ko tagad ir ļoti priecīgs.

Ivo nebija no čaklākajiem Kandavas Sovhoztehnikuma audzēkņiem. Viņu vairāk interesēja darbošanās turienes ansamblī un “Neptūnā”. Arī skolotāji ievēroja viņa aizraušanos ar dziedāšanu, taču, novērtējuši audzēkņa talantu, paviršību mācībās nenosodīja, bet tieši otrādi – mazliet pievēra acis un pat deva atlaides. Bet tas nebūt nenozīmē, ka no Ivo tādēļ būtu iznācis slikts pavārs. Kandavā viņš atklāja, ka Dievs piešķīris arī talantu uz ēdiena gatavošanu.

Aizņemtības dēļ mūziķim gan nesanāk bieži to apliecināt, bet, ja ir brīvs laiks, viņš labprāt rosās virtuvē. “Taisu to, kas ienāk galvā, visbiežāk tie ir otrie ēdieni un zupas,” stāsta Ivo. Viņš savai ģimenei labprāt gatavo karbonādes, kotletes, vistu akniņas vai kādus citus gaļas ēdienus. Visbiežāk ģimenes galdā ceļ biešu, skābeņu vai frikadeļu zupu. Viens no pēdējā laika bumiem ir siera zupa, ko liepājnieks noskatījis ārzemēs.

Apceļojot svešas valstis, Ivo ar sievu Ivetu mēdz apmeklēt restorānus vai kafejnīcas, ne tikai lai nobaudītu tās zemes nacionālos ēdienus, bet arī tāpēc, lai varētu papildināt savu ikdienas ēdienkarti. Tā kā mūziķim ir laba garšas atmiņa, viņam pasniegtā ēdiena sastāvdaļas nav jāpieraksta uz salvetēm. Ivo patīk eksperimentēt, tāpēc atmiņā atsauktos svešzemju ēdienus viņš papildina ar pārtikas produktiem un garšvielām, kas pašam vislabāk garšo un bagātina ēdiena garšas buķeti. Sieva Iveta, nogaršojusi “Izcilo lazanju”, atzinusi, ka šā ēdiena gatavošanā Ivo itāliešus ir krietni apsteidzis.

Pēdējā laikā Ivo sācis arvien biežāk izmantot olīveļļu, kas iecienīta daudzās ārvalstīs un arvien populārāka kļūst arī pie mums. To viņš lieto, gan cepot ēdienu, gan pievienojot svaigiem salātiem. Garša tiešām esot daudz aromātiskāka un labāka nekā ar parastajām eļļām. Arī bērni to pozitīvi novērtē. 

“Man patīk asi ēdieni, bet, protams, tos neēdu katru dienu. Ja gribu ko stiprāku, tad pagatavoju pupiņas ar malto gaļu un čili,” stāsta dziedātājs. Taisīt asus ēdienus dienu no dienas Ivo nevar atļauties arī tāpēc, ka viņam ir divi dēlēni, kuriem šāda maltīte ne visai garšo un nav arī vēlama.

Ivo atzīst, ka nav izlepis un ēd pilnīgi visu. Taču viņa dēlēni Ričards un Deivids mēdz iebilst pret šo to, piemēram, sīpoliem. Gatavojot ēdienu ģimenei, no tiem ir jāatsakās vai arī puikām gudri jāiemāna. Ja saprot, ka ēdiens bez sīpola garšas nebūs pilnīgs, Ivo iesaka veselu sīpolu iemest topošajā ēdienā un pirms pasniegšanas izzvejot laukā.

Protams, kā gan var iztikt bez našķiem! Pašlaik Fominu ģimenē iecienīti auzu pārslu cepumi, kuri ir garšīgi, veselīgi un viegli pagatavojami. Ivo un Iveta šajā procesā cenšas iesaistīt abus dēlēnus. Šo cepumu gatavošana viņiem ir pa spēkam, tāpat kā raugu pankūkas, kuras īpaši labi saderas ar sasmalcinātām zemenēm. Jā, tās pašlaik Fominiem ir topā! Zemenes četrotne ēd ar saldējumu, putukrējumu vai pienu.

Dziedātājs uz pārtikas cenām veikalos daudz neskatās, bet pērk to, kas vislabāk garšo. Bet, ja izdodas ko ietaupīt, tad tas, protams, ir ļoti labi. Kādreiz viņa ģimene mēdza pirkt limonādes un sulas, bet reiz kādā ekskursijā atklājuši, ka paši var pagatavot lielisku dzērienu, kas garšo gan lieliem, gan maziem. Ivo stāsta, ka uzvārītā, siltā ūdenī vajag ielikt kumelīšu un piparmētru tējas maisiņu, pievienot dažas ēdamkarotes cukura un ļaut kādu laiku pastāvēt. Tad uzlējumu atšķaida ar aukstu ūdeni. Kas sanāk? Garda ledus tēja.

Ivo gatavo ne tikai savai ģimenei, bet arī viesiem. Jautāts, ar ko viņš cienātu cilvēkus, kuri būtu atnākuši uz tikko klajā nākušā albuma “Ivo Fomina labākās dziesmas” prezentācijas ballīti, dziedātājs atbildēja, ka rosolu. “Jo tam ir daudzas sastāvdaļas, kuras ir samaisītas. Arī albums ir sanācis tāds rosols – tajā apkopotas dažādas dziesmas, kuras esmu izpildījis jau no agras jaunības.”           

Fomkas siera zupa

1 lielu burkānu sarīvē skaidiņās, šķēlītēs sagriež 100 g šampinjonu un 150 gramus liesa šķiņķa. Visu uz pannas apcep sviestā. Tad to ieceļ zupas katlā kopā ar 50 g sviesta un pielej pusotru litru ūdens. Pieliek klāt veselu sīpolu, ko beigās izņem ārā no zupas. Kamēr viss vārās, šķēlītēs sagriež kartupeļus. Tos liek tik daudz, cik biezu zupu vēlas. Zupai pievieno kartupeļus un gaida, kad tie paliks mīksti. Pašu pēdējo pievieno vienu vai divas paciņas kausētā siera “Dzintars” bez piedevām. Garšvielas liek pēc paša gaumes, beigās zupai var piekaisīt sasmalcinātas dilles.

Izcilā lazanja

Veikalā iegādātās lazanjas plāksnītes uz piecām minūtēm ieliek verdošā ūdenī, lai būtu mīkstākas. Kamēr tās apžūst, uz pannas apcep un apsautē 500 g maltas liellopu gaļas, kurai pievieno garšvielas pēc katra paša gaumes. Tad sagriež nelielos kubiciņos divas lielas paprikas, sīpolus un sēnes. Un apcep. Šo masu pievieno izsautētajai gaļai. Vēl pievieno 300 g sarīvēta siera un tomātu mērci.

Lazanjas plāksnītes liek cepeškrāsnij piemērotā traukā ar augstām malām, ko ieziež ar sviestu. Plāksnītes liek kārtām, kurām pa vidu ieziež pagatavoto masu. Var likt vienādu masu, bet var kādā kārtā likt ko citu, piemēram, rīvētu sieru un tomātu šķēlītes. Pa virsu pārber sarīvētu sieru.

Auzu pārslu cepumi

100 gramu sviesta izkausē ūdens peldē. Nedaudz atdzisušam pievieno 150 g cukura un olu. Iemaisa ēdamkaroti miltu un tējkaroti cepamā pulvera. Beigās liek 300 auzu pārslu (parastās, ne ātri pagatavojamās). Masu liek nelielām piciņām uz plāts, kas pārklāta ar cepamo papīru, veidojot plānas pankūciņas. Cep līdz 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī 6–8 minūtes.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”

Arī Ivo Fomins bieži vien izlīdzas ar veikalos pirktu silto ēdienu, bet, ja ir laiks, viņš pats labprāt gatavo maltītes – tās noteikti ir daudz gardākas.