Latvijā modes industrijā darbojas ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuri veido pasaules tirgū konkurētspējīgas kolekcijas, tomēr Latvijā cilvēki par modes aktualitātēm neinteresējas. Vienlaikus iedzīvotāju ģērbšanās stils nav garlaicīgs, intervijā “Rietumu radio” sacīja Liepājas Modes un mākslas studijas vadītāja Tatjana Jaremčuka.

“Man patīk, ka cilvēkiem ir izveidojies savs stils un pēc apģērba var spriest par cilvēka raksturu un ieņemamo amatu,” sacīja Jaremčuka. “Mūsdienās apģērbu piedāvājums veikalos ir ļoti plašs un cilvēkiem dota iespēja arī drēbēm parādīt, kāds viņš ir kā personība.”

Daudzi cilvēki gan uzskata, ka apģērbs ir nebūtiska ikdienas sastāvdaļa, tomēr ar skaistām un krāsainām drēbēm cilvēki var palīdzēt sev justies labāk, sacīja Jaremčuka.

“Protams, tā nav svarīgākā lieta pasaulē, tomēr mēs visi ģērbjamies un vide, kurā atrodamies, mūs ietekmē un iedvesmo,” sacīja Jaremčuka, piebilstot, ka tas attiecas ne tikai uz apģērbu, bet arī apkārtējo vidi kopumā.

Modes eksperte uzsver, ka Latvijas modes dizaineru veidotās kolekcijas ir atbilstošas pasaules modes tendencēm un Latvijā ir daudz izcilu talantu, kuriem turklāt raksturīgas ne tikai idejas, bet arī ļoti kvalitatīvs izpildījums.

Viņasprāt, Latvijas modes industrijai ir ļoti liels potenciāls izaugsmei, jo, piemēram, tik daudz apakšveļas ražošanas uzņēmumu, cik Liepājā, “nekur citur Latvijā noteikti nav, bet arī ārzemēs vēl vajadzētu pameklēt”.

Kā liecina Latvijas Veļas ražotāju asociācijas apkopotie dati, Liepājā darbojas vairāk nekā 50 veļas ražošanas uzņēmumu, kuros tiek nodarbināti aptuveni 3000 cilvēku. Tekstila nozares uzņēmumi Liepājā viena gada laikā saražo aptuveni desmit miljonus krūšturu.

Pēdējos gados modes tendences dažādos pasaules reģionos kļūst arvien līdzīgākas, tomēr cilvēku izpratne par modi Eiropā un Austrumos vienmēr būs atšķirīga.

“Lai cik dīvaini tas nebūtu, Austrumi skatās uz Eiropu un no tās ļoti iedvesmojas,” stāsta Jaremčuka. “Patlaban modes tendences austrumu valstīs kļūst mierīgākas un cilvēkiem kļūst svarīgi, kā viņi jūtas. Padomju laikos bija tā – nekas, ka sāp vai grauž, galvenais, lai būtu skaisti. Tagad tā vairs nav.”

Kā stāsta Jaremčuka, Latvijā cilvēki arvien biežāk izvēlas drēbes, kas ir ērtas, savukārt austrumu valstīs vairāk dominē spilgtums un “pārpucētais stils”. Vienlaikus, arī ērtas drēbes var būt košas un skaistas.

“Daudzi cilvēki uzskata, ka apģērbs ir nebūtiska ikdienas sastāvdaļa, tomēr ar skaistām un krāsainām drēbēm cilvēki var palīdzēt sev justies labāk,” sacīja Jaremčuka. “Apģērbs var būt arī kā krāsu terapija.”