Jūrmalas parkā sastaptie skeitbordisti – Klāvs Laivenieks, Raitis Freimanis un Arvis Nazarenko – sezonu uzsākuši jau martā, uzreiz, kad nokusis sniegs. Viņi ļoti vēlētos, lai Jūrmalas parkā tiktu uzstādītas jaunas konstrukcijas, kur trenēties un apgūt ekstrēmos sporta veidus gan pašiem, gan arī citiem.

Līdzšinējās ir stipri nolietotas un jau apdraud apmeklētāju drošību.

Visdrošākā vieta – Jūrmalas parks

Kad tiekamies ar jauniešiem, laiks ir vienkārši ideāls – spīd silta pavasara saulīte, vēja praktiski nav. Arvis piekrīt, ka labākus laika apstākļus skeitošanai nevar vēlēties. Pretvējš radītu grūtības ieskrējienam. Jūrmalas parkā viņš ir jau no diviem pēcpusdienā. Kad runājamies, Arvja draugi uz rampas mēģina dažādus trikus, ko noskatījuši internetā no profesionāļiem, galvenokārt youtube.com. Viņi uz Jūrmalas parku nāk vismaz reizi divās dienās, bet, kad sāksies vasaras brīvlaiks – katru dienu. ”Citreiz atnākam un vienkārši pasēžam, citreiz – visu laiku braukājam,” viņš saka, tādējādi tas izvērties jau par dzīvesveidu. ”Ir sava veida tusiņš,” piekrīt Arvis, jo nolasās līdzīgi domājošie. Vai to var nosaukt arī par sava veida pieredzes apmaiņu? ”Jā,” smaidot pamāj jaunietis.

Katru gadu rudenī no Jūrmalas parka konstrukcijas tiek aizvestas, pavasarī – atgādātas atpakaļ. Taču mierā jaunieši neliekas arī ziemā – tiek skeitots gan pa pilsētu, gan Olimpiskā centra pagrabstāvā, gan veikala ”Matti X” speciāli izveidotajās telpās. ”Taču pārsvarā braukājam pa pilsētu,” pastāsta Arvis. ”Populārākā vieta ir promenāde. Kamēr netika atjaunots Mirdzas Ķempes piemineklis, braukājām arī tajā laukumā, taču pēdējo reizi tur iekūlāmies nepatikšanās. Policija izteica brīdinājumu. Tāpēc tagad uzturamies tikai Jūrmalas parkā, jo šeit ir visdrošāk,” sapratis Arvis.

Raibā sabiedrība sadzīvo labi

Ekstrēmo sporta veidu parku izmanto trīs veidu aktīvisti – skeitbordisti, BMX braucēji un bleizeristi. Kā novērojis Arvis, visvairāk ir BMX cienītāju. Reiz viņam pat ir izdevies saskaitīt 30 riteņus vienuviet! Skeiteristi pagaidām ir mazākumā, jo arī bleizeristu ir diezgan daudz. Tāpēc loģisks ir jautājums – kā sadzīvojat? Arvis smaidot atbild, ka dažreiz nākas pacīnīties par vietu: ”Vai mēs kādu aizraidām prom, vai nu viņi – mūs.” Vecuma amplitūda ir no septiņiem līdz 23 gadiem. Un pārsvarā tie ir skolēni, kas nāk pēc skolas. ”Tā kā jaunie vēl meklē, kas īsti patīk un ar ko viņi vēlētos nodarboties, iespējams, no kāda bleizerista izaugs nākamais xeris vai skeiteris,” spriež Raitis. Lai kļūtu par labu skeitbordistu, ir jābūt pacietīgam. ”Tāpēc arī esam mazāk, jo tas ir grūti,” viņš smejas. Meiteņu viņu pulciņā gan nav, tāpat kā starp aktīviem BMX braucējiem un bleizeristiem. ”Sanāk tāda vīriešu padarīšana,” piekrīt Arvis.

Sarunas laikā bieži vien puiši piesauc Enkuru (Jānis Enkuzēns – aut.piez.), kas šobrīd aktīvās skeitera gaitas ir beidzis. Agrāk viņš jauniešus mācījis. Jūrmalas parkā ekstrēmā publika katru gadu nomainās – kāds aiziet, kāds pienāk klāt. Daudzi devušies uz ārzemēm, taču kopējais skaits ir konstants. ”Tā ir vairāk pusaudžu lieta. Ārzemēs onkulīšu ar bārdām un sirmiem matiem braukā. Pie mums tā nav,” novērojis Arvis. Ienākt skeiteru sabiedrībā nav grūti. Galvenais, lai viņš ir sakarīgs. ”Tad nekādu problēmu,” smaidot piebilst Raitis.

Skeito savam priekam

Visi trīs puiši skeito apmēram sešus gadus. Arvis iedvesmojies no datorspēlēm, kur galvenais tēls bijis profesionālais amerikāņu skeiteris Tonijs Hauks. Savukārt Raitis nopircis dēli pēc tam, kad redzējis vienam paziņam. ”Iepatikās uzreiz,” viņš atzīstas. Ar Klāvu bijis līdzīgi – draugi sākuši braukāt un viņš līdz ar tiem. Šo gadu laikā Arvis vienreiz ir salauzis roku, pārējie pagaidām ir tikuši sveikā cauri. Visbiežāk skeitbordisti izmežģī potītes, kā arī savaino kājas, pastāsta jaunieši. Un par spīti tam neviens no viņiem neizmanto aizsargus. ”Traucē un nav ērti,” skaidro Arvis.

Ar skeitu jaunieši nodarbojas savam priekam. Svaigs gaiss, nav noteikta režīma, jo var nākt, kad ir laika, turklāt var izpausties darot brīvi, ko gribas – labumus uzskaita puiši. ”Sportiņš ir riktīgs,” saka Arvis. ”Treniņā tu pavadi dažas stundas, bet šeit visas dienas garumā kaut ko dari.” Pirms tam Arvis sešus gadus nodarbojies ar basketbolu, bet tad sapratis, ka īsti nepatīk komandas sporta veids. ”Gribēju individuāli izpausties,” viņš paskaidro. Dēļu jauniešiem bijis tik daudz, ka ne saskaitīt. Sevišķi ātri nolietojoties virsējais dēļu kociņš – sezonā tie aizejot vismaz četri. Un tie nav no lētajiem – to cena svārstās no 25 līdz 40 latiem. Sistēmas riteņi kalpo ilgāk un nav tik bieži jāmaina. Kopumā skeitera dēlis izmaksā aptuveni 100 latus. Jaunieši nolietotās detaļas pērk pa daļām.

Vai neviens no viņiem nav domājis izmēģināt ko citu no ekstrēmajiem sporta veidiem? ”Vienreiz mēģināju ar BMX. Dabūju ar pedāli pa kaulu tā, ka kādu laiku nevarēju paiet. Vairāk negribu,” sapratis Arvis. Raitis piebilst, ka vienkārši pārvietoties ar riteni ir ok, bet trikus taisīt – nē.

Kāpēc neatbalsta ekstrēmo sporta kultūru?

Puiši atminas tos laikus, kad arī Liepājā tika organizētas sacensības skeiteriem. Tas noticis pašā skeitparka atklāšanas sākumā, kad vēl konstrukcijas bijušas jaunas. Tagad viņi braukā uz citām pilsētām, jo Liepājā vairs nekas tāds nenotiek.

Jaunieši uzskata, ka ekstrēmo sporta veida kultūra Liepājā būtu vēl populārāka, ja būtu sakārtota vieta, kur nākt un trenēties. ”Jau pēdējos piecus gadus pilsēta par mums nedomā,” skumji secinājis Arvis. Pirms vairākiem gadiem uzstādītajās konstrukcijās tagad parādījušās šķirbas, dažas pat deformējušās. Diendienā trenējoties, viņi zina, kur var un nevajadzētu braukt virsū. Arī sastaptie bleizeristi – vienpadsmit gadus vecie Toms Jānis Šaķis un Linards Odiņš – ir piesardzīgi, un piekrīt, ka vietām ir bīstami. Abiem ir uz ceļiem aizsargi, ķivere galvā ir tikai vienam – Linardam. ”Braukt ar roļļiem esmu sācis tikai nesen, tāpēc ķiveri vēl neesmu paspējis nopirkt,” taisnojas Toms Jānis, taču piebilst, ka noteikti to izdarīs.

Kā vienu no labākajiem skeitparkiem Latvijā Arvis un viņa draugi atzīst Ventspilī izveidoto. ”Tur ir plašums un ir daudz ko darīt, jo izvietoti dažādi objekti. Žēl, ka vietējie to līdz galam nenovērtē,” piebilst Arvis, tādējādi vēlreiz paužot skumjas par nožēlojamo situāciju, kas ar gadiem izveidojusies Liepājas skeitparkā.

Arvis Nazarenko (no kreisās) un Klāvs Laivenieks uz konstrukcijām mēģina dažādus trikus, ko noskatījušies internetā no profesionāļiem. Un Jūrmalas parks ir lieliska vieta, kur pašiem mācītos un gūt pieredzi, kā arī satikt sev līdzīgi domājošos.