Dažs labs jautā, kā gan mūsu Mūzikas vidusskolai sakrājies tik daudz gadu? Der atgādināt, ka 1922.gadā tika dibināta Liepājas Tautas konservatorija, kas pastāvēja 23 gadus. Mūzikas vidusskola ir tās tiešā mantiniece un jau 62 gadus tās muzikālās izglītības tradīciju turpinātāja. Mūzikas vidusskolu tūlīt pēc Otrā pasaules kara 1945.gadā  gandrīz vai uz krāsmatām Ausekļa ielā 11/13 izveidoja tās pirmais direktors Valdis Vikmanis, kurš skolu vadīja 42 gadus. Kopš 1996.gada to līdz šai dienai vada Zita Karlsone. Direktore kopā ar pedagogiem nolēmusi skolas 85.gadadienu atzīmēt nevis ar absolventu salidojumu un plašām svinībām, bet gan ar trīs koncertu ciklu “Spēlē jel, spēlmani!” – audzēkņu, pedagogu, bet nobeigumā, 3.maijā uzstāsies skolas absolventi. 

“Domāju, ka šis nav tik apaļš gada skaitlis, tāpēc lielāku uzmanību pievēršam paveiktajam, savu audzēkņu un pedagogu spējām. Kad pienāks 90 gadu jubileja, tad būs pamats lielākiem svētkiem,” saka Zita Karlsone. “Bet šoreiz vairāk uzmanības pievēršam tagadnei, mūsu audzēkņu un skolotāju pašreizējiem sasniegumiem.”

Ne velti jubilejas reizē melngailieši izvēlējušies zīmīgas Olafa Gūtmaņa dzejas rindas:

Un visa mana tauta dzied.
Aug dziesmas dvēsele
No sīkas sēklas. Saknes, izpinušas
Šo dziesmu zemi, sabalsojas asnos,
Šalc svētozolos, elku liepās
Un likteņupēs dun.

“Aug dziesmas dvēsele no sīkas sēklas”, tāpat kā no Mūzikas vidusskolas daudziem simtiem audzēkņu no Liepājas tālākos ceļos aizgājuši neskaitāmi mūzikas skolotāji, orķestru un mūzikas grupu mūziķi, vokālisti, komponisti utt., no kuriem daudzi šodien ir tuvu un tālu pazīstami mākslinieki. Vairāki absolventi tagad ir Liepājas Simfoniskā orķestra vai citu orķestru mūziķi, savukārt daļa no viņiem atgriežas skolā jau par pedagogiem. Atzīmējot skolas 85.gadskārtu, melngailieši izvēlējās atskatīties tieši uz pēdējo piecgadi – “kādi esam un ko sasnieguši”, jo tas ir posms, kad pagājis lielo pārmaiņu un sarežģījumu laiks un jaunieši sevi un savas spējas var apliecināt ne tikai Latvijas mērogā, bet arī starptautiskajā arēnā.

Melngailieši vienmēr aktīvi piedalījušies Liepājas kultūras dzīvē. Ja savulaik visu pasūtīja un noteica pilsētas vadītāji, tad tagad skolas pedagogiem pašiem jāraksta projekti, vairāk vai mazāk jāmeklē finansiālais atbalsts, jāizvērtē iespējas un jādomā, kur un kādos starptautiskos konkursos piedalīties, jo tas daudzējādā ziņā parāda pedagogu un audzēkņu profesionālo varēšanu un nenoliedzami ceļ skolas prestižu.

Protams, visaktīvāk koncertdzīvē iznāk piedalīties skolas koriem. Dziedātājiem ir laime, ka viņi var pārsteigt klausītājus ne tikai ar savu dziedājumu, bet arī ar oriģināldziesmām, jo pašiem ir savi komponisti. Vispirms jāmin bijušais skolas direktors komponists Agris Engelmanis un viņa pienesums latviešu mūzikai kopumā. Viņam seko jaunākais kolēģis Andris Kontauts, kura radītās dziesmas un lielākas formas skaņdarbi ieguvuši augstu novērtējumu valsts mērogā un kurš pats kopā ar skolas kori regulāri dzied gan dažādās koncertzālēs, gan baznīcās. Ne velti šāda radoša gaisotne un arī Mūzikas akadēmijas profesora komponista Romualda Kalsona pedagoģiskais darbs ļāvis skolas audzēkņiem gūt ļoti labus rezultātus jaunrades konkursos.

Liepājas Tautas konservatorijas direktori:
ērģelnieks Ādolfs Ābele (1922–1924),
ērģelnieks un kordiriģents Jānis Turss (1924–1926),
vijoļspēles pedagogs, arī Liepājas operas direktors
Teodors Andersons (1926–1944).

Liepājas Mūzikas vidusskolas direktori:
diriģents Valdis Vikmanis (1945–1987),
komponists Agris Engelmanis (1987–1996),
koncertmeistare Zita Karlsone – no 1996.gada.

Rīt E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas 85.gadskārtai veltītā koncertcikla svinīgajā nobeiguma vakarā muzicēs skolas absolventi. Koncerta pirmajā daļā skanēs klasiskā mūzika, kuru izpildīs pēdējo piecu gadu absolventi Kristīne Šmite (klavieres), Māris Ziemelis (čells), Gints Sapietis (vijole), Līga Laugale (klavieres), Baiba Sungale (klavieres), Ingus Vanags (vokāls) un Jevgēņijs Pastuhovs (akordeons). Bet koncerta otrajā daļā muzicēs Latvijā labi pazīstami mūziķi Jolanta Gulbe, Igo, Aivars Hermanis, Vilnis Krieviņš, Mārtiņš Burkevics un Juris Kristons. Viņu izpildījumā skanēs roks un popmūzika.

Piemēram, starptautiskajā bērnu kameransambļu konkursā “Muzicējam kopā ar draugiem” 2005. un 2006. gadā 1.vietas ieguva stīdzinieki J.Baltābols, A.E.Kolerta un Z.Loceniece (pedagoģes L.Baltābola un A.Poļanska). 2004.gadā 3.vietu Starptautiskajā garīgās mūzikas konkursā 3.vietu izcīnīja Vokālās nodaļas audzēkne I.Dreimane (pedagoģe N.Tilgale), bet šogad Starptautiskajā T.Reitera jauno diriģentu konkursā 3.vietu ieguva J.Almanis (pedagogs A.Lekstutis).

Pašlaik 7 profesionālās vidējās un 5 profesionālās ievirzes izglītības programmās strādā 94 pedagogi. 380 audzēkņu tās apgūst 7 nodaļās: Taustiņinstrumentu spēles, Stīgu instrumentu spēles, Pūšamo un sitaminstrumentu spēles, Kordiriģentu, Vokālajā nodaļā, Mūzikas vēstures un teorijas, kā arī Vispārizglītojošo priekšmetu nodaļā. Katra no nodaļām var lepoties ar savu audzēkņu sasniegumiem dažāda līmeņa (valsts un starptautiskos) konkursos, kuros izcīnīti laureātu nosaukumi un iegūtas pirmās trīs godalgotās vietas. Kopš 2001.–2002. mācību gada skolu absolvējuši 155 jaunie mūziķi. Pēdējos piecos gados 38 abiturienti turpina muzikālo izglītību Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā.

Pavisam skolā ir četri kori: vidusskolas jauktais koris “Mare” (diriģents A.Kontauts), diriģentu nodaļas mācību koris (diriģente G.Vite), meiteņu koris (A.Kontauts) un zēnu koris (diriģenti A.Berga un J.Ločmelis). 2002.gadā jauktais koris “Mare” (diriģents A.Lekstutis) guva pirmos lielos panākumus ārpus Latvijas – Francijā, kur ieguva 3.vietu Starptautiskajā koru konkursā Tūrā. Bet 2003.gadā skolas meiteņu koris (diriģents A.Kontauts) izcīnīja 1.vietu un Grand Prix XIV Starptautiskajā S.Šimkusa koru konkursā. Šogad kori un audzēkņi piedalījās arī lielajā (starp citu, Liepājas Mūzikas vidusskolas kādreizējo audzēkņu) Ainara Virgas un Guntara Rača projektā – mūziklā “Liepājas stāsts”.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas Mūzikas vidusskolas bijušie audzēkņi, tagad pazīstami mūziķi Aivars Brīze (aizmugurē), Zigmars Liepiņš un Aivars Hermanis skolas 80.jubilejā 2002.gada aprīlī.