Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Enerģijas lādiņš džeza ritmos un bezmiega nakts

Enerģijas lādiņš džeza ritmos un bezmiega nakts
28.04.2008 21:26

0

Atslēgvārdi

Ar sešiem lieliskiem koncertiem aizvadīts 3.starptautiskais džeza mūzikas festivāls “Aile Jazz”. Par pirmajiem trim koncertiem pirms divām nedēļām jau dalījāmies iespaidos. Tagad vēl pavisam svaigas izjūtas klausītājos valda par trim pēdējiem džeza mūzikas svētku priekšnesumiem tikko pagājušajā piektdienā un sestdienā.

Kad ar vienu roku dod, bet ar otru atņem

Piektdien Rožu laukumā liepājnieki un pilsētas viesi tika aicināti uz festivāla vienīgo brīvkoncertu “Bigbendu diena”. Ar savu muzicēšanu iepriecināt klausītājus bija ieradušies Jelgavas, Šauļu un Liepājas bigbendi un kopā ar viņiem solisti Kristīne Svolkinaite, Aleksandrs Vasiļenko un Intars Busulis. Parasti cilvēkiem džeza mūzika asociējas tieši ar bigbendiem, jo lielāka vai mazāka orķestra (parasti ir 12 līdz 25 mūziķi) priekšnesums dod bagātīgu, sulīgu skanējumu. Visi trīs orķestri ir pietiekami pazīstami un iecienīti.

Kurš gan vēl Latvijā nepazīst Raita Ašmaņa vadīto “Jelgavas Big Band”. Jelgavniekiem ir plašs repertuārs, variējot starp džezu, izklaidējošu mūziku un popmūziku, netiek aizmirsti arī klasiskā džeza skaņdarbi. To visu bija prieks dzirdēt brīvkoncertā, kurā kopā ar šo orķestri dziedāja Intars Busulis un bišķiņ, kā teica pats mūziķis, uzspēlēja savu instrumentu – trombonu.

Apmēram pēc stundas uz brīvdabas skatuves kāpa festivāla viesi no Lietuvas – Romualda Jankusa vadītais “Šauļu senioru Big Band’. Šis pieredzes bagātais orķestris (ne velti senioru) daudz koncertējis kopā ar pazīstamiem solistiem arī ārvalstīs, bet Liepājā uzstājās kopā ar Baltijas jauno džeza izpildītāju konkursa “Sony Jazstage 2007” uzvarētāju Kristīnu Svolkinaiti.

Dienas koncertā pēdējie klausītāju priekša nāca mājinieki –Jēkaba Ozoliņa un Ulda Locenieka vadītais “Liepājas Big Band”. Nākamā gada rudenī tas atzīmēs savas darbības 10 gadus. Publika ar nepacietību gaidīja savu Liepājas čali, tolaik sauktu par Džimiju, bet tagad jau Krievijas titulēto labāko blūza ģitāristu Aleksandru Vasiļenko. Priekšnesumā skanēja Fila Kolinsa jazz band repertuāra darbi un virkne citu. Tikai daudzi gaidīja, ka vairāk muzicēšanas iespēju būs dots Vasiļenko, lai varētu izbaudīt viņa spēles meistarību.

Koncerts bija brīnišķīgs, un tomēr tas daudziem liepājniekiem nesa sarūgtinājumu. Bigbenda diena varēja izvērsties par grandiozu notikumu, kuru noteikti būtu apmeklējuši tūkstotis vai vairāk cilvēku, bet nekā… Faktiski to dzirdēja mazs klausītāju loks – galvenokārt pensionēti ļaudis, māmiņas ar maziem bērniem, no stundām nobastojuši jaunieši un daži no darba brīvāki ļaudis. Iemesls ļoti vienkāršs un prozaisks – cilvēki pa dienu strādā. Iznāca tā, ka festivāla organizatori ar vienu roku pasniedza skaistu dāvanu, bet ar otru roku to tūlīt atņēma. Ļaudis pat nebija pamanījuši, ka koncerts ielikts darba dienā, un bija gatavojušies to apmeklēt kolektīvi.

Butmana un Busuļa duelis

Acīmredzot tikai kādas īpašas zvaigžņu stāvokļa sagadīšanās dēļ liepājniekiem bija laime piektdienas vakarā burtiski stāvgrūdām pilnajā Liepājas teātrī dzirdēt izcilo, patiesībā vienu no labākajiem saksofonistiem pasaulē Igoru Butmanu un viņa vadīto Krievijas džeza orķestri koncertā “Igora Butmana zvaigžņu parāde”. Butmans un viņa orķestris kopā ar džeza pasaules slavenībām daudz koncertē ASV, visvairāk tieši Ņujorkā. Bija reizē pārsteidzoši un patīkami, ka arī tāda zvaigzne kā Igors Butmans agrā bērnībā pabijusi Liepājā un atceras to galvenokārt saistībā ar pludmali un sauli. Taču, kā koncertā pastāstīja pats Igors Butmans, daudz ciešākas saites ar Liepāju saistījušas nesen pāragri mirušo orķestra pastāvīgo komponistu un aranžētāju Vitāliju Dolgovu. Viņš mūsu pilsētā atradis savu nākamo dzīvesbiedri. Koncertā klausītāju starpā bija viņa atraitne un meita. Vitāliju Dolgovu labi atceras džeza mūzikas ēras aizsācēji Liepājā vēl no 70.gadiem. Protams, koncertā daudz skanēja tieši Dolgova kompozīcijas un aranžējumi.

Bet ne mazums dzirdējām arī paša Butmana ekspresīvās improvizācijas gan džeza klasiķu skaņdarbiem, gan viņa oriģinālkompozīcijas deju ritmos, gan tādus romantiskus skaņdarbus kā “Soul Bossa nova” un smeldzīgā “Oči čornije” (“Melnās acis”) u.c. Igors Butmans orķestra neapšaubāms līderis un solists kopā ar saviem ne mazāk izcilajiem mūziķiem publiku aizrāva un uzkarsēja ar savu perfekto un emocionāli piesātināto spēli.

Džezs ir izsmalcināta augstākās klases improvizācija. Ko tas nozīmē, to krāšņi nodemonstrēja mūsu pašu talants – dziedātājs Intars Busulis un nepārspējamais Igors Butmans, kad abi mūziķi iesaistījās improvizācijas duelī – balss un saksofons. Pat daudz piedzīvojušie orķestra mūziķi pagrieza galvas, bet vienam otram neviļus pavērās mute. Tā bija šā festivāla kārdinošākā odziņa, rozīnīte, kādēļ ir vērts gaidīt kaut vai gadu, lai atkal kaut ko tādu dzirdētu. Teātris burtiski uzsprāga aplausu, kliedzienu un svilpienu dārdos! Savukārt Butmans norādīja uz Busuli ar vienu vienīgu izteiksmīgu atzinības žestu – īkšķi uz augšu. Kā šo koncertu precīzi raksturoja festivāla mākslinieciskais vadītājs Jēkabs Ozoliņš, šā vakara enerģijas lādiņš bija tik spēcīgs, ka daudziem sagādāja bezmiega nakti.

Krāšņā, liriski nostalģiskā izskaņa

Lai gan festivālam bija divu nedēļu intervāls, nevienā no koncertiem nebija jūtams atslābums vai kritums. Katrs no tiem notika savā stilā un piedāvāja ko īpašu. Pēc uzspridzinošā un kulminējošā Butmana vakara sestdienas noslēguma koncerts Liepājas teātrī “Džeza mūzikas karuselis” iegriezās liriski nostalģiskās sliedēs, piedāvājot krāšņu skaņdarbu buķeti – gan skandināvu tautas mūzikas aranžējumus, gan smalkas improvizācijas un vairāk vai mazāk pazīstamas, mīļas populāras džeza melodijas, smeldzīgos tango ritmus ieskaitot.

 Karuselī bija sapulcējušies divu valstu – Latvijas un Igaunijas – spožāko mūziķu pārstāvji. Koncerta pirmajā daļā muzicēja komponista un taustiņinstrumentālista Raimonda Macata kvintets un liepājniekiem jau pazīstamie īpašie igauņu viesi – saksofonists Villu Veski, akordeonists Tīts Kalluste un kontrabasists Tāvo Remmels. Katrs no viņiem, tāpat kā Maskata kvinteta mūziķi, kādā no solo izgājieniem nodemonstrēja savu meistarību. Klausītājiem bija iespēja Raimondu Macatu tuvāk iepazīt arī kā mutes harmoniku meistaru, savukārt Tāvo Remmels galvu reibinošā solo spēlē parādīja, ko viņš spēj izvilināt no tāda smagsvara instrumenta kā kontrabass.

Koncerta otrajā daļā publika ne vienreiz vien vētrainus aplausus veltīja arī Liepājas Simfoniskajam orķestrim un diriģentam Jēkabam Ozoliņam. Ne tuvu katrs simfoniskais orķestris spēj elastīgi pārorientēties uz džeza mūzikas daudzveidīgajiem ritmiem. Mūsējie to var. Orķestrim pievienojās gan viesmūziķi, arī eksliepājnieks ģitārists Aleksandrs Vasiļenko, gan arī lieliskās džeza dziedātājas – igauņu zvaigzne Sofija Rubīna ar džeza hitiem, tostarp no Stīva Vondersa repertuāra, un mūsu Inga Bērziņa. Bija mazliet žēl, ka tik maz dziedāja Inga. Viņa kopā ar Liepājas bigbendu būtu bijusi īsti vietā un laikā festivāla atklāšanas koncerta pirmajā daļā, kas nenotika, Latviešu biedrības namā.

Džeza mūzikas svētki ir veiksmīgi aizvadīti. Uz tikšanos nākamgad!

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz