Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 18. augusts

+19°C
Vējš: D 6.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Elena, Ellena, Helēna, Liena, Liene

Ērģeļmūzikas svētkos netrūkst eksperimentu un garīgas pacilātības

Atslēgvārdi mūzika

Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls šogad notiek jau piekto reizi, tātad svētku kliņģerī var ielikt piecas svecītes. Šo gadu laikā festivāls parādījis, ka tam ir stabila vieta pilsētas kultūras dzīvē. Vēl vairāk – klausītāji to gaida ar nepacietību, jo šīs septembra dienas līdzās varenajam ērģeļu skanējumam allaž nāk ar kādu pārsteigumu. Tie ir bijuši gan gaismas efekti, gan baroka deju ansamblis, džezs, kokļu trio, dažādi kori. Ko gan Lotars Džeriņš izdomājis šoreiz? Jā, fantāzijas viņam netrūkst, un jau pirmais festivāla koncerts nāca ar nebijušu eksperimentu: ērģeles un lelles.


Rotaļīgais sākums

Festivāla atklāšanas koncerts "Brīnumzemē" ērģeļu stabulēs lika ieklausīties caur mazās Alises izjūtām – tas bija brīnums, prieks, dažkārt arī pārdomas. Mērķauditorija šoreiz bija mazie klausītāji, kuri visai omulīgi iekārtojās uz grīdas pie teātra priekškara pie altāra, lai uzmanīgi sekotu Alises un Zaķa piedzīvojumiem. Leļļu teātra "Maska" aktieri Agita un Pēteris Trupi veidoja labu kontaktu ar mazajiem, kuri viņiem labprāt atbildēja.
Bet vienai daļai publikas uzmanība bija sadalīta un nedaudz traucēja iejusties mūzikā. Lieka šķita arī aktieru dziedāšana. Taču vēlreiz liepājniekiem bija iespēja baudīt šobrīd ārpus Latvijas slavenākās ērģelnieces Ivetas Apkalnas brīnišķīgo spēli.
Bet koncerta knifs vairāk slēpās četrrocīgā un četrkājīgā saspēlē ar Lotaru Džeriņu, kuru varēja vērot arī divos ekrānos. K.Sensānsa populārā "Dzīvnieku karnevāla" personāži no jauna atdzima ērģeļu variantā, tādēļ būtu derējis kāds komentārs. Bet Johana Štrausa "Radecka maršs", kuru klausoties nevar neaplaudēt, vienoja visus priecīgā un gaišā izskaņā. Simpātiska un iederīga bija Ivetas Apkalnas speciāli šūdinātā kleitiņa ar priekšautiņu (a la Alise), kā arī Lorara Džeriņa un Normunda Everta (sitaminstrumenti) tērpi. Un, ja mazais klausītājs, kuram tā varbūt bija pirmā satikšanās ar ērģeļmūziku, uz brīdi tajā ieklausījās, tad mērķis ir sasniegts.


Nopietnais turpinājums

Izskanot sestdienas koncerta pēdējam akordam, bija divējādas izjūtas. Pirmkārt, prieks un lepnums par bagātību, kas mums pieder – Sv.Trīsvienības baznīcas varenās, vienreizējās ērģeles. Tās meistara profesora Tālivalža Dekšņa rokās Olivjē Mesiāna opusā "Dievs mūsu vidū" izskanēja īpaši grandiozi. Otrkārt, pārliecība par to, ka latviešu ērģeļspēles turpmākais liktenis ir drošās rokās, jo šajā vakarā iepazinām četras jaunas ērģelnieces.
Koncertā "Jubilārs un jaunie talanti" muzicēja profesora T.Dekšņa maģistrantes, kuras savu ērģeļspēli slīpējušas viņa vadībā. Taču tā ir tikai neliela daļa no profesora izaudzinātajiem ērģelniekiem. Iveta Apkalna, Ligita Sneibe, Lotars Džeriņš, Aigars Reinis un daudzi, daudzi citi saka paldies savam skolotājam, kuram šogad aprit apaļi sešdesmit. Viņš ir ne tikai pedagogs, rosīgi koncertējošs mūziķis, bet arī erudīts ērģeļu eksperts, daudzu starptautisku ērģelnieku konkursu žūrijas loceklis. Īpaši svarīgs darbs, kuram pieder profesora sirds, ir visu Latvijas ērģeļu apzināšana, dokumentēšana, fotografēšana.
Četras maģistrantes – Līga Vilmane, Larisa Carjkova, Ilona Birģele un Diāna Jaunzeme – veda klausītājus no baroka mūzikas pasaules – no Baha un Bukstehūdes uz mūsdienām – pie Mesiāna un Jermaka.
Bet vēlreiz atgriežoties pie jubilāra spēles, jāatzīmē Jāzepa Vītola "Viļņu dziesmas" meistarīgais pārlikums ērģelēm. "Kā gan Liepājā var bez "Viļņu dziesmas"?" kautrīgi bilst profesors.


Kas ir birbīne?

Tas būtu TV spēles "Gribi būt miljonārs" cienīgs jautājums: vai tas ir augs, putns, varbūt mūzikas instruments? Atbildi uz to deva festivāla svētdienas koncerts Sv.Jāzepa katedrālē, kur uzstājās viesi no Lietuvas.
Birbīne ir lietuviešu tautas pūšaminstruments, kas savā skanējumā apvieno saksofona un klarnetes tembrus. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika izveidots šā instrumenta koncertvariants – soprāna birbīne virtuozai solomuzicēšanai. Tās korpuss nedaudz atgādina klarneti un tiek gatavots no kļavas, oša, ābeles vai bumbieres koka, bet iemutnis, tāpat kā klarnetei, izgatavots no ebonīta. Starptautisko konkursu laureāts, Klaipēdas Universitātes Mākslas fakultātes dekāns Vitauts Tetensks lieliski pārvalda šo instrumentu. Viņš koncertējis daudzās Eiropas valstīs, veicis ieskaņojumus Lietuvas, Kanādas, Zviedrijas un Vācijas ierakstu studijās.
Bet ērģelniece Elena Paradiesa studējusi klavierspēli Lietuvas Mūzikas akadēmijā pie profesores Mūzas Rubackītes, turpinājusi ērģeļspēles studijas Ņižņijnovgorodas konservatorijā. Papildinājusies meistarklasēs, aktīvi piedalījusies konkursos un festivālos, ir asociētā profesore Klaipēdas Universitātes Mākslas fakultātē.
Koncerta programma bija kā tilts no baroka laika uz mūsdienu lietuviešu komponistu mūziku. Pārliecinājāmies, ka birbīnes tembrs un iespējas ir vienlīdz piemērotas gan senajai, gan mūsdienu mūzikai. Instrumenta samtainais dziedājums lieliski izcēla J.S.Baha Ārijas un T.Albinoni populārās Adadžo izteiksmīgās tēmas. Ērģelnieces Elenas Paradiesas saspēle ar birbīni bija saskanīga, tikai dažreiz atgādināja pārāk pianistisku spēles manieri. Neparastākais solo opuss bija Vidmanta Bartuļa "Vīzija", kura pamatā patiesa epizode no J.S.Baha dzīves, kad desmit dienas pirms nāves viņš atguvis acu gaismu. No dziļas, zemas tumsas mūzika pamazām ceļas augšup, bet skaņdarba izskaņā gaiši un apskaidroti atskan dižā meistara mūzikas citāts.


Turpinājums sekos

ar trim koncertiem šās nedēļas nogalē. Katrs no tiem – sava īpaša lappuse ērģeļmūzikas neaptveramajā pasaulē.
Piektdien Sv.Jāzepa katedrālē klausīsimies latviešu māksliniekus – ērģelnieci Larisu Bulavu, vijolnieku Jāni Bulavu un čellistu Māri Villerušu. Viņi koncertam izvēlējušies vācu romantisko mūziku un atskaņos J.Roibkes un J.Reinbergera opusus.
"Krievzemes krātuve" – tā nodēvēts sestdienas koncerts. Tajā ielūkosimies kopā ar 31 gadu veco ukraiņu ērģelnieku Tarasu Bagiņecu, kurš sniegs soloprogrammu. Līdzās Gļinkas, Glazunova un Šostakoviča mūzikai interesi izraisa Mikaela Tariverdijeva divdaļīgā ērģeļu simfonija "Černobiļa" (1.d. "Zona", 2.d. "Quo vadis?").
Festivāls izskanēs svētdien ar Lotara Džeriņa sarūpēto pārsteigumu – vācu režisora Friča Langa 1927.gadā uzņemto melnbalto filmu "Metropolis". Ērģeļu tapiera lomā būs izcilais vācu improvizācijas meistars Ansgars Vallenhorsts. Viņš studējis Vācijā, bet improvizācijas meistarību slīpējis Parīzē pie izcilā ērģelnieka Žana Gijū. Minsterē un Parīzē studējis teoloģiju un filozofiju. 2000.gadā saņēmis Grand Prix 43.starptautiskajā improvizāciju konkursā Nīderlandē, izdevis vairākus ierakstu albumus.  

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Aktīvā zona

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!