Ar pieciem koncertiem Liepājas dievnamos un diviem Rucavas un Kuldīgas baznīcās izskanējis VI Starptautiskais ērģeļmūzikas festivāls. Tas šogad iezīmējās ne tikai ar lieliskiem māksliniekiem un spožiem priekšnesumiem, bet arī ar rekordlielu apmeklētāju skaitu. Ērģeļmūzikas festivāla piektdienas koncerts Lutera baznīcā bija veltīts franču mūzikai. Vakara nagla, protams, bija Gabriela Forē “Rekviēms” ar slavenajiem solistiem Inesi Galanti un Samsonu Izjumovu. Bet ievadījumā profesors Tālivaldis Deksnis uz jauniegūtajām ērģelēm atskaņoja franču komponistu mūziku, turklāt reti dzirdēto.

Saules karaļa Luī XIV galma komponists Fransuā Kuperēns pazīstams ar izsmalcināto rokoko stila klavesīnmūziku. Taču viņš bija arī Versaļas pils ērģelnieks, un koncertā atskaņotais fragments no ērģeļu mesas bija saistošs.

Romantiķa Kamila Sensānsa muzikālajā pūra lādē ir viss – gan operas un simfonijas, gan lieli un mazi formas skaņdarbi, bet vēstures siets izvētījis tikai paliekošo. Viens no komponista pēdējiem opusiem ir “Fantāzija Do mažorā”, kuru profesors T.Deksnis raksturojis kā vienkāršības un impresionisma atspulgu.

Daudzo rekviēmu vidū, kuru autori neskopojas ar dramatisma un ciešanu tēliem, Gabriela Forē “Rekviēms” izceļas ar cilvēcību un maigumu. Tas ir majestātisks un apgarotības pilns. Diriģents Jēkabs Ozoliņš atskaņojumā bija pieaicinājis dziedātājus no vairākiem Liepājas koriem. Un jāsaka, ka šāds apvienotais, ap 80 cilvēku lielais koris tīri labi tika ar uzdevumu galā. Ja “Rekviēma” pirmās daļas likās nedaudz smagnējas un piezemētas, tad, sākot ar “Sanctus”, kur pati mūzika ceļas pretī debesīm, dziedājums kļuva vieglāks un brīvāks. Un tad jau lieliskā Inese Galante solo daļā “Pie Jesu” it kā noņēma ikdienas plīvuru un savā garīgumā pacēla visus. Iespaidīgs bija Samsons Izjumovs, kā likteņa soļos ieklausoties un sadziedoties ar kori “Libera me”. Noslēdzošā daļa “In Paradisum” ar dzidro arfas solo un augšējiem orķestra instrumentu reģistriem tuvina mūs eņģeļiem un paradīzei.

Un kā gan šeit neatgādināt autora teikto, kurš savā ērģelnieka darbā Parīzes “La Madelaine” baznīcā bija spēlējis ne vienu vien sēru mesu, un tāpēc attieksme pret nāvi ieguvusi savādāku skatījumu: “Pretēji nāves mokošajai pieredzei tā tomēr ir prieka pilna, liela svētlaime. Mans “Rekviēms” ir šūpļa dziesma nāvei.”

Žēl, bet atskaņojumam pietrūka īsto ērģeļu skanējuma, jo jaunajām zviedru ērģelēm ir pārāk augsts skaņojums, kuru grūti sabalansēt ar simfoniskā orķestra instrumentiem. Šoreiz ērģelniekam T.Deksnim nācās spēlēt uz mazajām elektriskajām ērģelītēm. Protams, ar laiku to var vērst par labu, bet tas ir citas sarunas vērts temats.

Sestdien, spītējot stiprajam vējam (kaut gan kārtīgam liepājniekam tas tikai tāds pūtiens vien bija), Sv.Trīsvienības katedrāle bija pārpildīta. Un kā gan ne – Ineses Galantes maģiskais vārds kā magnēts atvilināja klausītājus. Iepriekšējā vakarā dziedātais solo G.Forē “Rekviēmā” bija tikai tāda maza iesildīšanās. Šajā vakarā māksliniece bija izvēlējusies “Ave Maria” tēmu cauri gadsimtiem. Tās bija klausītāju iemīļotās Kačīni, Šuberta, Baha–Guno “Ave Maria”, S.Franka “Panis angelicus”, Dezdemonas dziedājums no Dž.Verdi “Otello” pēdējā cēliena. Legato plūdums, apbrīnojams piano, iedziļināšanās katrā detaļā – tas viss vērta Ineses Galantes sniegumu tādā pārdzīvojumā, ka koncerta beigās publika, kājās stāvot, māksliniecei sarīkoja īstas ovācijas.

Otra svarīgākā persona šajā vakarā bija ērģelniece Jevgeņija Ļisicina. Viņas darbīgais mūžs aizritējis neskaitāmos koncertos Rīgas Doma baznīcā, daudzās Eiropas un bijušās Savienības pilsētās. Ierakstīti vairāk nekā 20 diski, veidoti neparasti pārlikumi ērģelēm. Tāds bija arī tovakar kopā ar perkusionistu Māri Zīlmani atskaņotais M.Musorgska klavieru cikls “Izstādes gleznas” pārlikumā ērģelēm ar sitamajiem instrumentiem. Izmantoto sitamo instrumentu arsenāls bija ļoti plašs – no lielām bungām un tantama līdz smalkajam trīsstūrītim un kastaņetēm. Katedrāles velvēs atdzīvojās svītas spilgtie tēli un ainiņas – “Rūķis” un “Limožas tirgus”, “Neizšķīlušos cālēnu balets”, “Vecā pils” u.c.

Festivāla izskaņas koncerts turpat katedrālē, tāpat kā iepriekšējā vakarā, beidzās ar bravo saucieniem. Šoreiz libānietim – parīzietim Naži Hakimam, kurš sajūsmināja liepājniekus, piedevās improvizējot par “Jūriņ’ prasa smalku tīklu”, “Pilsētā, kurā piedzimst vējš” un “Liku bēdu uz akmeņa” tēmām. Lieliska un sirsnīga dāvana Liepājas festivāla klausītājiem. Piecdesmit divus gadus vecais ērģelnieks – komponists pašlaik ir savas slavas zenītā, pieprasīts atskaņotājmākslinieks, improvizētājs un pedagogs visā pasaulē. Tāpēc liels paldies Lotaram Džeriņam par sagādāto iespēju klausīties šo izcilību. Koncertā skanēja tikai N.Hakima mūzika, bet tā bija pavisam jauna krāsa festivāla bagātajā paletē. Šķiet, ka tādu tempu un tembrālo krāsainību šis senais instruments nebija pieredzējis. “Libānas uvertīras” austrumnieciskās intonācijas un ritmi deva klausītājiem jaunus impulsus. Kā maigs akvarelis veidojās “Salve Regina” mūzika. Sakskēbingas draudzei komponētā dāņu garīgo psalmu virkne pārsteidza ar nedzirdētiem tembriem, kurus N.Hakims izvilināja no mūsu ērģelēm.

Pievienojoties Liepājas Simfoniskā orķestra stīgu grupai, izskanēja N.Hakima “Trešais ērģeļkoncerts”. Arī šeit, tāpat kā komponista pārējā mūzikā, bija daudz virtuozitātes, saspringts ritma pulss un metra maiņas. Diriģentam Imantam Resnim un orķestrim tā bija jauna pieredze.

Festivāls noslēdzies ar gandarījumu, tas kļuvis prestižs un labi apmeklēts. Atliek gaidīt jaunu rudeni ērģeļu skaņās.

Aija Engelmane,
Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”