Kļuvuši zināmi vēl vairāki mūziķi un
to kolektīvi, kas 25. un 26. oktobrī uzstāsies mūzikas, mākslas un vietējās
ražas festivāla ”Zemlika” ietvaros Durbē, informē festivāla organizētāji.

Divu
dienu laikā savus koncertus festivālā sniegs instrumentālās ģitāru un
elektroniskās mūzikas apvienība ”Dun Dun”, ērģelnieks un dziesminieks Haralds
Sīmanis, dažādu tautu mūzikas pētnieki Džesika Kenija un Eivinds Kangs (Jessika Kenney & Eyvind Kang) no
Amerikas Savienotajām Valstīm, gados jaunais, bet jau akustiskās ģitāras virtuozs
Kārlis Stenders, kā arī trokšņaini repetitīvais kulta kvartets ”Larsen” no
Itālijas. Jau drīz festivāla programma tiks papildināta gan ar pēdējiem muzikālajiem
priekšnesumiem, gan citām, nu jau par neiztrūkstošām kļuvušam tradicionālās
kultūras, mākslas un izglītojošām aktivitātēm.

”Dun Dun” pēdējos gadus nav uzstājušies bieži, lai neteiktu – nemaz. Pirms
aptuveni desmit gadiem no citu Ogres muzikālo apvienību (piemēram, ”TV Koma”,
”Mūc”) pelniem vispirms dzima trio, kas, kļūstot par kvartetu, kļuva arī par
”Dun Dun”. Tolaik, vēl pirms instrumentālās ģitārmūzikas žanra izplatības
Latvijā, grupas spēlētā mūzika bija kā malks svaiga gaisa vietējā neatkarīgās
mūzikas skatuvē. Lai neapgrūtinātu sevi un citus, mūzikas cienītāji ”Dun Dun”
tolaik pieskaitīja post-rock žanram,
jo ogrēniešu skaņdarbos nudien bija jūtamas ”Tortoise” grūva atbalsis un
”Mogwai” radio draudzīgāko skaņdarbu melodiskums. 

”Ievērojamais”,
”leģendārais”, ”neātkārtojamais” – šie un citi cildinošie apzīmējumi ir lieki
mēģinot runāt par Haraldu Sīmani. Viņu vai vismaz par
viņu dzirdējusi ir lielākā daļa latviešu, un katram no tiem mūziķis asociējas
ar ko citu, taču nepārvērtējami augstvērtīgu. Ja runājot par citiem viņa līdzgaitniekiem-dziesminiekiem
samniernieciskais ”viens no…” ir gluži vietā, tad Sīmani var droši atļauties
saukt par ”pašu” – pašu ievērojamāko, pašu leģendārāko, pašu neatkārtojamāko.
Ja ne akadēmiski iegūto prasmju un zināšanu dēļ, tad savdabības,
mākslinieciskās brīvības, nelokāmības un, galu galā, plašā balss diapazona un
tembra dēļ – pavisam droši. 

Džesika Kenija un Eivinds Kangs ir pāris ne tikai
radošajā, bet arī privātajā dzīvē. Vienalga, vai kopīgā interese par dāžu tautu,
īpaši – persiešu un Indonēzijas salas apdzīvojošo tautu, mūziku noveda pie
intereses vienam par otru vai otrādi, Kenijas un Kanga kopīgā daiļrade, kā arī
katra individuālie un padziļinātie muzicēšanas kā garīgas prakses pētījumi ir
raisījuši cieņu daudzos klausītājos, prominentos mūziķos un akadēmiskajās
aprindās. Atliek vien minēt, ka vijolnieks E. Kangs ne tikai muzicējis kopā ar
Loriju Andersoni (Laurie Anderson),
Bilu Frizelu (Bill Frisell) un
citiem, bet pie viņa pēc padomā kā pie mūziķa, komponista, aranžētāja un skaņu
inženiera vērsušies visdažādākie mūziķi, lai nezinātājam kaut aptuveni norādītu
uz viņa atrašanos vietu pasaules mūzikas kartē. 

Kārlis Stenders ir gados jauns, bet
ar ievērojamu talantu un savdabīgi izkoptām tehniskajām prasmēm apveltīts
mūziķis. Kārļa uz akustiskās ģitāras vienlaikus izspēlētās melodijas un
ritmiskie zīmējumi nenoliedzami ir kas svaigs un neparasts vietējā mūzikas
dzīvē. Par spīti dalībai vienā no komerctelevīziju šoviem un sadarbībai ar kādu
mūziķi no kādas pilsētas pie Baltijas jūras, K. Stenders par sevi atstāj
iespaidu kā par vienkāršu ”čali, kas aizrāvies ar mūziku”, un kas instrumenta pārvaldīšanas
tehniku lielākoties apguvis pašmācības ceļā.

Ne mazāk gaidīta un tik drīz arī neatkārtojama solās būt itāļu
tumsnēji instrumentālo un dažuprāt jau par kulta kvartetu kļuvušo ”Larsen” uznāciens festivāla pirmajā
vakarā. Nepaplašinot un nepiešķirot apzīmējumam ”kulta” nepelnītu nozīmi, uz
”Larsen” to var iespējams attiecināt vairāku objektīvu iemeslu dēļ. Pirmkārt,
par ansambļa pirmsākumiem uzskatāms pagājušā gadsmita pēdējās dekādes sākums.
Sākot muzicēt laikā, kad Kurts Kobeins vēl ir dzīvs, ceļš uz kulta statusu
noteikti ir vieglāks. Otrkārt, ilgu laiku bijuši pazīstami vien zināmās
aprindās Itālijā (un ”zināmas, ilgstoši noturīgas aprindas” ir vēl viens
priekšnoteikums kulta izveidei), grupu pēc vairākkārtējiem uzmācīgiem mēģinājumiem
piesaistīt sev uzmanību pamanīja Maikls Džirā (Michael Gira), grupas ”Swans” līderis. 

Kā minēts iepriekš, mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāls
“Zemlika” Latvijas mazākajā pilsētā Durbē norisināsies 25. un 26.
oktobrī. Arī šogad festivāls aptvers vairākas no mākslām – mūziku, teātri,
jauno mediju mākslu un vizuālo komunikāciju un kino. Galvenokārt bērniem un
jauniešiem, bet reizē arī citiem interesentiem būs iespēja piedalīties gan
mūzikas, gan jauno mediju mākslas meistarklasēs. Festivāla otrajā dienā notiks
zemnieku, amatnieku un godprātīgu un videi draudzīgu pārstrādātāju ražojumu
tirgus, galvenās lomas atvēlot Durbes un novada, kā arī tuvējo kaimiņu
saimniecībās gada laikā izaudzētajam, darbnīcās un ražotnēs paveiktajam.
Pasākuma laikā skolas ēdamzālē tiks ierīkots oficiālais festivāla restorāns,
kura ēdienkarte tiks veidota, izmantojot lielākoties tikai Durbes novadā
izaudzēto, izslaukto, sasieto un citādi saražoto.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad festivāla
“Zemlika” norises vietas Durbē būs vairākas – Durbes kultūras nams,
A. Kronvalda vēsturiskā skolas ēka, A. Kronvalda Durbes vidusskola, Durbes
muzejs, Durbes luterāņu baznīca un citas. Festivāla centrā joprojām noturot 17
dažādu mūziķu un kolektīvu koncertus divu dienu laikā – no ģitārmūzikas līdz
mūsdienu akadēmiskajai mūzikai, no tautas jeb “folk” mūzikas līdz elektroniskajai deju mūzikai, un uz tiem
tirgojot biļetes, visas pārējās augstākminētās norises vietējiem un pilsētas
viesiem tiks piedāvātas bez maksas.